Krievijas agrorūpniecības produkcijas piegādes uz Latviju ir sasniegušas rekordlielus apjomus. Pirmajā ceturksnī Krievijas eksports uz Latviju palielinājās par 64%. Pateicoties pašas uzsāktajam sankciju karam, Latvija iekļuva lielāko Krievijas pārtikas patērētāju desmitniekā, lai gan tajā pašā laikā sankciju dēļ ir pazaudējusi Krievijas tirgu.
"Saskaņā ar pirmā ceturkšņa rezultātiem Latvija ierindojās septītajā vietā starp Krievijas kviešu pircējiem un ceturtajā vietā starp kukurūzas importētājiem. Šajā periodā uz Latviju tika piegādāti 298 tūkst. tonnu graudaugu 72 milj. dolāru vērtībā un kukurūza – 96 tūkst. tonnu 22 milj. dolāru vērtībā. Aizvadītā gada pirmajā ceturksnī kviešu un kukurūzas piegādātājs daudzums bija 6,3 tūkst. un 6 tūkst. tonnu attiecīgi", — paziņo Krievijas Lauksaimniecības ministrijas federālais eksporta attīstības centrs "Agroeksport".
Krievijas piegāžu apjoms uz Latviju pēdējo gadu laikā turpinājis augt.
Pateicoties rekordlieliem rādītājiem gada sākumā, Latvija ir iekļuvusi Krievijas pārtikas galveno patērētāju desmitniekā.
Vairāk nekā trešdaļa (37%) Krievijas agrārā eksporta uz Latviju ir kvieši. Latvija ieņem 7 vietu pasaulē pēc Krievijas kviešu piegāžu apjoma. Pēc Krievijas kukurūzas iepirkumu apjoma Latvija ir galveno pircēju četriniekā.
Pēc "Agroeksporta" speciālistu domām, Krievijas agrārai produkcijai Latvijā ir liels potenciāls. Gada pirmajā ceturksnī Latvijā piegādāto preču vērtība bija gandrīz 200 milj. dolāru. Līdz 2030. gadam Krievijai ir visas iespējas palielināt šo apjomu divkārt.
Krievijas agrārās nozares panākumi Baltijas valstīs — ir tikai mazā kopīgo panākumu daļa kopš 2014. gada. Jau 2018. gadā Krievija nokļuva pirmajā vietā kviešu ražošanā, trīskārt palielināja augļu, ogu un riekstu savākšanas apjomus un par pusotru reizi palielināja ābolu un bumbieru savākšanas apjomus.
Krievijas pārtikas drošības jautājums bija slēgts 2010. gadu beigās. Tad radās jautājums par pārpalikumu pārdošanu uz ārzemēm.
Risinot šo jautājumu, jaunajā desmitgadē Krievija kļuva par pasaulē lielāko kviešu eksportētāju.
Par Krievijas agrārās nozares triumfa labāko pierādījumu ne mazāk pārliecinošo par statistikas datiem, kļuva rietumu propagandas neirotiska reakcija. Parādījās raksti, ka Kremlim ir jauns "hibrīdierocis": tagad Putins var ietekmēt starptautiskos partnerus, bloķējot pārtikas piegādes nepakļāvīgām valstīm, tādējādi provocējot tajās pārtikas krīzi.
Lai vai kā, bet katrs savā valodā atzīst Krievijas lauksaimniecības atdzimšanas "brīnumu". Atzīst dažādi: vieni ar apbrīnu, citi — nelabprāt, un visi — ar nelielu neizpratni.
Rietumos jau sen bija sevi pārliecinājuši, ka “trakajā benzīntankā” nekādā ekonomikas brīnuma nevar būt. Iespējams, Krievijā tam kopumā nepiekrita, tomēr, runājot par agrāro nozari, daudzi bija spiesti piekrist, jo kopš padomju laikiem lauksaimniecība tika uzskatīta par "melno caurumu", kurā iet bojā katrs, kas mēģina to pacelt.
Kopš 1960. gadiem Padomju Savienība ar kaunu iepirka labību ārzemēs. 1990. gadu sākumā valstī ar lielākiem melnzemes laukiem pasaulē veikalu letes palika bez maizes. Kapitālisms atrisināja šo problēmu ar importa palīdzību.
Bet tagad, lūdzu. Krievija — pasaulē lielākais eksportētājs, situācija rada draudus pasaules pārtikas drošībai, Putins var jebkurā momentā radīt pārtikas krīzi…
Jāaizsit, ka "brīnums" ir noticis, pateicoties pārtikas drošībai. 2014. gadā Krievijas atkarība no pārtikas importa bija kļuvusi tik liela, ka šī atkarība pārtapa par "saturēšanas" politikas potenciālo slēdzi un varēja radīt pārtikas krīzi Krievijā ar kārtējo sankciju paku, lai "liktu Kremlim mainīt savu uzvedību".
Par revolūciju lauksaimniecībā Krievijai ir jāpateicas tādām valstīm kā Latvija, kuras prasīja pastiprināt ietekmi uz Maskavu, ieviest aiz vien jaunas sankcijas šādi liekot Krievijas valdībai ieviest pārtikas embargo un palaist importa aizvietošanas programmas.
Pēc septiņiem gadiem Latvija rekordlielos daudzumos iepērk Krievijas kviešus un kukurūzu.
Vai Krievija iepērk tikpat rekordlielus daudzumus Latvijas ķilavu un piena? Nekā tamlīdzīgā. Dažus mēnešus pirms pārtikas embargo ieviešanas Latvijas eksports uz Krieviju samazinājās par ceturtdaļu.
Pusotru gadu pēc aizlieguma Latvijas zaudējumi lauksaimniecībā pārsniedza 200 milj. eiro. Pēc trīs gadiem Zemkopības ministrija konstatēja, ka Latvijas piensaimnieki citos tirgos nespēja kompensēt zaudējumus, kas radās, aizejot no Krievijas tirgus.
Papildus kopējām embargo Maskava aizliedza Latvijas šprotes, kas gada laikā radīja ne mazāk kā 100 milj. eiro zaudējumus nacionālajā ekonomikā, bet zivju konservu rūpnīcas tika izjauktas un pārvestas uz Krieviju.
Latvijas tranzīta zaudējumi plašā nozīmē arī ir sankciju un kontrsankciju sekas. Rīgas ārpolitikas dēļ valsts galvenās ostas stāv bez kravām, bet "Latvijas dzelzceļš" izpārdod sliedes metāllūžņos.
Sankciju karš, kuru 2014. gadā Latvija uzsāka ar citām pret Krieviju noskaņotām valstīm, noveda pie Latvijas lauksaimniecības produkcijas izstumšanas no Krievijas tirgus ar aizvietošanas precēm, bet tajā pašā laikā Latvija cītīgi apmaksā Krievijas pārtikas piegādes.
Šāda principiālā vērtību politika tautā saucās "par spīti konduktoram nopirkšu biļeti un iešu kājām".