Solidarizējoties ar Čehiju, Latvija, Lietuva un Igaunija paziņoja par Krievijas diplomātu izraidīšanu no valsts. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijas valstu vēstniecības jau var izvēlēties darbiniekus, kuriem nāksies kravāt koferus. Vienlaicīgi Kremlis paziņoja par Krievijas un personīgi Vladimira Putina atteikšanos no dalības Pasaules somugru tautu kongresā Igaunijā. Pastāv iespēja, ka lielais diplomātiskais karš ar Rietumiem liks Krievijas valdībai aizdomāties par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Baltijas valstīm.
Par lielā diplomātiskā kara ar Krieviju iniciatoru kļuva Čehija, paziņojot par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzieniem munīciju noliktavās 2014. gadā Vrbetičē. Paziņojumam sekoja abpusēja diplomātu izraidīšana un Prāgas saucieni izrādīt "transatlantisko solidaritāti".
"Mēs sauksim Eiropas Savienības un NATO valstis pie kolektīvām darbībām, kuras būs vērstas uz noteiktu Krievijas izlūkdienestu darbinieku izraidīšanu no ES un NATO valstīm, šādi izradot solidaritāti," — paziņoja Čehijas pirmais vicepremjers, iekšlietu ministrs un ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Jans Gamačeks.
Kuras valstis nevarēja neatsaukties? Pirmā izteicās Lietuva. "Pašlaik mēs pa diplomātiskiem kanāliem apspriežam ar mūsu sabiedrotajiem, kā vislabāk izrādīt solidaritāti ar Prāgu. Prezidents pilnībā atbalsta Čehijas rīcību", — paziņoja Lietuvas prezidenta Gintana Nausedas padomniece Asta Skaisgirite.
Diskusijai pievienojas arī Latvija un Igaunija.
Rezultātā visas trīs Baltijas valstis, neiedziļinoties diplomātiskajā skandālā starp Maskavu un Prāgu, nolēma izraidīt Krievijas diplomātus.
"Solidarizējoties ar mūsu Čehijas sabiedrotajiem, un sakarā ar Vīnes konvencijas pārkāpšanu Latvija nolēma izraidīt Krievijas diplomātu. Latvija necietīs graujošās darbības ne savā, ne savu sabiedroto teritorijā", — teikts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumā. Arī Igaunija izraida vienu diplomātu, bet Lietuva uzreiz divus.
Lai labāk pamatotu šādu soli, Viļņa apvainoja Krieviju "koordinētu uzbrukumu un provokāciju" realizēšanā pret Baltijas valstīm.
Par kādiem incidentiem ir runa, atliek tikai minēt. Prātā nāk tikai viena epizode: kādi "prankeri" no Alekseja Navaļnija sabiedrotā Leonīda Volkova vārda zvanīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu komiteju vadītajiem.
Apmāns tika atklāts, tikai pēc tam, kad televīzijas kanāls LTV publicēja interviju ar viltus Volkovu. Labs iemesls Krievijas diplomātu izraidīšanai.
"Šo valstu varas iestādes var nešaubīties par mūsu atbildi. Viņu diplomāti var sākt domāt, kuram nāksies kravāt mantas", — paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Krievijas vēstniecība Rīgā piebilst, ka Latvijas lēmums pievienoties Čehijas histērijai negatīvi ietekmēs abu valstu turpmāko attiecību attīstību.
Lai gan par kādu attīstību ir runa? Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis šis attiecības raksturoja ļoti precīzi un lakoniski: "Sliktāk nevar būt".
Par savu darba pieredzi analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja bijušais Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs.
No viņa teiktā kļūst skaidrs, ka oficiālā Viļņa rada neciešamus apstākļus Krievijas diplomātiem.
Pašu Udaļcovu faktiski izolēja, bet vietējās inteliģences pārstāvji baidījās ar viņu tikties, jo varēja tikt uzskatīti par "Kremļa aģentiem". Vai šādos apstākļos ārzemju vēstniecība var normāli strādāt?
Diplomātiskās pārstāvniecības galvenais uzdevums ir sekmēt politisko, kultūras un tirdzniecības un ekonomisko sakaru stiprināšanu starp divām valstīm.
Baltijas valstu un Krievijas gadījumā nekādas attīstības nav un nevar būt.
Tas bija iemesls, kāpēc pagājušajā gadā Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija nolēma likvidēt tirdzniecības pārstāvniecību Lietuvā. Līdzīgām iestādēm ir jārealizē Maskavas ārējas ekonomiskās intereses uzturēšanas valstī. Nav interešu — nav jēgas uzturēt veselu tirdzniecības pārstāvju komandu.
Latvijā un Igaunijā Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības bija likvidētas vēl tālajā 2006. gadā. Lietuva šajā sarakstā nez kāpēc nenonāca. Iespējams, Maskava vēlējas turpināt sadarbību Kaļiņingradas apgabala attīstības kontekstā. Un tas ir viens no argumentiem pilnvērtīgu diplomātisku attiecību saglabāšanai.
"Sauszemes tranzīts uz Kaļiņingradu ir vienīgais, kas šobrīd nopietni sasaista Lietuvu un Krieviju. Lietuva jau izrādīja noslieci uz Maskavas šantāžu ar Kaļiņingradas tranzītu, tāpēc jaunas nepatikšanas var sagaidīt tieši šajā virzienā", — atzīmē baltkrievu politologs Vsevolods Šimovs.
Tomēr, lai risinātu Kaļiņingradas apgabala apgādes jautājumus, nav obligāti jāuztur Lietuvā vesela vēstniecība.
Var atrast atsevišķu komunikācijas kanālu Ārlietu ministrijā vai citās iestādēs.
Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība Latvijā pilda vietējās elites "kaitinātāja" funkciju. Tā izgaismo vietējās valdības rusofobiskās izdarības, piesaista starptautiskas kopienas uzmanību notiekošajam Latvijā un atbalsta vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju cīņu par savām tiesībām. Cik veiksmīgi — ir cits jautājums.
Daži Latvijas krievu kopienas pārstāvji ir pārliecināti, ka 1990. gados Maskava ir atmetusi viņiem ar roku, un kopš tā laika nekas nav mainījies (pie šāda viedokļa pieturās pazīstams žurnālists Jurijs Aleksejevs). Ja Krievijas vēstniecība Rīgā pārtrauks savu darbību, šīs viedoklis kļūs ar vien izplatītāks. Maskava atstās krievvalodīgus Latvijas iedzīvotājus bez atbalsta. Nacionāli noskaņotām partijām tā būs īstā dāvana.
Nav jāaizmirst arī par praktiskā rakstura jautājumiem, kuri tiek risināti vēstniecību līmenī. Par diplomātiskā kara galvenajiem upuriem var kļūt parastie cilvēki: latvieši Krievijā, krievi Latvijā. Šādā kontekstā Maskavas šķiršanās ar Rīgu, Tallinu un Viļņu ir pārāk radikāls scenārijs.
Diez vai Kremlis vadīsies tikai ar politisko loģiku, izskatot diplomātisko attiecību pārtraukšanas iespēju ar Baltijas valstīm.
Tomēr šis lēmums var būt pieņemts ar mērķi optimizēt Krievijas Ārlietu ministrijas darbu. Īsāk sakot, Maskava izlems, ka tas nav izdevīgi — uzturēt vēstniecības Rīgā, Viļņā un Tallinā ir nelietderīgi.
Pietiks ar vienu vēstniecību uz visām trim valstīm ar biroju jebkurā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Un vēstnieku, kurš kursēs starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Šādu shēmu pielieto attiecībā uz dažām salu valstīm Okeānijā. Citu valstu diplomāti dodas uzreiz uz vairākām bantustānām un pēc kārtas apmeklē tos uz kutera.
Baltijas bantustānas, protams, Maskavai ir svarīgākas par Klusā okeānā esošām, jau tāpēc, ka tas robežojas ar Krieviju un tur ir liels procents krievvalodīgu iedzīvotāju. Bet šo valstu pret Krieviju vērstā politika ir praktiski identiska… Pietiks arī viņiem ar vienu vēstniecības mašīnu.
Vai ar vienu kuteri.