Sabiedrotie Eiropā cenšas atgūt Amerikas Savienoto Valstu uzmanību. Tikmēr ASV arvien mazāk uzmanības velta Vecajai pasaulei un arvien vairāk pievēršas cīņai ar Ķīnu. Kopējais mērķis nodrošināt sev aizokeāna saimnieka interesi apvieno Baltijas valstis un Ziemeļatlantijas alianses sekretariātu. Cīnoties par saimnieka labvēlību, viņi secināja, ka Ķīna un Krievija – ir viens un tas pats, un šo valstu "atturēšanu" nedrīkst nošķirt.
"ASV ir jāfokusē sava stratēģiskā uzmanība ne tikai uz viena punkta Klusajā okeānā, bet arī Eiropas austrumos," runā Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Mants Adomēns.
"Ļoti ceru, ka pašreizējā ASV administrācija un Eiropas Savienības valstis neaizmirsīs par Krievijas radītiem izaicinājumiem," viņa teikto papildina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"Mēs plaši sadarbojamies ar ASV visās sfērās, un skaidrojam, kā mēs redzam drošības situāciju un mūsu reģiona problēmas … Kā arī mums ir svarīgi, lai ASV saglabā savu klātbūtni un turpina interesēties par notikumu attīstības gaitu Eiropā," paziņo Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa.
Jautājums, kas tā par gaudošanu? Rituālā kolektīvā raudāšana? Baltijas valstu kora dziedāšana?
Tie ir Baltijas valstu ārlietu ministri, kuri lūdz amerikāņus neaizmirst par saviem sabiedrotajiem Austrumeiropā un nekoncentrēt visu savu uzmanību uz Ķīnas laikā, kad tūlīt pat viņiem uzbruks ļauns Putins.
Par to viņi vienā balsī lūdzas Newsweek žurnālā lappusēs. Ir jūtama tradīcijas ieturēšana: rietumu līderi pieņem Baltijas valstis vienā barā, un arī amerikāņu mēdīji intervē visas reizē. Jāsaprot, ka starp Latviju, Lietuvu un Igauniju nav nekādas starpības. Šo valstu pārstāvji runā vienu un to pašu. Viņi nevar būt pretrunā viens ar otru: tikai papildināt un piekrist.
Bet lieta pat nav par to. "Ciešanās, ko izjūt cilvēki, kuri vairs nav mīlēti, vienmēr ir kaut kas smieklīgs," savā laikā rakstīja Oskars Vailds.
Baltijas valstis ir smieklīgas savā apziņā, ka tās vairs nav vajadzīgās Amerikai kā agrāk, un par tām smējās.
"Tulkojumā cilvēku valodā tas skan šādi: vairākus gadus apzinīgi pildot amerikāņu norādījumus par rusofobiju, un pretēji savām interesēm pilnībā sabojājot attiecības ar Krieviju, šie politiskie režīmi ļoti baidās, ka nepaspēs pieķerties amerikāņu lidmašīnas spārnam, kad tā pametīs savas ģeopolitiskās ietekmes laukumu," Viļņas, Rīgas un Tallinas kora uzstāšanos komentēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Tomēr Baltijas valstīm šobrīd nemaz nav jautri. Un ne tikai tām. Visi, kuri ir atkarīgi no aizokeāna lēņu kunga, sajūt draudus, ka kunga interese gandrīz pilnībā aizies uz Klusā un Indijas okeāna reģionu, bet Eiropa un NATO kļūs nevajadzīgas.
Tiek veikti visbrīnumainākie mēģinājumi atkal ieinteresēt Ameriku un pierādīt savu nozīmīgumu.
Šajā ziņā visus kreativitātes rekordus ir pārspējis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš faktiski paziņoja, ka Ķīna un Krievija kopumā – ir viens un tas pats, un "noturot" Krieviju, Amerika ar Eiropas sabiedrotajiem "notur" arī Ķīnu.
"Visa šī ideja par Ķīnas, Krievijas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona vai Eiropas nošķiršanu [nav pareiza] – tā ir viena liela drošības vide, un mums tā ir jāizskata kopīgi," paziņoja Stoltenbergs intervijā Financial Times.
Stoltenbergs ir pārliecināts: sabiedrotajiem nav jāizskata Ķīnas draudi nošķirti no Krievijas "draudiem". Un par Krieviju Ķīnas dēļ nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst.
Atteikšanās no Krievijas "noturēšanas" izraisīs protestus Austrumeiropas valstīs, kuri aplūko Kremli kā pastāvēšanas draudus, bet NATO ka vienīgo drošības garantiju – NATO ģenerālsekretārs pierāda amerikāņu lasītājiem.
Doktrīna «sakām "Ķīna", domājām – "Krievija"; sakām "Krievija", domājam "Ķīna"», bez šaubām ir svaiga un oriģināla. Tomēr izredzes, ka šī ideja aizķers amerikāņus, gandrīz nav realizējamā.
Ķīnas un Krievijas apvienošanās – ir lielākie stratēģiskie draudi amerikāņu pozīcijām pasaulē, tāpēc virzīt Pekinu un Maskavu ciešākai sadarbībai, ASV nozīmētu stratēģisku pašnāvību, saskaņā ar viņu politiku, ka Ķīna un Krievija ir viens vesels.
Vašingtonas darbības Eiropā un Eirāzijā šobrīd ir veltītas ASV galveno pretinieku militārās un politiskās savienības nepieļaušanai. Tam bija veltīta gan Baidena un Putina tikšanās, gan Viktorijas Nulandas vizīte Maskavā, gan pirmā sankciju atcelšana, un gandrīz demonstratīva nevērība pret Ukrainu.
Tādējādi NATO ģenerālsekretāra kreatīvā ideja ir galīgi garām. Nāksies vien kopā ar Baltijas valstīm būt kreatīviem arī turpmāk – citādi aizokeāna patrons pavisam aizmirsīs, ka pastāv tāda Eiropa, bet Eiropā Amerikai ir sabiedrotie, kuri ir jāatbalsta.