Ar Krievijas labības tranzīta palielināšanos Rīgas brīvosta cer uz kravu apgrozījuma pieaugumu. Tikmēr "Latvijas dzelzceļš" plāno uzlabot kravu pārvadājumu rādītājus ar Ķīnas kravu palīdzību. Abas šīs cerības ir stratēģiski veltīgas: lielā politika aizliedz Baltijas valstīm sistēmisko un stratēģisko sadarbību ar Austrumiem, tāpēc Latvijas tranzīta nozares atdzimšana nav iespējama.
"2022. gadā plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas nepieciešams Rīgas ostas ilgtermiņa veiksmīgai darbībai," – paziņoja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Plānots, ka izaugsme tiks panākta pateicoties labības eksporta pieaugumam. Galvenokārt, pateicoties Krievijas labībai, tiek prognozēts, kā Rīgas ostas kravu apgrozījums 2022. gadā palielināsies par 5-6%.
Pēdējos gados Rīgas brīvostā samazinājās kravu apgrozījums Krievijas kravu aiziešanas dēļ. Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, kritums bija 10%.
Tagad Krievijas labībai jākompensē Krievijas ogļu, koksnes, minerālmēslu un citu Krievijas "lielkravu" aiziešana, kuri tika pārorientēti no Latvijas uz Krievijas ziemeļrietumu ostām.
Rīgas ostas beramkravu terminālis, kuru izveidoja Krievijas minerālmēslu pārkraušanai, jau ir pārorientēts uz labības pārkraušanu.
"Latvijas dzelzceļš" arī cer vismaz daļēji atgūt pēdējo gadu laikā fatālo kritumu piedzīvojušās Austrumu kravas. Sakarā ar to, ka gandrīz visi Krievijas klienti ir aizgājuši, jaunā cerība ir Ķīna.
"Šķiet, ka esam diezgan tuvu situācijai, kad sadarbībā ar Ķīnu tiešām kaut kas varētu sākt notikt," par Krievijas tranzīta piesaistīšanu pastāstīja "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Kleinberga teiktajā ir svarīgi precizējumi, ka "Krievijas ostu kapacitāte šobrīd ir salīdzinoši izsmelta" un "viena lieta ir pašas Krievijas produkti, bet cita - Krievijas kā tranzītvalsts produkti".
Tas attiecās uz jautājumu par to, vai Krievija līdz ar savu tranzītu nepārņems Ķīnas tranzītu uz Ustjlugu vai Primorsku? Jo iespēja pastāv.
Pirmkārt, krieviem ir plašas iespējas, lai piedāvātu ķīniešiem labākus apstākļus nekā Latvija. Otrkārt, Krievijas un Ķīnas stratēģiskā sadarbība ir uz militārās un politiskās savienības noslēgšanas robežas. Treškārt, Krievijas tranzīta aiziešana no Latvijas savā ziņā ir sankcijas par naidīgu pretkrievijas politiku. Krievija ir atņēmusi Latvijai savas kravas, un tagad nelaidīs Ķīnas.
Viss, ko var atbildēt "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs: Ķīna nav Krievija, bet gan valsts ar neatkarīgu ārējo ekonomisko darbību, bet Krievijas ostas Ļeņingradas apgabalā ir pilnībā noslogotas. Starp citu, tas arī ir iemesls, kāpēc Krievijas labības kravas iet caur Rīgu.
Šāda atbilde liek saprast, ka Latvijas tranzīta nozares "iespēju logi" ir situatīvi un atkarīgi no konjunktūras, bet Latvijas ostas un dzelzceļu stratēģiski vairs nekas neizglābs.
Latvijas transporta un loģistikas sfēra ir balstīta uz sadarbības ar Austrumiem, bet pilnvērtīgā sadarbība ar Austrumiem Latvijai ir aizliegta. Lielās politikas ziņā Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, un savas attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ķīnu tai ir jāveido, ņemot vērā šo faktu.
Proti, ja runa ir par Krieviju, tad Latvijas politika nozīmē iesaistīšanos Krievijas "noturēšanas" stratēģijā. Ja runa ir par Ķīnu, Latvijas politika nozīmē solidaritāti ar ASV cīņā pret amerikāņu galveno konkurentu. Ja runa ir par Baltkrieviju, Latvijas izvēle ir Baltkrievijas opozīcijas atbalsts un cīņa par savienības ar Krieviju izbeigšanu .
Īsāk sakot, Latvijas ārpolitiku nosaka bloka domāšana. Kā citādi, ja šīs valsts ārlietu ministrs pēc amerikāņu vēstniecības norādījuma provocē diplomātisko attiecību pārraušanu ar kaimiņu baltkrieviem?
Ostas, ceļi, nauda, nacionālās intereses – tas viss ir sekundārs jautājums, salīdzinot ar bloka statusu. Ik pa laikam Latvijas politiķi neveikli cenšas apbraukt transatlantisko "partijas līniju", tomēr agri vai vēlu ekonomika vienmēr zaudē politikai.
Pēdējais šāds gadījums ir Lietuvas sankcijas pret "Belarusjkaliju". Latvijai bija iespēja pārņemt Baltkrievijas kālija mēslojumu tranzītu, ja jau Klaipēda vairs negrasās to pieņemt, bet Krievijas ostas pašlaik ir pārāk noslogotas. Bet nē, pēc neilgām konsultācijām ar Viļņu Rīgā paziņoja, ka atbalsta Lietuvas cīņu ar "Lukašenko autoritāro režīmu", un "Belarusjkalija" tranzīts caur Latviju nav iespējams.
Tādējādi, ja Krievijas un Ķīnas kravas situatīvu iemeslu dēļ uz kādu laiku ieradīsies Latvijā, tad agri vai vēlu tās neizbēgami aizies.
Krievija necietīs, ka tās labību eksportam nosūta valsts, kura aicināja ieviest pret to kārtējo sankciju paketi un aizliegt Krievijas žurnālistu darbu ES. Ķīna necietīs, ka tās kravas dodas uz Eiropu caur valsti, kura pievienojās "demokrātiskās Taivānas atbalsta" kampaņai. Lietuvieši necietīs, ka ar tranzītu, ar ko varētu pelnīt viņi, tagad pelnīs kaimiņi. ASV necietīs, ka viņu Austrumeiropas satelīts attīsta attiecības ar diviem galvenajiem Amerikas ienaidniekiem.
Nevajag veidot ilūzijas. Tranzīta nozare Baltijā ir saistīta ar Austrumiem, bet Latvija ir izvēlējās Rietumus.
Tāpēc Latvijā ostas krāni rūsēs, bet dzelzceļš turpinās pārdot vagonus un sliedes metāllūžņos.
Pretoties šiem objektīviem procesiem ir bezjēdzīgi. Ārsts teica morgā, tātad morgā!