<p>
Krievvalodīgie Latvijā vēl joprojām pretojas skandalozajai izglītības reformai. Nesen Rīgā notika II Vislatvijas vecāku sapulce, 1. maijā notiks mītiņš krievu skolu aizsardzībai. Pasākumu organizatori cer, ka aktīvistu skaits pieaugs, kad cilvēki plūks pirmos izglītības nozarē īstenoto jaunievedumu augļus. Par to analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja tiesībsargs, Latvijas Cilvēktiesību komitejas valdes loceklis Aleksandrs KUZMINS.
</p>
<p>
<b>— Kuzmina kungs, kādu iespaidu atstāja II Vislatvijas vecāku sapulce? Vai izskanēja kādas jaunas idejas?</b>
</p>
<p>
— Pirmais šāda veida pasākums notika tieši pirms gada. Kopš tā laika patiešām radies liels skaits jaunu tēmu. Es atskaitījos par darbu, ko šajā laikā paveikuši tiesībsargi: mēs esam panākuši, ka starptautiskā sabiedrība paudusi savu viedokli par izglītības reformu Latvijā.
</p>
<p>
Gada laikā publicēti ANO un Eiropas Padomes ekspertu viedokļi, un visos tajos kritizēta Latvijas likumdošana. Daudzi aicinājuši pārskatīt likumu, kas ierobežo krievu valodas lietošanu.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Latvijas valdības rīcību kritizēja arī Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja, kas atgādināja: bērniem ieteicams mācīties dzimtajā valodā.
</blockquote>
<p>
Vēl stingrāku pozīciju demonstrēja 115 EP deputāti.
</p>
<p>
Protams, citu sapulces dalībnieku ziņojumos izskanēja liels apjoms noderīgas informācijas. Šoreiz mēs runājām ne tikai par valodas problēmu, bet arī par mācību grāmatu kvalitātes problēmu. Īpaši runa ir par mācību grāmatām, kas tiek izmantotas krievu skolās – tajās ir liels skaits tehnisku kļūdu. Nav saprotams, kā pietuvināt to saturu krievvalodīgajiem skolēniem.
</p>
<p>
Ir arī globālas problēmas. Patlaban Latvijā tiek ieviesta tā saucamā kompetenču sistēma: samazinās zināšanu pārbaužu nozīme atsevišķos priekšmetos. Vienā nodarbībā saskaras vairāki mācību priekšmeti, uzmanība tiek pievērsta kolektīvajam darbam.
</p>
<p>
Sīkāk par to var pastāstīt pedagogi. Varu tikai piebilst, ka viņi diskutē par to, cik noderīga ir šī sistēma. Lai nu būtu kā būdams, taču to pie mums steidzami ievieš, tāpēc arī rodas problēmas. Tas ir eksperiments, kas notiek visās valsts skolās uzreiz.
</p>
<p>
<b>— Satversmes tiesa jau sen izskata pilsoņu iesniegumus, kas saistīti ar izglītības reformu. Vai tiesneši necenšas tīšām procesu ievilkt garumā?</b>
</p>
<p>
— Izskatīšanas laiks – aptuveni desmit mēneši. Mūsu Satversmes tiesā tas ir normāli. Pirmais lēmums jautājumā, ko mēs apspriežam, būs 23. aprīlī. Spriežot pēc tiesnešu un viņu uzaicināto ekspertu izteikumiem, kas izskanēja publiskās sēdes laikā, varam nonākt pie visai pesimistiskām prognozēm.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Iespējams, izdosies saglabāt privātskolas. Taču tiesa nepārprotami ir noskaņota pret krievu valodu pašvaldību izglītības iestādēs.
</blockquote>
<p>
Pēc sprieduma pasludināšanas vecākiem radīsies iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, taču tas ir vēl ilgāks process. Labākajā gadījumā nāksies gaidīt 5-6 gadus.
</p>
<p>
<b>— Pa to laiku jau bērni izaugs.</b>
</p>
<p>
— Jā, tāpēc līdztekus juridiskajiem procesiem cilvēkiem ir jāiziet ielās. 1. maijā mums notiks mītiņš krievu skolu aizsardzībai.
</p>
<p>
<b>— Kādā no intervijām jūs pastāstījāt, ka situāciju izglītības reformas jomā varētu ietekmēt Latvijas jaunā Saeima. Vēlēšanas ir garām, parlaments strādā jau vairākus mēnešus...</b>
</p>
<p>
— Gandrīz visas partijas jaunajā Saeimā runā vismaz par līdzšinējā kursa turpināšanu, dažas valdošās partijas pieprasa ieviest mācības tikai latviešu valodā jau no sākumskolas.
</p>
<p>
Tāpēc diemžēl ir neiespējami panākt likuma grozījumus tikai parlamentārā ceļā. Vajadzīgas protesta akcijas, nevardarbīgas pretošanās akcijas.
</p>
<p>
<b>— Ieviest latviešu mācību valodu krievu skolās centās jau 2003.-2004. gadā, taču tieši tolaik notika masveida mītiņi. Kā jums šķiet, vai tieši ielu akcijas toreiz lika Latvijas valdībai piekāpties?</b>
</p>
<p>
— Jā, 2004. gadā valdība plānoja ieviest mācības vidusskolās tikai latviešu valodā, taču, tiekoties ar desmitiem tūkstošu protesta dalībnieku, tai nācās mīkstināt likumprojektu un aprobežoties ar 60% mācību priekšmetu.
</p>
<p>
Tagad mēs vērojam kārtējo uzbrukumu. Tas pārsvarā sācies tādēļ, ka krievu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Tāpēc pagaidām protesta akcijas nav tik plašas, kā gribētos.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Taču es uzskatu, ka tās kļūs aizvien plašākas tā saucamās reformas īstenošanas gaitā.
</blockquote>
<p>
Skolēni saskarsies ar absolūti liekām grūtībām.
</p>
<p>
<b>— Un tad vecāki aptvers, ka kaut kas ir jādara?</b>
</p>
<p>
— Pareizi. Pagaidām mūsu plašākais mītiņš sapulcēja aptuveni 10 tūkstošus cilvēku. Redzams, ar to nepietiek. Spriežot pēc 2003.-2004. gadu pieredzes, valdība piekāpjas, kad ielās iziet 40–50 tūkstoši.
</p>
<p>
<b>— Vārdu sakot, jūsu “mājasdarbs” ir nodrošināt masu pieplūdumu?</b>
</p>
<p>
— Jā, un uz šī jautājuma risināšanu daļēji bija vērsta arī II Vislatvijas vecāku sapulce.
</p>
<p>
<b>— Vai varat īsumā pastāstīt, kāda ir situācija ar mācībām mazākumtautību valodās Eiropas progresīvākajās valstīs? Latvija taču cenšas tām līdzināties…</b>
</p>
<p>
— Pie mums nez kāpēc bieži apgalvo, ka izglītībai jābūt tikai valsts valodā. Taču Latvijas iedzīvotāju vidū 37% ir krievvalodīgie. Eiropā tādos gadījumos valoda saņem valsts valodas statusu (kā, piemēram, franču valoda Beļģija – tajā mācās ne tikai skolas, bet arī augstskolās).
</p>
<p>
Dažkārt valsts valodas statusu kļūst valoda, kurā runājošo skaits valstī ir daudz mazāks nekā krievvalodīgo skaits Latvijā. Teiksim, zviedru Somijā ir mazāk gan absolūtā skaita, gan procentuālās attiecības ziņā, taču viņu valodai ir valsts valodas statuss.
</p>
<p>
Taču runa pat nav par to. Tradicionālās mazākumtautības Eiropā (tādas, kā krievi Latvijā, kam skolas bija arī pirms simt gadiem) uzskata par normu mācības dzimtajā valodā: ungāru skolas Slovākijā, vācu skolas Itālijā un tā tālāk. Vēl vairāk, patlaban tādu mācību iestāžu skaits pieaug. Parādās, piemēram, velsiešu skolas Velsā, basku skolas Spānijā un Francijā.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Eiropā vērojama izvēles brīvības un vienlīdzības paplašināšanās tendence izglītības jomā. Latvija un Igaunija pretojas šai tendencei.
</blockquote>
<p>
<b>— Kāpēc ECT vajadzētu atrast argumentus, lai nostātos krievu skolu aizstāvju pusē?</b>
</p>
<p>
— Jā, izredzes uzvarēt ir labas. Jau ir piemērs tam, kā Ziemeļkiprā tika slēgtas grieķu skolas, un ECT atzina to par izglītības tiesību pārkāpumu. Taču, atkārtošu vēlreiz, šeit liela nozīme ir laika jautājumam. ECT neizskatīs jautājumu ātrāk kā pēc pieciem gadiem.
</p>
<p>
<b>— Ja Latvijas Satversmes tiesa saglabās mācības krievu valodā privātskolās, tas varētu kļūt par kompromisu?</b>
</p>
<p>
— Tas varētu tikai mazliet nomierināt Rīgas iedzīvotājus. Citās pilsētās nav gandrīz nevienas privātskolas, turklāt vēl krievu valodā. Lielākā daļa bērnu mācās pašvaldības skolās, tāpēc pat galvaspilsētā šis risinājums nebūs pietiekams. Sabiedrība nenomierināsies.
</p>
<p>
<b>— Un pie tam privātās krievu skolas tik un tā būs “ārpus likuma”?</b>
</p>
<p>
— Jā, turklāt tās aizliedz, uzsverot krievu valodu. Mācīties Eiropas Savienības oficiālajās valodās var.
</p>
<p>
<b>— Interesanta pieeja. Kā varasiestādes to pamato?</b>
</p>
<p>
— Argumenti ir pretrunīgi. Sak, esot jārūpējas par to, lai visi skolēni labi prastu latviešu valodu.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Taču, kad runa, piemēram, ir par angļu skolu, latviešu likumdevējs pēkšņi atceras, ka latviešu valodu var labi apgūt arī latviešu valodas stundās, bet visus pārējos priekšmetus var mācīties angļu valodā. Toties mācīties tos krievu valodā nez kāpēc ir bīstami.
</blockquote>
Skaidrs, ka tās nav rūpes par bērniem. Tā ir naidīgas attieksmes
izpausme pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Krievvalodīgie Latvijā vēl joprojām pretojas skandalozajai izglītības reformai. Nesen Rīgā notika II Vislatvijas vecāku sapulce, 1. maijā notiks mītiņš krievu skolu aizsardzībai. Pasākumu organizatori cer, ka aktīvistu skaits pieaugs, kad cilvēki plūks pirmos izglītības nozarē īstenoto jaunievedumu augļus. Par to analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja tiesībsargs, Latvijas Cilvēktiesību komitejas valdes loceklis Aleksandrs KUZMINS.
</p>
<p>
<b>— Kuzmina kungs, kādu iespaidu atstāja II Vislatvijas vecāku sapulce? Vai izskanēja kādas jaunas idejas?</b>
</p>
<p>
— Pirmais šāda veida pasākums notika tieši pirms gada. Kopš tā laika patiešām radies liels skaits jaunu tēmu. Es atskaitījos par darbu, ko šajā laikā paveikuši tiesībsargi: mēs esam panākuši, ka starptautiskā sabiedrība paudusi savu viedokli par izglītības reformu Latvijā.
</p>
<p>
Gada laikā publicēti ANO un Eiropas Padomes ekspertu viedokļi, un visos tajos kritizēta Latvijas likumdošana. Daudzi aicinājuši pārskatīt likumu, kas ierobežo krievu valodas lietošanu.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Latvijas valdības rīcību kritizēja arī Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja, kas atgādināja: bērniem ieteicams mācīties dzimtajā valodā.
</blockquote>
<p>
Vēl stingrāku pozīciju demonstrēja 115 EP deputāti.
</p>
<p>
Protams, citu sapulces dalībnieku ziņojumos izskanēja liels apjoms noderīgas informācijas. Šoreiz mēs runājām ne tikai par valodas problēmu, bet arī par mācību grāmatu kvalitātes problēmu. Īpaši runa ir par mācību grāmatām, kas tiek izmantotas krievu skolās – tajās ir liels skaits tehnisku kļūdu. Nav saprotams, kā pietuvināt to saturu krievvalodīgajiem skolēniem.
</p>
<p>
Ir arī globālas problēmas. Patlaban Latvijā tiek ieviesta tā saucamā kompetenču sistēma: samazinās zināšanu pārbaužu nozīme atsevišķos priekšmetos. Vienā nodarbībā saskaras vairāki mācību priekšmeti, uzmanība tiek pievērsta kolektīvajam darbam.
</p>
<p>
Sīkāk par to var pastāstīt pedagogi. Varu tikai piebilst, ka viņi diskutē par to, cik noderīga ir šī sistēma. Lai nu būtu kā būdams, taču to pie mums steidzami ievieš, tāpēc arī rodas problēmas. Tas ir eksperiments, kas notiek visās valsts skolās uzreiz.
</p>
<p>
<b>— Satversmes tiesa jau sen izskata pilsoņu iesniegumus, kas saistīti ar izglītības reformu. Vai tiesneši necenšas tīšām procesu ievilkt garumā?</b>
</p>
<p>
— Izskatīšanas laiks – aptuveni desmit mēneši. Mūsu Satversmes tiesā tas ir normāli. Pirmais lēmums jautājumā, ko mēs apspriežam, būs 23. aprīlī. Spriežot pēc tiesnešu un viņu uzaicināto ekspertu izteikumiem, kas izskanēja publiskās sēdes laikā, varam nonākt pie visai pesimistiskām prognozēm.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Iespējams, izdosies saglabāt privātskolas. Taču tiesa nepārprotami ir noskaņota pret krievu valodu pašvaldību izglītības iestādēs.
</blockquote>
<p>
Pēc sprieduma pasludināšanas vecākiem radīsies iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, taču tas ir vēl ilgāks process. Labākajā gadījumā nāksies gaidīt 5-6 gadus.
</p>
<p>
<b>— Pa to laiku jau bērni izaugs.</b>
</p>
<p>
— Jā, tāpēc līdztekus juridiskajiem procesiem cilvēkiem ir jāiziet ielās. 1. maijā mums notiks mītiņš krievu skolu aizsardzībai.
</p>
<p>
<b>— Kādā no intervijām jūs pastāstījāt, ka situāciju izglītības reformas jomā varētu ietekmēt Latvijas jaunā Saeima. Vēlēšanas ir garām, parlaments strādā jau vairākus mēnešus...</b>
</p>
<p>
— Gandrīz visas partijas jaunajā Saeimā runā vismaz par līdzšinējā kursa turpināšanu, dažas valdošās partijas pieprasa ieviest mācības tikai latviešu valodā jau no sākumskolas.
</p>
<p>
Tāpēc diemžēl ir neiespējami panākt likuma grozījumus tikai parlamentārā ceļā. Vajadzīgas protesta akcijas, nevardarbīgas pretošanās akcijas.
</p>
<p>
<b>— Ieviest latviešu mācību valodu krievu skolās centās jau 2003.-2004. gadā, taču tieši tolaik notika masveida mītiņi. Kā jums šķiet, vai tieši ielu akcijas toreiz lika Latvijas valdībai piekāpties?</b>
</p>
<p>
— Jā, 2004. gadā valdība plānoja ieviest mācības vidusskolās tikai latviešu valodā, taču, tiekoties ar desmitiem tūkstošu protesta dalībnieku, tai nācās mīkstināt likumprojektu un aprobežoties ar 60% mācību priekšmetu.
</p>
<p>
Tagad mēs vērojam kārtējo uzbrukumu. Tas pārsvarā sācies tādēļ, ka krievu iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Tāpēc pagaidām protesta akcijas nav tik plašas, kā gribētos.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Taču es uzskatu, ka tās kļūs aizvien plašākas tā saucamās reformas īstenošanas gaitā.
</blockquote>
<p>
Skolēni saskarsies ar absolūti liekām grūtībām.
</p>
<p>
<b>— Un tad vecāki aptvers, ka kaut kas ir jādara?</b>
</p>
<p>
— Pareizi. Pagaidām mūsu plašākais mītiņš sapulcēja aptuveni 10 tūkstošus cilvēku. Redzams, ar to nepietiek. Spriežot pēc 2003.-2004. gadu pieredzes, valdība piekāpjas, kad ielās iziet 40–50 tūkstoši.
</p>
<p>
<b>— Vārdu sakot, jūsu “mājasdarbs” ir nodrošināt masu pieplūdumu?</b>
</p>
<p>
— Jā, un uz šī jautājuma risināšanu daļēji bija vērsta arī II Vislatvijas vecāku sapulce.
</p>
<p>
<b>— Vai varat īsumā pastāstīt, kāda ir situācija ar mācībām mazākumtautību valodās Eiropas progresīvākajās valstīs? Latvija taču cenšas tām līdzināties…</b>
</p>
<p>
— Pie mums nez kāpēc bieži apgalvo, ka izglītībai jābūt tikai valsts valodā. Taču Latvijas iedzīvotāju vidū 37% ir krievvalodīgie. Eiropā tādos gadījumos valoda saņem valsts valodas statusu (kā, piemēram, franču valoda Beļģija – tajā mācās ne tikai skolas, bet arī augstskolās).
</p>
<p>
Dažkārt valsts valodas statusu kļūst valoda, kurā runājošo skaits valstī ir daudz mazāks nekā krievvalodīgo skaits Latvijā. Teiksim, zviedru Somijā ir mazāk gan absolūtā skaita, gan procentuālās attiecības ziņā, taču viņu valodai ir valsts valodas statuss.
</p>
<p>
Taču runa pat nav par to. Tradicionālās mazākumtautības Eiropā (tādas, kā krievi Latvijā, kam skolas bija arī pirms simt gadiem) uzskata par normu mācības dzimtajā valodā: ungāru skolas Slovākijā, vācu skolas Itālijā un tā tālāk. Vēl vairāk, patlaban tādu mācību iestāžu skaits pieaug. Parādās, piemēram, velsiešu skolas Velsā, basku skolas Spānijā un Francijā.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Eiropā vērojama izvēles brīvības un vienlīdzības paplašināšanās tendence izglītības jomā. Latvija un Igaunija pretojas šai tendencei.
</blockquote>
<p>
<b>— Kāpēc ECT vajadzētu atrast argumentus, lai nostātos krievu skolu aizstāvju pusē?</b>
</p>
<p>
— Jā, izredzes uzvarēt ir labas. Jau ir piemērs tam, kā Ziemeļkiprā tika slēgtas grieķu skolas, un ECT atzina to par izglītības tiesību pārkāpumu. Taču, atkārtošu vēlreiz, šeit liela nozīme ir laika jautājumam. ECT neizskatīs jautājumu ātrāk kā pēc pieciem gadiem.
</p>
<p>
<b>— Ja Latvijas Satversmes tiesa saglabās mācības krievu valodā privātskolās, tas varētu kļūt par kompromisu?</b>
</p>
<p>
— Tas varētu tikai mazliet nomierināt Rīgas iedzīvotājus. Citās pilsētās nav gandrīz nevienas privātskolas, turklāt vēl krievu valodā. Lielākā daļa bērnu mācās pašvaldības skolās, tāpēc pat galvaspilsētā šis risinājums nebūs pietiekams. Sabiedrība nenomierināsies.
</p>
<p>
<b>— Un pie tam privātās krievu skolas tik un tā būs “ārpus likuma”?</b>
</p>
<p>
— Jā, turklāt tās aizliedz, uzsverot krievu valodu. Mācīties Eiropas Savienības oficiālajās valodās var.
</p>
<p>
<b>— Interesanta pieeja. Kā varasiestādes to pamato?</b>
</p>
<p>
— Argumenti ir pretrunīgi. Sak, esot jārūpējas par to, lai visi skolēni labi prastu latviešu valodu.
</p>
<blockquote class="blockquote">
Taču, kad runa, piemēram, ir par angļu skolu, latviešu likumdevējs pēkšņi atceras, ka latviešu valodu var labi apgūt arī latviešu valodas stundās, bet visus pārējos priekšmetus var mācīties angļu valodā. Toties mācīties tos krievu valodā nez kāpēc ir bīstami.
</blockquote>
Skaidrs, ka tās nav rūpes par bērniem. Tā ir naidīgas attieksmes
izpausme pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Raksts ir pieejams citās valodās: