Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava paziņoja, ka cīņai ar nelegālo imigrāciju valstī ir nepieciešams NATO atbalsts. Politiķis uzskata, ka, uzdodoties par bēgļiem no Sīrijas un Irākas, valstī var nokļūt "zaļie cilvēciņi". Un tas ir daudz ļaunāk par migrācijas krīzi: šādi Latvija var kļūt par ārzemju militārās kampaņas mērķi.
Latvijas raizes par migrantiem nemaz nav nepamatotas. Uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas izveidojas saspringta situācija. Bēgļu skaits palielinājās, Minska to atzīst, tomēr neko negrasās darīt lietas labā. Pēc Lukašenko vārdiem, sankciju apstākļos Baltkrievijai nav nedz līdzekļu, nedz vēlmes ķert potenciālus Eiropas Savienības robežas pārkāpējus.
Latvijā tie pagaidām nav mānīti. Un tas ir loģiski, jo nelegāļiem neinteresē Baltijas valstis. Viņi dodas uz Rietumiem, galvenokārt uz Vāciju, uz kurieni viņus personīgi aicināja Angela Merkele. Ja gribi nonākt Vācijā, tad mēģināsi šķērsot Baltkrievijas-Lietuvas, nevis Baltkrievijas-Latvijas robežu. Lietuva mēģinās apturēt šo procesu. Lai noturētu nelegālo migrantu plūsmu Lietuva piesaista armiju un norobežojas no Baltkrievijas ar dzeloņstieples žogu. Analītiskā portāla RuBaltic.Ru rīcībā nonāca šī objekta slepenais plāns:
"Lielā Lietuvas mūra" ideja var šķīst smieklīga, tomēr Lietuva savu spēju robežās mēģina apturēt nelegālo imigrantu plūsmu. Šajā kontekstā arī Latvijas valdībai ir jāsāk uztraukties.
Ko iesāks Baltkrievijas bēgļi, kad nokļūšana Lietuvā kļūs problemātiska? Viņi dosies uz citu Baltijas republiku.
Galu galā arī tā ir Eiropas Savienības teritorija.
Arī Igaunija gatavojas iespējamai krīzei. Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta priekšnieks Egerts Beļitševs pieļauj, ka migrācijas plūsma mainīs virzienu uz Ziemeļiem — un tad arī viņa valsts tiks pakļauta nelegālo imigrantu plūsmai.
"Mēs būvējam jaunu robežsardzes infrastruktūru uz austrumu robežas. Mēs vēlamies, lai Igaunijā būtu grūti nonākt nelegāli. Tas attiecās ne tikai uz nožogojumu, bet arī uz visām monitoringa iekārtām. Tas dod mums pilnīgu priekšstatu par to, kas notiek uz robežas. Turklāt šodien mēs palielinājām gatavības līmeni, patrulēšanas biežumu un patruļu skaitu gan ārējā, gan iekšējā ES robežā", — paziņoja Beļitševs.
Līdzīgi pasākumi notiek arī Latvijā. Turklāt robežu patrulē ne tikai vietējie spēki, palīgā nāk Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex. Tomēr daži valdības pārstāvji uzskata kā arī ar to nepietiek.
Tā, Nacionālas apvienības Saeimas deputāts Jānis Dombrava lūdz palīdzību NATO.
"Mani dara bažīgu nevis tas, ka 5 vai 10 irākieši mēģina pa meža takām šķērsot Latvijas robežu, kur viņus lieliski ķer robežsargi. Mani dara bažīgu apstāklis, kad pie robežas tiek sapulcināti vairāki tūkstoši cilvēku un viņu vidū, tiek iefiltrēti speciālo uzdevumu kaujinieki. (…) Jo runa nav par klasisko migrāciju, bet gan par migrāciju, kas var tikt savērpta kopā ar militāro invāziju. Tas ir ļoti bīstams moments", — brīdina Dombrava.
Kurš var izmantot migrācijas krīzi iebrukumam Latvijā? Skaidrs, ka deputāts nerunā par Sīriju vai Irāku. "Īpašo uzdevumu kaujinieki" it kā iekļūs Eiropas Savienības teritorijā pēc Putina pavēlēs. Līdzīgi kā 2014. gadā Krimā.
"Es negribētu šeit redzēt "zaļos cilvēciņus" tikai tāpēc, kā daži gribēja paspēlēt pārāk tālu šo cilvēktiesību karti, — pauž Dombrava. — Mums kā valstij ir ļoti stingri jāpasaka – šī ir mūsu robeža, mēs neļaujam to nelegāli šķērsot. Un visi, kuri šķērsos nelegāli, tiem ir jārēķinās ar sekām, pat vissmagākajām".
Tagad kļuva saprotams, kāpēc nepiepildījās "Krievijas agresijas" sektas dalībnieku, tai skaitā Jāņa Dombravas, prognozes. Tas nav saistīts ar to, ka Krievijas prezidents principā nedomā par jebkādu Baltijas teritoriju okupāciju.
Domā, bet baidās, ka Latvijas robežsargi cietsirdīgi izturēsies pret viņa "zaļajiem cilvēciņiem".
Bet, ja viņus uzdot par bēgļiem, problēmu nebūs. Bēgļi — tā ir svēta lieta.
Par laimi, Dombrava atkoda Kremļa plānu. Atliek tikai apskaust viņa analītiskās prasmes, kuras papildina vēl viena īpašība — fenomenāla atmiņa. Lūk, ko Dombrava stāstīja par smagu dzīvi PSRS laikā: "Jūs pat nevarējāt vēlu vakarā droši iet pa ielu pie vecākiem, jo pastāvēja risks, kā jūs satiksiet bandītus vai piedzērušos krievu karavīrus… Varēja satikt neliešus, kuri gribēs nogalināt tevi bez iemesla, narkomānus, kuri tevi aplaupīs, čigānus, kas sadurs ar skrūvgriezi, bandītus, kuriem nepatiks, ja tu runāsi latviski…"
Secinājums — topošajam Latvijas Saeimas deputātam smagi dzīvojās PSRS laikos.
Bet, paldies Dievam, tas nebija ilgi! Kad sabruka PSRS, Jānim Dombravam bija trīs gadi.
Kādā veidā viņam izdevās to visu atcerēties? Un kā viņam izdevās saglabāt veselu psihi? Ir grūti saglabāt veselu saprātu, ja trīs gadu vecumā tevi aplaupa narkomāni un ar skrūvgriezi caurdur čigāni…
No malas var šķist, kā Jānis Dombrava ir margināls, pilsētas trakais, kura vārdus vispār nevajag uztvert nopietni.
Bet tomēr mēs runājam par esošu Saeimas deputātu, valdošā vairākuma pārstāvi, par vienu no spilgtākiem jauniem Latvijas politiķiem.
Šādi personāži pieņem valsts mēroga likumus ES dalībvalstī. Un turpinās pieņemt. Dombravas paaudzei (1980.–1990. gados dzimušie) viss vēl ir priekšā.