Klaipēdas osta Lietuvā pamazām zaudē tranzītu no Baltkrievijas, paziņoja “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš konstatēja, ka kravu sūtītāji aizvien biežāk dod priekšroku Latvijas ostu pakalpojumiem. Lietuva neuzņēma nopietni Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko brīdinājumus par tranzīta pārorientāciju uz Latviju un tagad cieš sakāvi ostu cīņā ar kaimiņvalsti.
Pērn kravu tranzīta apjoms no Baltkrievijas caur Latvijas ostām pieaudzis par 10%, pavēstīja Edvīns Bērziņš. Viņa minētos datus jāvērtē piesardzīgi – “Latvijas dzelzceļa” priekšnieks vēl joprojām cenšas izdaiļot vietējo ostu sasniegumus. Vai viņa statistikā nav iezagusies viltīgas manipulācijas?
Lai gūtu pilnu iespaidu, nāksies pievērst uzmanību citiem datiem. Pirmkārt, 2018. gadā Baltkrievija palielināja preču eksportu par 15,3% un spēra nopietnus soļus noieta tirgu diversifikācijai. Rezultātā EES daļa Baltkrievijas preču eksporta kopējā apjomā saruka no 46,7% līdz 41,2%, bet ES daļa pieauga no 26,8% līdz 30,2%. Domājams, šī iemesla dēļ Baltkrievijas tranzīts cauri Latvijai pieaug.
Kāds tam sakars ar Lietuvu? Jautājums kļūst īpaši aktuāls, ņemot vērā to, ka 2018. gadā Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pieaudzis par 7,3%.
Taču kopējās pozitīvās tendences apstākļos Klaipēda zaudē lejamkravu apjomus, tātad daļu Baltkrievijas naftas tranzīta latviešiem tomēr ir izdevies pārtvert.
Tas bija sagaidāms pēc Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vārdiem par nepieciešamību “pievērsties Latvijai”.
“Runājot par tādām kravām kā minerālmēsli un naftasprodukti, mēs nevaram izslēgt iespēju, ka tiks pieņemti lēmumi un doti norādījumi naftas uzņēmumiem mainīt pārkraušanas un eksporta ostas. Iespējams, to nevajadzētu ignorēt,” – Lukašenko paziņojumu komentēja konteineru termināļa Klaipedos konteineriu terminalas (KKT) direktors Vaidotis Šileika.
Taču lietuvieši vēl joprojām domā, ka Lukašenko blefo: baltkrievu piegādātājiem esot neizdevīgi izmantot Latvijas ostu pakalpojumus.
Kad Lietuvas transporta un sakaru ministram Rokasam Masiulim tika uzdots jautājums, kāpēc valdība nekādi neatbild uz Latvijas centieniem pārvilināt no Klaipēdas daļu Baltkrievijas kravu, viņš aicināja kolēģus saglabāt mieru. Kāpēc vajadzētu uztraukties, ja Lietuva piedāvā no loģistikas viedokļa labākos noteikumus? Kā zināms, Minska no diviem vai vairākiem komerciālajiem piedāvājumiem vienmēr izvēlas izdevīgāko, nevis ņem vērā politiskos apsvērumus.
To uzskatāmi demonstrē arī Krievijas ostu piemērs, kuras pēc valsts prezidenta ieteikuma mēģināja pārvilināt Baltkrievijas tranzītu. 2017. gada augustā Vladimirs Putins atklāti norādīja, ka no Krievijas izejvielām ražotos Baltkrievijas naftas produktus vislabāk būtu eksportēt caur pašas Krievijas ostām. Domāts – darīts: novembrī koncerns “Belņeftehim” parakstīja kontraktu par savas produkcijas pārvadāšanu caur Krieviju.
Taču baltkrievu naftas tranzīta pārorientācija uz Ustjlugas ostu ir iestrēgusi. Patlaban galveno naftas tranzīta plūsmu Baltkrievijas NPR joprojām sūta caur Baltijas valstu ostām.
Nez kāpēc Lietuvas valdība ir pārliecināta, ka situācija atkārtosies Latvijā. Tikai šoreiz Viļņas optimisma iemesliem jābūt daudz mazākiem.
Liepājas osta atrodas pavisam netālu no Klaipēdas (attālums taisnā līnijā nesasniedz ne 100 kilometrus). Transporta izdevumus, kas radušies, pārorientējot Baltkrievijas naftas tranzītu uz Liepāju, it viegli iespējams kompensēt, samazinot dzelzceļa tarifus.
Uz ko tādā gadījumā orientēsies Minska: uz Lietuvu, kas visiem spēkiem pretojas Baltkrievijas atomelektrostacijas celtniecībai, vai Latviju, kas pret BelAES neiebilst?
Lietuvas valdība ir pārliecināta: latviešu iecietības pamatā ir mēģinājums izkaulēt jaunus Baltkrievijas tranzīta apjomus, ko Lukašenko var pārvirzīt no Klaipēdas.
Taču Minska uz politiskās lojalitātes āķa “neuzķeras”. Rīgas un Viļņas domstarpības BelAES jautājumā, pēc Minskas domām, dāvā iespēju patirgoties.
No Latvijas tā gaida izdevīgus komerciālos piedāvājumus, nevis atbalstu starptautiskajā arēnā. Par atbalstu pienākas tikai neliels bonuss, par ko priecīgi pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs.
Baltkrievijas kravu tranzīta pieaugums par 10% gadā, ņemot vērā valsts eksporta pieaugumu par 15%, - tas ir piliens jūrā. Cik vēl “sapilēs” Latvijai”. Pats galvenais – kādus noteikumus tā ir gatava piedāvāt.
Viļņas un Rīgas konkurence saasinās arī tāpēc, ka Krievijas kravu tranzītu Baltijas valstis zaudē neatgriezeniski.
Ostām Ļeņingradas apgabalā tuvākajā laikā pievienosies daudzfunkcionālais dziļūdens ostas komplekss Viborgas rajonā ar kravu apgrozījumu līdz 70 milj. tonnu gadā. Vietējās varasiestādes neslēpj, ka tā galvenais mērķis ir “piebeigt” Baltijas valstu ostas.
“No Ļeņingradas apgabala tas ir nozīmīgs projekts, jauns izaugsmes punkts, kas dāvās iespējas pieostas teritoriju attīstībai un Krievijas eksporta kravu pārorientācijai no Baltijas reģiona ārvalstu ostām,” paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.
Nevajadzētu atmest ar roku arī iecerei pārvirzīt Baltkrievijas tranzītu uz Krievijas ostām. Šajā jautājumā svarīgākais faktors ir dzelzceļa tarifi, kas Baltkrievijas naftas tirgotājiem pēdējos gados samazināti jau divas reizes.
Iespējams, vēl viena atlaide liks viņiem pievērst uzmanību Ļeņingradas apgabala ostu infrastruktūrai?
Lai nu būtu kā būdams, Baltkrievijas tranzīta diversifikācija joprojām ir tīri ekonomisks jautājums. Ostas kravu pārkraušanai “tētis” izvēlas ar kalkulatoru rokās.
Lietuvas valdībai tas nāk par labu, tāpēc viņi atkal un atkal atkārto, ka Minskai ir neizdevīgi atteikties no Klaipēdas. Un nevajag putrot zilo ar sāļo! Par BelAES ir viena runa, par tranzītu – pavisam cita.
Nav saprotams tikai viens: kāpēc Viļņa neņem vērā šo loģiku citās situācijās?
Pārfrāzējot slaveno Ļeņina frāzi, pēcpadomju Lietuva pūlas pierādīt, ka ekonomika ir koncentrēta politikas izteiksme, nevis otrādi. Republikas valdībai ne prātā nenāca izdevīgums, kad tā slēdza Ignalinas AES, nomāja pašlaik nenoslogoto SDG termināli Independence, ieviesa sankcijas pret Krieviju. Tikai Baltkrievijas tranzīta aiziešanas riska priekšā Lietuva nez kāpēc ir nākusi pie prāta.