Apkures sezonas tuvošanās arvien vairāk satrauc Baltijas valstis. Latvijas un Lietuvas valdība brīdina iedzīvotājus par neizbēgamo komunālo tarifu kāpumu, turklāt dažos gadījumos tas būs vairāk nekā pusotru reizi lielāks. Rekordlielas gāzes cenas Eiropā stimulē protesta noskaņojumus Baltijas valstīs un mēģinājumi vainot radušajā situācija Krieviju nepalīdz: īstenotā ārpolitika arvien vairāk neapmierina iedzīvotājus.
Lietuvas Valsts ēnerģētikas regulēšanas padome brīdinājusi lietuviešus, ka jaunajā apkures sezonā apkures tarifs kāps par 30%.
Tas ir Lietuvas vidējais rādītājs. Atsevišķās pašvaldībās situācija ir vēl sliktāka. Valsts galvaspilsētā, Viļņā apkures maksa sadardzināsies par 60%. Lietuvas Regulēšanas padomes pārstāvis Maras Taparauskas skaidro, ka Viļņas komunālie dienesti izmanto ievērojami vairāk dabasgāzes nekā citās Lietuvas pilsētās.
Komunālo tarifu kāpums sagaida arī Latviju. Apkures cena Rīgā jau ir palielinājusies par 27%, drīzumā gaidāms vēl viens kāpums – par 15%.
Tarifu kāpuma iemesls ir rekordaugstas gāzes cenas Eiropā.
"Rīgā jau tuvākajā laikā gaidāms siltumenerģijas cenas kāpums, turpinoties dramatiskam dabasgāzes cenas pieaugumam, kas nu jau ir desmitkāršojusies, salīdzinot ar pērnā gada vasaru," skaidro "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Līdzīgi runā arī Lietuvā.
Tādejādi situācija kļūst draudīga.
Baltijas valstīs kā visur Eiropā, jau izskanēja vārds "gāzes krīze".
"Gāzes krīze ir iespējama. Bet es ceru, ka Eiropas Komisija kopā ar ES dalībvalstīm atrisinās šo jautājumu, un mums nebūs tā, kā bija pirms 10 gadiem, kad Eiropā bija kļūmes ar piegādi, bet daudzās valstīs pat ziemas vidū palika bez gāzes", paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
Enerģētikas ministrs, kā jau pienākās Baltijas politiķim cer, ka Eiropas Savienība atrisinās visas problēmas, bet, visās ķibelēs, protams, saskata Krievijas vainu. Pēc Kreivja domām, cenu kāpums rada gāzes apjomu samazināšanos Eiropā, savukārt samazinājumu rada Krievijas centieni pēc iespējas ātrāk pabeigt otrās gāzesvada līnijas "Ziemeļu straume 2" būvniecību, kas pa Baltijas jūras gultni savieno Krieviju ar Vāciju.
Šoreiz standarta mēģinājums izmantot rusofobiju atbildības novirzīšanai, izskatās pavisam amizants.
Krievija šobrīd ir vienīgā Eiropas cerība, ka gāzes cenu kāpums palēnināsies un nekļūs kosmisks.
Pašreizējās anomālijas iemesli ES gāzes tirgū ir saskatāmi visiem, izņemot Austrumeiropas šizofrēniķus. Pasaule iznāk no pandēmijas, pasaules ekonomika no 2020. gada krīzes, kritienam seko izaugsme, bet izaugsmei ir nepieciešama enerģija. Visaugstākās enerģijas cenas piedāvā Dienvidaustrumāzija – pasaules ekonomikas reģions – attiecīgi, gāzes piegādātāji pirmām kārtām dodas uz to pusi.
Eiropa interesējas par tirgu (īpaši par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) tirgu) pēc atlikuma principa, ņemot vērā to, ka Eiropas gāzes krātuves ir iztukšojusi anomāli auksta ziema (apkure) un karsta vasara (kondicionēšana). Un tas ir iemesls, kāpēc Eiropai gāzes cenas ir lielākas par 800 dolāriem par kubikmetru.
Vienīgā garantija, ka gāze šajā sezonā vispār būs – stabilas nepārtrauktas Krievijas gāzes piegādes, kuras gadu desmitiem mākslīgi samazināja ar ES Trešo enerģētikas paketi un bāžot spieķus "Ziemeļu straumes" būvētāju riteņos.
Uzmanību, jautājums: kurš Eiropā ar to nodarbojās jau gadu desmitiem? Kurš lobēja Trešo enerģētikas paketi Briselē? Kurš ir aģitējis ES sabiedrotos par ASV SDG, kurš tagad ir aizgājis uz Dienvidaustrumāziju? Kurš joprojām pieprasa atteikties no "Ziemeļu plūsmas – 2"?
Polija un Baltijas valstis.
Agrāk viņiem bija pārāk daudz Krievijas gāzes Eiropā, tagad pārāk maz. Un iedzīvotāji, kuri gadu desmitiem klausījās runas par "enerģētisko neatkarību" no Krievijas, tagad klausās, ka apkures cenu kāpumā ir vainojama "Ziemeļu plūsmas – 2" palaišana.
Lai nepieļautu gāzes krīzi, droši vien ir jāievieš sankcijas pret Krieviju un jāsamazina "Ziemeļu straumes – 2" caurlaidspēja. Vai arī vispār jāaizliedz sūknēt gāzi ar tādiem "Putina hibrīdieročiem" kā cauruļvadi. Šādi ietekmējot Krieviju, Eiropas gāzes krātuves noteikti piepildīsies ar gāzi, bet tās cenas kritīsies .
Bet runājot nopietni, pašreizējās rekordlielas cenas negatīvi ietekmē ES enerģētikas politikas pamatus, kura pēdējos 20 gadus tiek veidota vēršoties pret Krieviju.
Baltijas valstīm šī situācija ir papildus stimuls, lai cilvēki izietu ielās, pēc jauno apkures rēķinu saņemšanas.
Protesti Baltijā pamazām kļūst par ikdienu. Viļņā un Rīgā katru mēnesi pulcējas tūkstošiem ar Lietuvas un Latvijas valdību neapmieināto cilvēku. Respektīvi neapmierinātība ar apkures tarifiem ir papildus iemesls.
Izskaidrot situāciju ar objektīviem faktoriem (jo īpaši ar "Krievijas hibrīdkaru") neizdosies.
Kritiskās situācijas cēloņi Eiropas gāzes tirgū atklāti diskreditē to enerģētisko politiku, ko Baltijas valstis ir vadījušas un virzījušas Eiropas Savienībā.
Tāpēc Baltiju sagaida komunālie nemieri.