Latviju viens pēc otrā satricina spiegošanas skandāli. “Latvijas dzelzceļu” vaino sadarbībā ar Baltkrievijas uzņēmumu, kas ir saistīts ar armijniekiem. Populārs serviss “Yandex Taxi” tiek bloķēts pēc vairākiem ziņojumiem par tā sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Valdība piedāvā pastiprināt nosacījumus uzturēšanas atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, lai Latvijā pēc iespējas mazāk apmestos Kremļa aģenti. Dīvaina sakritība, bet paranojas saasinājums tiek vērots tieši pirms ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē, kuru mērķis ir atņemt Nila Ušakova “krievu partijai” varu galvaspilsētā.
Televīzijas kanāls TV3, kura redakcija ir zināma ar savām simpātijām pret radikāliem latviešu nacionālistiem, sagatavoja sižetu par “Latvijas dzelzceļa” saistību ar “Baltkrievijas militāristiem”.
“Latvijas dzelzceļa” (LDz) automātiskās vadības sistēmu darbību nodrošina Baltkrievijas uzņēmums “AGAT”. Gada sākumā “AGAT” uzvarējis LDz rīkotajā iepirkumu konkursā “Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana”.
Drīz noskaidrojās, ka uzņēmuma direktors ir bijušais Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks un bruņoto spēku sakaru priekšnieks Genādijs Kazakovs un “AGAT” apkalpo Baltkrievijas armijas sakaru sistēmas.
Latvijas politiķi no šīs informācijas nekavējoties uzpūta spiegošanas skandālu, paziņojot, ka Latvijas dzelzceļu vadības sistēmas atrodas iespējama ienaidnieka rokās.
Iekšlietu ministrs Sandis Girģens sadarbību ar “AGAT” nosauca par noziedzīgu nolaidību un nodeva informāciju specdienestiem.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis steidzās labot situāciju no ideoloģiskā skatpunkta, atzīmējot, ka Rīgai un Minskai ir labas attiecības, un Latvija nebaidās no Baltkrievijas kā tādas. Tomēr Baltkrievija ir Krievijas militārais sabiedrotais. Abu valstu armijas rīko kopīgās mācības un vispār ir cieši sasaistītas, tāpēc kompetentām iestādēm ir rūpīgi jāizpēta “AGAT” darbību Latvijas dzelzceļos.
Tagad ideoloģiskie akcenti bija nevainojami.
Biznesa sadarbība ar Baltkrieviju, kuras gadījumā nerastos problēmas, ir iespējama tikai ja kaimiņvalsts atsakās no savienības ar Krieviju, jo jebkuram spiegošanas skandālam Latvijā ir jānoved pie “Krievijas draudu” tēmas.
Pēdējās dienās Baltijas republikā norisinājās “Krievijas draudu” benefice. Tā spraucās pa visām spraugām.
Premjers Krišjānis Kariņš piedāvāja pastiprināt uzturēšanas atļauju saņemšanu ārzemniekiem. Skandaloza programma “uzturēšanas atļauja apmaiņā pret investīcijām” jau vairākkārt tikusi pastiprināta, bet valdības galvai ar to ir par maz – viņš vēlas, to pastiprināt vēl vairāk.
Uzturēšanas atļaujas naudas jautājuma likme ir jāpaceļ tiktāl, lai krievi vispār nebrauktu dzīvot uz Latviju. Savādāk brauc te visādi spiegi, Kremļa aģenti.
Vienlaikus Valsts Drošības dienests (VDD) paziņoja par Krievijas specdienestu aģenta aizturēšanu, kurš mēģinājis savervēt Latvijas pretizlūkošanas darbinieku, lai veiktu spiegošanu Maskavas labā. Vervētāja vārdu VDD neatklāj. Zināms, ka viņš tika sagūstīts pagājušā gada vasarā, tomēr paziņot par to tika nolemts tikai tagad.
Tajā pašā laikā Latvijā sacēlās kārtējais paranojas vilnis par “Yandex Taxi” servisu, kas novedis pie servisa darbības aizlieguma valstī.
Autotransporta direkcija paziņoja, ka no 20. janvāra taksometru servisi, kuri nav reģistrēti tās datu bāzē, nevar sniegt savus pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā. Pamatojoties uz to, Latvijas valdība bloķēja “Yandex Taxi” mājaslapu un mobilo lietotni.
Tajā pašā laikā bloķēšanas priekšvakarā Baltijas valstu plašsaziņu līdzekļos un sociālajos tīklos parādījās ziņojumu vilnis par to, ka “Yandex Taxi” nodod informāciju par klientiem Krievijas specdienestiem. Kā pierādījums tika citēti uzņēmuma pārstāvja vārdi, par to ka taksometra izsaukuma servisam ir jānodod tiesībsargājošām iestādēm informācija par pasažieriem, ja juridiskajā departamentā tiek saņemts oficiāls pieprasījums.
Pēc šī paziņojuma Latvijā izdarīja secinājumus, ka Krievija ar mobilās aplikācijas palīdzību satvērusi visu valsti spiegošanas tīklā.
Pusotru gadu atpakaļ Baltijas valstīs jau bija paranojas uzliesmojums saistībā ar “Yandex Taxi”, kopš tās reizes viss it kā bija norimis. Tomēr tagad kādam vajadzēja atkal atcerēties par šo stāstu un izspēlēt scēnu “mēs visi esam pie Millera zem kalpaka”, ar turpmāko demonstratīvo bloķēšanu.
Kāpēc? Bet kāpēc vajadzēja nākt klāja ar informāciju par it kā Krievijas spiegu pusgadu vēlāk kopš viņa aizturēšanas?
Visos šajos notikumos ir redzamas koordinētas informācijas kampaņas pazīmes, kura pieredzēta, lai iebiedētu latviešus, iestāstot viņiem, ka austrumu kaimiņa – “agresora” izlūkdienesti gaida viņus burtiski zem katra krūma.
Kāpēc šī informācijas kampaņa notiek tieši tagad? Lai rastu atbildi, ir jāieskatās Latvijas Republikas politiskajā kalendārā. Pēc dažām nedēļām notiks ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē.
Latvijas valdībai ir svarīgs uzdevums – reiz par visām reizēm atņemt bijušā “krievu mēra” Nila Ušakova partijai “Saskaņa” varu Latvijas galvaspilsēta, tāpēc tiek ieslēgta vienmēr aktuāla tēma par krievu “piekto kolonnu”, “Putina spiegiem” un “Kremļa aģentiem”.
Fakts, ka Nils Ušakovs sen vairs nav nedz krievu, nedz mērs un viņa partija pazaudēja lielāko daļu savu sakaru ar Krieviju, “spiegu ligzdu” identificēšanas kampaņas iniciatorus nemulsina.
Ušakova partijai vēlēšanās ir jāsaņem pēc iespējas mazākais balsu skaits.
Koalīcijai ar “Saskaņu” Rīgas domes līmenī ir jākļūst par tādu pašu tabu, kā Saeimas līmenī.
Lai to panāktu, Latvijas sabiedrībā pakāpeniski uzplaukst spiegošanas mānija.
“Raganu medības” var kļūt par “plānu B” gadījumā, ja ar pretkorupcijas kampaņu pret veco Rīgas domes vadību izrādīsies par maz.
Teorētiski, ar jau esošām krimināllietām vajadzētu būt gana, tomēr Ušakova gāšanas kampaņas darba koordinatori, kā redzams, vēlas būt droši.
Tādā gadījumā, tuvāk vēlēšanām Latvijā parādīsies pilnvērtīgas “spiegu lietas” ar īstam iesēdināšanām cietumā.
Fantomā “Krievijas iejaukšanās” mazā Baltijas republikā kļūs arvien lielāka, lai arī pašai Krievijai par to nav nekādas intereses. Tā vajag.
Cīņa ar “Krievijas spiegiem” – ir Latvijas iekšpolitikas sena tradīcija. Nedrīkst taču šai pavisam jaunai demokrātijai, atteikties no tradīcijām.