Maskava ieviesa atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību. "Melnajā sarakstā" nonāca astoņi ierēdņi un oficiālo ES iestāžu pārstāvji, kuriem tagad ir liegta iebraukšana Krievijā. Starp tiem ir divi Latvijas pilsoņi un viens igaunis, kuri izcēlās ar krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju un krievu valodas izskaušanu savā valstī. Baltijas valstīm izrādītā uzmanība neatbilst šo valstu politiskajam svaram ES, vietējai valdībai tas ir nopietns iemesls uztraukumam.
"Eiropas Savienība turpina neleģitīmu vienpusējo ierobežojošo pasākumu politiku attiecībā uz Krievijas pilsoņiem un organizācijām. 2021. gada martā seši Krievijas pilsoņi tika pakļauti prettiesiskiem Eiropas Savienības ierobežojumiem", — teiks Krievijas ārlietu ministra paziņojumā.
Atbildes sankcijas ilgi nenācās gaidīt. Piektdien, 30. aprīlī, Maskava publicēja Eiropas ierēdņu vārdus, kuriem ir liegta iebraukšana Krievijā.
Pēc kāda principa saraksts tika veidots, Krievijas Ārlietu ministrija nepaskaidro.
Jebkurā gadījumā, sankciju sarakstā nonāca politiķi, kuri demonstratīvi ieņem pretkrievisko pozīciju.
Tas ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš, Latvijas Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, EP PA Francijas delegācijas loceklis Žaks Mēru, Berlīnes prokuratūras vadītājs Jorgs Raupahs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Šveices Aizsardzības institūta Ķīmiskās, bioloģiskās, radiācijas un kodoldrošības laboratorijas vadītājs Osa Skotts, Igaunijas Valodas centra vadītājs Ilmars Tomusks, EK priekšsēdētāja vietniece vērtību jautājumos Vera Jurova.
Briseles reakcija uz šīm ziņām bija diezgan nervoza. "Eiropas Savienība ir solidāra ar visiem šiem cilvēkiem, — paziņoja ES ārpolitikas vadītājs Žozeps Borels. — Krievijas rīcība netraucēs ES turpināt cīnīties par cilvēktiesībām, demokrātiju un starptautiskām tiesībām vai saukt pie atbildības vainīgos cilvēktiesību pārkāpšanā. (...) Šis lēmums parāda, ka Krievija turpina izvēlēties konfrontācijas ceļu, tā vietā, lai mēģinātu labot ES un Krievijas negatīvu attiecību trajektoriju".
Pārsteidzošā loģika: Eiropa uzsāk "negatīvu attiecību trajektoriju", faktiski piesakot diplomātisko karu Maskavai, bet jālabo šī situācija ir Krievijai.
Pagriez labo vaigu, ja tev iesita pa kreiso.
"ES patur tiesības rīkoties atbilstoši, atbildot uz Krievijas varas iestāžu lēmumu", — teikts Eiropadomes priekšsēdētāja Šārla Mišela, Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas un Eiroparlamenta priekšsēdētāja Dāvida Sasoli kopīgajā paziņojumā. To, ka Krievija pati atbild uz ES atklāti naidīgo rīcību, ierēdņi nepiemin.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aizgāja vēl tālāk un paskaidroja Maskavas motivāciju. Pēc viņa domām, pret ES pilsoņiem vērstās sankcijas — ir kārtējais "mēģinājums iebiedēt kritiķus". Tas arī skaidrs: aizliegums apmeklēt Krieviju Eiropas politiķiem ir ļoti biedējošs!
No citas puses eiropiešu uztraukums ir saprotams. Vārds "sankcijas" viņiem asociējās ar kaut ko apkaunojošu un skandalozu. Sankcijas — ir zīme, kuru civilizēta pasaule uzliek uz tiem, kuri pārkāpj starptautiskās tiesības, ignorē vispārcilvēcisko morāli u.c. Protams, nokļūt zem atbildes ierobežojošiem pasākumiem (nav svarīgi, kas tos ievieš) ES pilsoņiem nav patīkami.
Jāatceras, ka personīgās sankcijas ir līdzīgas brīdinošam šāvienam gaisā. Tiem, kā ierasts, seko daudz stingrāki pasākumi.
Tieši šādi Eiropas Savienība rīkojās ar Krieviju 2014. gadā: sākuma sita atsevišķus cilvēkus no Putina loka, kurus uzskatīja par vainīgiem Krimas "aneksijā" un "iebrukumā" Ukrainas dienvidaustrumos, bet tad mēģināja "salauzt" mugurkaulu Krievijas ekonomikai.
Tas pats šobrīd notiek ar Baltkrieviju. Eiropas Savienība vairākas reizes paplašināja Baltkrievijas ierēdņu "melno" sarakstu. Trešajā sankciju paketē nonāca septiņas juridiskās personas. Tikmēr ASV pieņēma lēmumu atjaunot ierobežojošus pasākumus pret deviņiem lieliem Baltkrievijas uzņēmumiem "cilvēktiesību pārkāpumu dēļ".
Ja Krievija rīkosies analoģiski, atsevišķi Eiropas uzņēmumi saskarsies ar nopietnām problēmām.
Par to jau runā Čehijas eksperti. Čehijas Rūpniecības un transporta savienības vadītājs Jaroslavs Ganaks atzīst, ka Krievijas sankcijas var pasliktināt Čehijas ekonomiku un apturēt organizāciju darbību, kuri palīdz Čehijas uzņēmumiem nonākt Krievijas tirgū. Bet Čehijas Eksportieru asociācijas priekšsēdētaja vietnieks Otto Daneks prognozē grūtības ar importu energoresursu cenu kāpumu.
Kurām valstīm jāsāk uztraukties? Atbilde kļūst skaidra, ja paskatās uz Eiropas ierēdņu sarakstu, kuriem ir liegta iebraukšana Krievijā.
Trīs no astoņiem ir Baltijas valstu pilsoņi. Šim valstīm izrādītā uzmanība neatbilst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskajam svaram Eiropas Savienībā. Turklāt visu triju valstu darbība ir vērsta uz krievu valodas izskaušanu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju.
Rīga pievērsa uzmanību šim faktam un nosauca Krievijas sankcijas par "mēģinājumu ietekmēt Latviju valsts valodas un informācijas politikas sfērā".
Kopumā šim formulējumam var piekrist. Pēdējos gados Latvija mērķtiecīgi iznīcina krievvalodīgo izglītību un cīnās ar opozīcijas žurnālistiem, kuri izmanto "naidīgo valodu" komunikācijai ar auditoriju.
Kremlis skaidri lika saprast, ka negrasās pievērt acis uz šo situāciju. Mazā Latvija kļuva par vienīgo ES valsti, no kuras Krievijas "melnajā sarakstā" nokļuva uzreiz divi pārstāvji.
Bet Lietuvai šoreiz paveicās. Tas var likties neloģiski, jo pavisam nesen Krievijas pilsonim Jurijam Melim lietā par 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa pagarināja ieslodzījuma termiņu līdz 10 gadiem. Jau uz šī pamata Maskava varētu izskatīt iespēju ieviest ekonomiskās sankcijas pret Baltijas republiku un pret tās atsevišķiem iedzīvotājiem.
Tomēr nesteigsimies. Ar Lietuvas tiesnešiem, kuri piesprieda neapšaubāmi prettiesisku spriedumu Meļam, nodarbojās Krievijas Femīda. Apsūdzības spriedums nav aiz kalniem.