Latvijas otrā lielākā pilsēta – Daugavpils – izsludina enerģētiskās krīzes režīmu. Vietējas varas iestādes atzīst, ka nespēj aizturēt apkures tarifu straujo kāpumu. Ja janvārī rēķini būs tādi paši, tad februārī pilsētas iedzīvotājiem, iespējams, nāksies samaksāt par siltumenerģiju gandrīz trīs reizes vairāk. Interesanti, ka 2017. gadā Daugavpilij bija iespēja noslēgt tiešus ilgtermiņa gāzes piegādes līgumus ar "Gazprom" un pat pelnīt, pārdodot uzņēmuma produkciju, tomēr Latvijas valdība tam nepiekrita. Tagad valdībai ir jāgatavojas dumpim Latvijas krieviskākajā pilsētā, kuras iedzīvotājiem nepietiks līdzekļu, lai apmaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus.
"Siltumenerģijas tarifu kāpumu ir jāaptur jebkādā veidā! Šodien Daugavpils pilsētas dome pieņēma lēmumu izsludināt enerģētisko krīzi pilsētas administratīvajā teritorijā. Tas nozīmē, ka pilsēta vēršas pēc palīdzības pie valdības, jo saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu enerģētiskās krīzes gadījumā pašvaldībai ir tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām. Attiecīgā prasība tiks nosūtīta Latvijas Ministru kabinetam jau šodien. Ja valdība izpildīs likuma prasības, mūsu pilsētai radīsies iespēja pārdzīvot šo apkures sezonu bez dramatiskiem satricinājumiem," savā Facebook profilā rakstīja Andrejs Elksniņš.
Mērs uzskata, ka bez pašvaldības subsīdijām siltumenerģijas cenas pilsētas iedzīvotājiem sasniegtu 150 eiro par megavatstundu.
Pateicoties iekšējām rezervēm, Daugavpils pašvaldībai jau četrus mēnešus izdodas noturēt samēra zemas tarifu cenas, tomēr "krājumi" beidzās.
Kā parasti notiek šādās situācijās, pilsētas mērs vēršas pēc palīdzības pie valdības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzīna, ka šāda rīcība ir sagaidāma arī no daudzām citām pašvaldībām.
Visiem ir vajadzīga lēta gāze no valsts rezervēm vai nauda no valsts kases, lai kompensētu komunālo tarifu kāpumu.
Interesanti, ka vēl pavisam nesen Elksniņš lepojās ar "neticami izdevīgā" gāzes līguma noslēgšanu.
"Izdevies noslēgt līgumu par novembri par cenu, kas esot zemāka par biržas cenām, tāpēc novembrī siltumenerģijas tarifs pilsētā nepalielināsies un kā līdz šim būs 56,96 eiro par megavatstundu," paziņoja pilsētas mērs.
Savu ierakstu viņš papildināja ar fotogrāfiju no Krievijas Enerģētikas nedēļas Maskavā. Iespējams, tāpēc vairākos mēdījos izskanēja informācija, ka Elksniņš pats vienojās ar krieviem.
Zināmu skaidrību šajā jautājumā ieviesa Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. SPRK saņēma informāciju par darījumu un nekonstatēja pārkāpumus. No komisijas izpilddirektora Jāņa Miķelsona komentāriem kļūst skaidrs, ka Daugavpils siltumtīkli vienojās ar uzņēmumu, kas atrodas dabasgāzes tirgotāju reģistrā. Krievijas uzņēmumu šajā sarakstā nav.
"Satura ziņā līgums nebija netipisks. Tur bija iepirkums, kura gaitā tika izvēlēts piegādātājs. Mums neradās aizdomas par nepieciešamību veikt papildus pārbaudi," apgalvo Miķelsons.
Darījuma detaļas Elksniņš neatklāja. Tomēr steidzās ar skaļu paziņojumu, ka, ja viņš nokļūtu valdībā, tad spētu nodrošināt valsti ar lētiem energoresursiem.
"Valsts līmenī, protams, būtu iespējams noslēgt līgumu ar Krieviju par gāzes tiešo piegādi bez starpnieku komisijām. Un, ja es būtu Latvijas premjerministrs, es domātu un veiktu pārrunas tieši šajā virzienā. Ģeogrāfiski mēs atrodamies blakus lielākajam gāzes ražotājam un piegādātājam Eiropā (mūsu valstis savieno gāzes vadi, ir izveidota ostu un dzelzceļa infrastruktūra)," teica Elksniņš.
Diemžēl tas viss, ir tikai viena cilvēka fantāzijas, kurš pārstāv partiju, kuru ne reizi nav ielaiduši un diez vai kādreiz ielaidīs valdošajā koalīcijā.
Par tiešiem piegādes līgumiem ar "Gazprom" varēja aizmirst pēc tam, kad Latvijā notika gāzes tirgus liberalizācija. Tagad Latvijā darbojās veseli 11 treideri. Ne viens no viņiem nenoslēdza tādu kontraktu ar "Gazprom", kas ļautu izvairīties noo strauja tarifu kāpuma. Šajos apstākļos Latvijas valdība pat nevar uzsākt sarunas ar Krieviju par iespējamo dabasgāzes iepirkuma cenu samazināšanu.
Tas par ko runā Elksniņš, Daugavpils varēja realizēt pirms četriem gadiem. Pēc gāzes tirgus atklāšanas A/S "Daugavpils siltumtīkli" menedžeri izlēma, ka paši var nodarboties ar šo biznesu. Pašvaldības uzņēmums pat ieguva "zilās degvielas" tirdzniecības licenci un vēlējās noslēgt tiešās piegādes līgumus ar "Gazprom" par diezgan solīdiem apjomiem – vidēji 160 miljonu kubikmetru gadā. Tas ir septiņas reizes vairāk nekā ir nepieciešams Daugavpilij. Pārpalikumus bija plānots tirgot citiem uzņēmumiem.
Tādējādi, pašvaldība ne tikai izvairās no "Gazprom" starpniekiem, bet arī iegūst papildus ienākumu avotu.
A/S "Daugavpils siltumtīkli" Stratēģiskās plānošanas un attīstības struktūrvienības vadītājs Jurijs Zaicevs tikās ar "Gazprom" pārstāvniecības Latvijā direktoru Jevgēņiju Rolduginu. Darījums varēja notikt, tomēr beigās kaut kas nogāja greizi. Zaicevs apgalvo, ka Elksniņš vienkārši atteicās noteikt pilnvarotu personu, lai noslēgtu konkrētu vienošanos ar "Gazprom".
"Bija unikāls moments. "Gazprom" pārstāvniecības direktors Jevgēņijs Roldugins ir ietekmīgs cilvēks. Viņš bija pozitīvi noskaņots, palīdzēja mums. Tomēr nevienam izņemot mani līgums ar "Gazprom" nebija vajadzīgs. Līgumu vienkārši bloķēja," sūdzējās Zaicevs.
Mums nav zināmas visas nianses, tomēr var pieņemt, ka valdība ir piespiedusi Daugavpili atteikties no tiešajiem līgumiem ar "Gazprom". Galu galā, runa ir par krievu pilsētu, "prokrieviskās" partijas "Saskaņa" bastionu. Vietējie politiķi tradicionāli uztur labas attiecības ar Krievijas biznesa aprindu pārstāvjiem.
Elksniņš sauc Daugavpili par Latvijas "nemīlētu pameitu". Un, kad "pameita" sāk atļauties pārāk daudz, "pamāte" parāda tai savu vietu.
Krievijas gāzes tiešo iepirkumu vietā Daugavpilij piedāvāja izvēlēties piegādātājus un priecāties par "enerģētiskās neatkarības" no Krievijas iegūšanu. Bet, jo stiprāks sals, jo mazāk iemeslu priecāties.
Realitātē izrādās, ka gāzes tirgus Latvijā nav brīvs ne no Gazprom, ne no biržas spekulantiem, ne no kurināmā sadārdzināšanās, par ko Daugavpils iedzīvotājiem pēc politiskiem un pretkrieviskiem motīviem šobrīd liek maksāt nereāli augstu cenu.
Šāda situācija Latvijas krievu pilsētā noved pie "krievu dumpja", no kā tik daudzus gadus baidījās ne tikai Latvijas varas iestādes, bet arī viņu rietumu NATO sabiedrotie.
Šodien pretkrievijas politika enerģētikā ir radījusi "krievu dumpim" visus priekšnoteikumus.