Lielbritānija palīdzēs Baltijas valstīm nodrošināt drošību un virzīt postpadomju telpā "brīvību un demokrātiju". Tāds ir Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Lielbritānijas ārlietu ministru kolektīvās tikšanās rezultāts. Pēc breksita Lielbritānija aktīvi meklē savu vietu jaunajā pasaulē un ir gatava Eiropā aizvietot Savienotās Valstis, kuras ir zaudējušas interesi pret šo pasaules daļu. Krievijai, Lielbritānijas aktivitāte nozīmē, ka militārā provokācija Baltijas reģionā kļūst par realitāti.
"Visi piekrita turpināt stiprināt mūsu kolektīvo pretošanos Krievijas naidīgajai darbībai, sargāt mūsu nacionālās drošības intereses un mūsu sabiedroto intereses, kā arī piesaukt Krieviju ievērot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā," paziņoja Lielbritānijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pēc otrdienas tikšanās.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa atzīmēja, ka Londona ir gatava pretoties Krievijai, kura "neievēro noteikumus". "Sabiedrotie kā Lietuva, Latvija un Igaunija padarīs mūs bagātākus, drošākus un brīvākus, bet mūsu domubiedrus – stiprākus sliktu valstu priekša," apgalvo ministre.
Londona ir gatava uzņemties vadību pār Baltijas valstīm konfrontācijā ar Krieviju, aizvietojot ASV vietu Austrumeiropā.
Tas ir īstais brīdis. Vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ASV šobrīd vismazāk uztrauc Eiropas lietas. Aiziet no Eiropas, kā tas tika izdarīts Afganistānā, amerikāņi negrasās, tomēr atklāti demonstrē, ka Vecā Pasaule vairs nav viņu prioritāte. Tiktāl, ka amerikāņi pat atsakās piedalīties Balkānu krīzes noregulēšanā. Bet kādam ir jāaizvieto ASV un jāpilda viņu pienākumi.
Otrkārt, Lielbritānija tradicionāli ir ASV favorīts. Par favorītu Apvienotā Karaliste kļuva Trampa laikā un saglabāja savu vietu Baidena prezidentūras laikā. Lielbritānija ir vienīgais NATO sabiedrotais, kuru ASV uzņēma jaunajā militāri-politiskajā blokā AUKUS.
Treškārt, pēc breksita Apvienotā Karaliste aktīvi meklē jaunu nišu Eiropā un pasaulē. Britu diplomātu uzdevums ir saglabāt Londonas pozīcijas kontinentā ārpus ES institūcijām. Dalība NATO un "krievu draudi" Eiropas sabiedrotajiem lieliski atrisina šo uzdevumu.
Zem rusofobijas mērces Londona atdzīvinās simtgadīgo aizbildniecības tradīciju pār Austrumeiropas "jaunām demokrātijām" un piespiedīs kontinentālos "grandus" Vāciju un Franciju ieklausīties britu balsī Eiropas lietās pat bez dalības ES.
Kā Lielbritānijas ārpolitika apdraud Krieviju?
Ar militāro provokāciju Baltijas valstīs, par kuras iespējamību pēdējos gados tik bieži runāja Baltijas reģiona militarizācijas laikā.
Tā ir Amerika, kuru Eiropa šobrīd neuztrauc, ko pierāda ASV Valsts sekretāra vietnieces vīzīte Maskavā. Vizītes mērķis – saskaņot "karodziņus" Ukrainas jautājumā un citos reģiona sāpju punktos, kurus ASV un Krievija solās nepārkāpt. Pēc tam ar tīru sirdsapziņu var pievērsties cīņai ar Ķīnu, nepievēršot uzmanību savas impērijas Eiropas perifērijai.
Cita lieta Lielbritānija. Tai ir vajadzīga aktīvā pozīcija uz Krievijas pierobežas, lai atgādinātu pārējai Eiropai, kā Viņas Augstības padotie joprojām ir ar viņiem. Briti izrāda aktivitāti Ukrainā, Baltijas valstīs un Baltkrievijā.
Pēdējo gadu laikā briti ir uzkrājuši bagātu pretkrievisko provokāciju pieredzi, tostarp militāro.
Pietiek atcerēties divas. Pirmā: "Skripaļa saindēšana", kuru britu specdienesti jau trīs gadus slēpj no sabiedrības un neļauj sniegt liecības vai vismaz dod interviju. Otrā: britu eskadras mīnkuģa Krievijas teritoriālu ūdeņu šķērsošana pie Krimas krastiem šovasar.
Pirmajā gadījumā lieta beidzās ar diplomātisko karu un savstarpējo diplomātu izraidīšanu. Otrajā gadījumā Krievijas robežsardze atklāja uguni pēc NATO kuģa kustības kursa. Abos gadījumos Lielbritānija pēc visām diplomātiskajām normām izveidoja casus belli.
Nākamreiz Londonai paliks vien radīt kara pieteikšanas situāciju Baltijas valstīs.
Krievijai ir jāgatavojas šādam scenārijam, lai tas nekļūtu par realitāti, un, lai maksimāli sāpīgi iesistu provokatoriem. Makulatūras tonnas par Kaļiņingradas apgabalu kā NATO pirmā trieciena objektu kara konflikta gadījumā Baltijas reģionā tiek rakstītas ne bez iemesla.