Japānas Ārlietu ministrijas negaidītais paziņojums par Ķīnas un Krievijas uzaicināšanu G7 samitā par Afganistānu izraisīja nemazāk negaidītu Maskavas reakciju. Smoļenskas laukumā pasmējās par "rietumu partneriem" un lika saprast, ka Krievija nav ieinteresēta pat laicīgi atgriezties G7. Šis stāsts ir lielisks noslēgums "Putina starptautiskās izolēšanas" mēģinājumam: tagad ne tikai atsevišķās Rietumu valstis, bet Rietumi kopumā atzīst, ka bez Maskavas nav iespējams risināt svarīgākas pasaules problēmas un mēģina ievilināt Maskavu atpakaļ savos "elitārajos klubos". Tomēr Krievija uz aicinājumiem nereaģē: rietumu klubi un Rietumi kā tādi Krievijas acīs ir zaudējuši savu prestižu.
Japānas ārlietu ministrs Tošimicu Motegi pavēstīja par G7 valstu ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi. Tikšanās ir plānota trešdien, 8. septembrī un ir veltīta situācijai Afganistānā.
Japānas ministrs ieminējās, ka uz sanāksmi ir uzaicināti Krievijas un Ķīnas ārlietu ministri. Krievijai šīs ziņas ir īpaši nozīmīgas: jau vairākus gadus Krievija nav pilnvērtīgs G7 biedrs.
2014. gadā Krieviju ar kaunu izmeta no "septītnieka" "Krimas aneksijas" dēļ, svinīgi paziņojot par Krievijas izsvītrošanu no "civilizēto valstu" saraksta.
Tagad bez jebkāda svinīguma, klusi lūdz uz laiku atgriezties. Izrādījās, ka Krievija nav tā valsts, bez kuras var risināt nozīmīgus globālus jautājumus.
Īpaši situācijā ar Afganistānu. Bez Krievijas afgāņu jautājums nav risināms, bet atstāt to novārtā nedrīkst.
Tāpēc Maskavai piedāvā pabūt "pasaules galvenajā elitārajā klubā" apmaiņā pret to, ka Maskava un Pekina palīdzēs Rietumiem atrisināt situāciju ar Afganistānu.
Pēdējo gadu laikā tas ir otrais piedāvājums Krievijai piedalīties "septītnieka" darbā. Pirmo reizi padarīt "septītnieku" par "astotnieku" piedāvāja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. G7 Tramps saskatīja sava veidā iespēju apturēt Kremļa satuvināšanos ar Ķīnu, kas notika Amerikai bīstamajā ātrumā.
Toreiz Trampam uzbruka pārējie "kluba biedri". Kā var runāt par Krievijas atgriešanos "septītniekā", pirms tā "pamainīs savu uzvedību"? Krievus sodīja ar izslēgšanu no pasaules galvenā "elitārā kluba", bet tagad Tramps piedāvā iznicināt visu pedagoģisko efektu un kapitulēt Putina priekšā?
Pagāja gads. Nesistēmisko Donaldu Trampu Baltajā namā nomainīja supersistēmisks Džo Baidens. Lai gan viņš dara to pašu, ko darīja viņa skandalozais priekštecis. Izvada karaspēku no Irākas un Afganistānas, saka, ka tautām ir pašām jācīnās par savu brīvību un laimi amerikāņu karavīru vietā, un Amerikai jārisina iekšējās problēmas, nevis jānodarbojas ar demokrātijas ieviešanu visā pasaulē.
Tagad Krievijas piedalīšanos G7 samitos lūdz visas "brīvās pasaules" kolektīvs.
"Partneri demonstrē nesistēmisko pieeju. Pirms divām dienām mēs saņēmām signālus no Parīzes un Berlīnes sakarā ar kādu tikšanos, bet runas par septītnieku nebija. Tad sekoja Tokijas paziņojums jau septītnieka kontekstā. Tas viss notiek uz septītnieka dažādu paziņojumu par Krieviju fona, te par piedalīšanos, te par nepiedalīšanos," – Japānas ārlietu ministra paziņojumu komentēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Smoļenskas laukuma oficiālais pārstāvis par Rietumu signāliem izdara šādus secinājumus: rietumu partneriem tiek novērota "neziņa par to, ko viņi sagaida no sevis un apkārtējās pasaules".
Sarkastiska Maskavas reakcija ir tik pat nozīmīga kā Krievijas Federācijas uzaicinājums uz "septītnieka" sanāksmi.
Krievija lika skaidri saprast par savu nevēlēšanos laicīgi atgriezties "pasaules galvenajā elitārajā klubā", jo Rietumi ar saviem klubiem Krievijas acīs vairs nav elitāri.
Lai gan 2014. gadā izslēgšana no "lielā septītnieka" tika uzskatīta par visnopietnāko neekonomisko sankciju pret Krieviju. Līdzīgi kā 1990. gados uzņemšana "septītnieka" klubā tika uzskatīta par jaunās demokrātiskās Krievijas svarīgāko ārpolitikas sasniegumu, tās izsvītrošana no G7 tika pasludināta par lielāko "Putina režīma" starptautisko izgāšanos.
Krievijai atņēma tiesības sēdēt pie galda, aiz kura tiek noteikti pasaules likteņi – šādi tas tika pasniegts. Iespējams, tā tas arī bija… 1990. gados.
Tagad situācija ir mainījusies.
"Lielais septītnieks" var noteikt pasaules likteņus, ar nosacījumu, ka pie galda sēž Krievija.
Un Ķīna.
Līdz ar to "septītnieks" ir vairāk ieinteresēts Krievijas atkaluzņemšanā, nekā pati Krievija. Respektīvi tas arī aicina, pat ņemot vērā to, ka Krievija "nemaz nav mainījusi savu attieksmi". Krievija atzīst Krimu par savu, pieprasa Ukrainai realizēt Minskas vienošanos un norīko pie Ukrainas robežas karaspēku tik līdz Kijevā, kādam sāk niezēt "horvātu scenārijs" Donbasas reintegrācijai militārajā ceļā.
Taču Rietumi šobrīd nav principiāli. Jāparāda, ka viņu "lielais septiņnieks" joprojām spēj noteikt pasaules procesus. Bez Krievijas un Ķīnas to nevar izdarīt, tāpēc "atgriezies, es visu piedošu!".
Ja Krievijas vietā būtu Ukraina, Vladimirs Zeļenskis, ja viņa valsti uzaicinātu G7, no laimes uzreiz ķertu sirdstrieku. Cita lieta Krievija. Tai nepiestāv šie provinciālie kompleksi.
Krievija sadarbosies ar Rietumiem pēc saviem noteikumiem, bet visdažādākās "stikla krelles" mežoņiem kā ielūgums "elites klubos" uz Maskavu nedarbojas.
Vēlaties, lai Krievija jums palīdzētu atrisināt visu to, ko esat sadarījuši Afganistānā? Krievija jums pateiks, kā, kad un kādos apstākļos un par kādu cenu viņa ir gatava jums sniegt šo pakalpojumu.
Atgriešanās (pat laicīgā) "lielajā septītnieka" nav šī pakalpojuma vērta. Par Krievijas atgriešanos jums vēl būtu jāpiemaksā.