Sociālo ierobežojumu pastiprināšana pret COVID-19 nevakcinētām personām kļuva par politiskā sprādziena katalizatoru Lietuvā. Sprādzienbīstamā situācija šobrīd veidojās arī Latvijā, kur valdība aizdomājas par iedzīvotāju piespiedu vakcināciju.
Vasarā sabiedriskās kaislības, kā ierasts, pierimst, bet, tuvojoties rudenim, tās uzkurinās no jauna. Politikā pastāv viena lieta, kuru es mēģināšu noformulēt šādi: pasakot, ka izradīsi "a", domā, kā izdarīt tā, lai visi padomātu, ka tu izdarīji "a".
Citiem vārdiem sakot, ir jāmāk atbildēt par saviem vārdiem. Pie mums izglītības ministri mainās tikpat bieži kā cimdi uz sulaiņa rokām. Tā ir izsenā latviešu tradīcija. Ko padarīsi, tas ir vājākais posms.
Kārtējā, ...padsmitā izglītības ministre Anita Muižniece vasaras sākumā zvērīgi apliecināja – es jau panākšu, lai visi atgrieztos skolā. Šis solījums skanēja kā slikti nomaskēti draudi.
Protams, cilvēkiem radās jautājums – kādā veidā. Vakcīna, laikam, ir laba lieta, tomēr šai iecerei ir daudz pretinieku, tajā skaita skolotāju, izglītības darbinieku, studentu un vecāko klašu skolnieku vidū.
Šajā jautājuma nav jāsteidzas un jāmet akmeņi "antivakseru" dārzā, bet gan jāizprot – kāpēc tik liela Latvijas skolotāju daļa nevēlās vakcinēties pret COVID-19.
Pirmais un pats galvenais iemesls – ir vecuma faktors. Daudzi skolotāji vairs nav jauni, viņiem ir pietiekami daudz veselības problēmu. Bet te vakcīna, iejaukšanās organismā, nopietns pārbaudījums.
Nav noslēpums, ka Latvijas skolās daudzi pirmspensijas vecuma skolotāji labprāt aizietu no darba pirms noteiktā termiņa.
Ne visi, bet daudzi. Un te parādās likums (tiesa, pagaidām vēl nav pieņemts), ka ar oktobra sākumu darbadevējs būs "tiesīgs atlaist" nevakcinētos skolotājus. Vai tas nav labākais iemesls, lai dotos pelnītā atpūtā? Turklāt aiziet skaisti un priekšlaicīgi. Šī situācija pirms pirmā septembra var radīt pedagoģiskā sastāva trūkumu. Ne visi skolotāji paklausīgi gaidīs pirmo oktobri.
Cits, daudzām iedzīvotāju kategorijām aktuāls faktors – ir izvēles iespējas neesamība. Jā, piedāvātās latviešiem vakcīnas kopumā ir labas. Tomēr, kā teica komēdijas "Džezā tikai meitenes" varonis, katram ir savi trūkumi.
Visi preparāti ir varenu un ietekmīgu amerikāņu farmakoloģisko korporāciju produkti, un katram seko stāstu virkne par to, ka kādam "kļuva slikti pēc vakcīnas".
Šādi stāsti ir aktuāli visām pasaules vakcīnām. Tomēr uz viegli iespaidojamo Latvijas publiku tie atstāj īpašu ietekmi.
Bet ir arī cita puse. Krievijas masu mēdiji, kurus ar lielāko prieku skatās Latvijas auditorija, stāsta par Eiropā joprojām neatbalstītas "Sputņik V" vakcīnas priekšrocībām. Un diez vai tās lietošana tiks atļauta ES dalībvalstīs.
Tas izraisa neapmierinātību cilvēku vidū, kuri labprāt vakcinētos ar Krievijas vakcīnu, ja tā būtu pieejama Latvijā.
Trešais – kopējā attieksme pret vakcīnām. Te ir jāatceras par iedzīvotāju ilggadējo audzināšanu "antivakcinācijas" garā. Jo jau kopš seniem laikiem ir pieņemts skaļi apgalvot, ka vakcīna – ir tukšā vieta. Svarīgākais ir populācijas imunitāte un dabiskā atlase, kura visu saliks savās vietās.
Turklāt par šīm lietām runā ne jau onkulis Vasja vai onkulis Jānis no kaimiņu kāpņutelpas, bet gan autoritārs medicīnas zinātnes spīdeklis, simtu prēmiju laureāts un populārs blogeris, kura sekotāju skaits aug kā sēnes pēc lietus. Un, sabiedrības viedokli, mēs atkārtosim līdz ar Čacki. Tādas bēdas no prata, tikai otrādi.
Tā nu ir sanācis, ka mūsu sabiedrībā izauga vesela māmiņu un tētu paaudze, kura uzskata, ka viņu bērni var iztikt bez bāzes vakcīnu komplekta.
Un viņus nevar vainot. Drīzāk ar pretenzijām ir jāvēršas pie likumdevējiem, kuri visu šo gadu laikā sēžot postpadomju valstu parlamentos nespēja pieņemt likumu, kurš sauktu pie kriminālatbildības par antivakcinācijas propagandu atklātos informācijas avotos. Un joprojām nesteidzas to darīt.
Lai gan prakse parāda – ir pēdējais laiks. Citādi antivakcinācijas jautājums draud pāraugt civilajā karā, kas sākumā noritēs (jau norīt) virtuālajā formātā, bet paies nedaudz laika – un tas kļūs par mūsu oflaina-realitātes daļu. "Vakseru" manifestācijas un mītiņi neizbēgami satiksies ar "antivakseru" demonstrācijām. Un tad viss sāksies paistam...
Šeit ir jāuzdod filosofisks jautājums – kāds var būt sociālo nemieru iemesls?
Visos laikos iemesls bija stingrās rokas trūkums. Kā arī aukstā prāta, kurš nevēlās uzņemties atbildību savu uzvedību, trūkuma dēļ.
Starp Baltijas republikas politiķiem nav cilvēka, kurš būtu gatavs piemērīt uz sevis Latīņamerikas ģenerāļu-nemiernieku stila frenci un uzstāties uz ekrāna – nē, ne ar saucienu, bet ar konstatāciju – ir jāiet un jādod plecs. Un tā ir vienīgā izeja. Un piebilst – brīvā vakcīnu izvēle būs. Mēs esam ar mieru ieviest Latvijā "Sputnik V". Viss jūsu veselībai un drošībai. Mēs jūs mīlam, bet tagad ir liktenīgo lēmumu laiks.
Tonalitāte var būt bargāka vai maigāka. Svarīgākais ir vēstījums.
Bet pagaidām Latvijas valdības un iedzīvotāju saziņa atgādina kurlā sarunu ar aklo.
Valdība pati sevi iedzina stāvoklī, kad risks zaudēt seju manāmi palielinās.
Gājiena spaids tiks pasliktināts ar to, ka skolotāju arodbiedrības, apejot jautājumu par vakcinācijas lietderīgumu, oficiāli iestājas pret piespiešanu un vardarbību kā tādu.
Un, ja izrādīsies, ka mācību gada sākumā skolotāju reāli trūkst, Latvijas izglītības sistēmu skars īstā sistēmas krīze. Salīdzinājumā ar šo visas pārējās šķitīs nenozīmīgas.
Viss pakāpeniski uz to virzās. Tādā gadījumā valdībai tomēr nāksies atkāpties. Bet tas draud ar tēla pasliktināšanos.
Turklāt Saeimas opozīcijas spēki iestājas par vakcinācijas jautājuma izvirzīšanu tautas referendumā. Kariņa valdības pretinieki jau mēģināja ieņemt Saeimu un izrādīja gatavību cīnīties līdz galam. Opozīcijai šajā gadījuma nav, ko zaudēt.
Piemēram, "Saskaņai" un ZZS ir ļoti vajadzīgas balsis, bet Alda Gobzema jaunajai partijai "Likums un kārtība" ir ļoti vajadzīga popularizēšana. Jo nākamajam parlamenta vēlēšanām ir jānotiek nākamgad.
Ministru kabineta neizlēmība un ierobežojumu striktums attiecībā uz tiem, kuri nevēlās vakcinēties – ir lielisks iemesls, lai opozīcijai pacīnītos par protestētāju elektorāta simpātijām. Vecā politiskā klasika.
Tas, ka Latvijas valdība pielaida šādu situāciju, secina par ļoti neveiksmīgu dialoga stratēģiju ar iedzīvotājiem.
Vai Latvijas valdība ir spējīga analizēt pieļautās kļūdas, vīrišķīgi tās atzīt un labot tās – uzzināsim pavisam drīz.