Pagājušajā gadā transbaltijas dzelzceļa Rail Baltica būvniecība pavisam pārvētās par farsu. Gada beigās Rail Baltica būvniecības izmaksas Latvijā pieauga 1,5 reizes. Izmaksas pieaug katru gadu, tikmēr dzelzceļa nodošana ekspluatācijā tiek atlikta vēl uz vairākiem gadiem. Rail Baltica ir kļuvusi par "apmuļķošanas mehānismu", ar kura palīdzību Baltijas valstis no Rietumeiropas naudasmakiem mēģina izvilināt pēc iespējas vairāk naudas.
Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem Rail Baltica Latvijas posma būvniecībai ir nepieciešams par 50% vairāk līdzekļu, nekā bija plānots. 2017. gadā plānotās dzelzceļa būvniecības izmaksas bija 5,79 miljardi eiro, bet šobrīd projekta izmaksas pieauga līdz 7 miljardiem, tomēr būvniekiem ar to ir par maz. Projektā parādījās jauni objekti – dzelzceļa stacijas, tilts pāri upei un citi, tāpēc tāme atkal ir jāpalielina.
Līdz ar to tiek piedāvāts palielināt lielākā Baltijas valstu infrastruktūrās projekta Latvijas posma būvniecības izmaksas līdz trīs miljardiem eiro jeb pusotru reizi.
Turklāt uzreiz tiek norādīts, ka tā ir problēma, jo Latvijai tādas naudas nav. Kāds pārsteigums – kurš to būtu domājis!
"Iespējams, ka vairāk jāpiesaista cilvēki, var būt iekārtas, kādi mehāniski risinājumi. Jo ir skaidrs, ka šī būvniecība mutuļos visā Eiropas Savienībā, un mums īsti tā pasmelties resursus no citurienes var arī nebūt kur," apgalvo Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Baiba Brusbārde.
Visiem ir skaidrs, ka finansējumu būvniecībai ir iespējams iegūt tikai prasot Eiropas Savienībai, jo Rail Baltica ir ES infrastruktūras projekts.
Tāpēc Latvijas Banka mēģina pateikt, ka ir nepieciešams jebkādā veidā "izlocīties", izdomāt jebkādās viltības, bet papildu nauda no Briseles ir jādabū. Jo Latvijai šādu līdzekļu nav, bet Eiropas Savienība ir bagāta, un Eiropas infrastruktūras būvniecības fondos apgrozās liela nauda. Ir vajadzīga tikai roku veiklība – un nekādas krāpšanas.
Galvenais iemesls cerēt uz panākumu – pagaidām Brisele nebija atteikusi Baltijas valstīm Rail Baltica finansēšanā. Pērn eiropieši mēģināja novirzīt Baltijas valstīm solīto pusmiljardu eiro Rail Baltica būvniecības darbu pabeigšanai Dienvideiropas valstīs, bet Baltijā sarīkoja tik lielu skandālu, ka Brisele kapitulēja.
Priecīgi, ka tagad viņiem ir nauda, lai pabeigtu dzelzceļa būvniecību, baltieši pārcēla projekta nodošanu ekspluatācijā uz vairākiem gadiem.
"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026. gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," septembrī paziņoja Rail Baltica Estonia priekšsēdētājs Tenu Grīnbergs. Viņš atzina, ka dzelzceļš tiks palaists neātrāk kā 2030. gadā.
Tikmēr dzelzceļa būvniecības tāme pieauga vairākas reizes un sasniedza astronomiskus 7 miljardus, tomēr "finansējums sedz" ne visu projektu. Tagad tiek apgalvots, ka Latvijai ir steidzami nepieciešams vēl viens miljards eiro neparedzētiem izdevumiem. Bet neviens neieminējās, ka Latvijai jau ir divi miljardi paredzētiem izdevumiem. Kāds tic, ka šis skaitītājs var apstāties.
Iedomāsimies, ka izvirzītais mērķis pēkšņi kāda vainas dēļ tiek sasniegts. Visa piešķirta nauda ir iztērēta un dzelzceļš ir pabeigts. To sāk izmantot. Bet kas tālāk?
Tālāk – murgs. Nauda būvniecībai vairs netiek piešķirta, bet projekta izdevumi ir jāatgūst. Bet izdarīt to nav iespējams, par ko visi ekonomisti un transporta eksperti neskaitāmas reizes brīdināja.
Starp Helsinkiem un Varšavu nav tādas kravu plūsmas, lai to pārvadātu caur Baltijas dzelzceļu. Esošus nelielus kravu apjomus ātrāk un ērtāk ir piegādāt ar autotransportu.
Analoģiska situācija ir ar pasažieru pārvadājumiem.
Tādējādi, Baltijas valstīm ir izdevīgi pēc iespējās ilgāk atlikt Rail Baltica nodošanu ekspluatācijā, lai iegūtu pēc iespējās vairāk Briseles naudas tās būvniecībai.
Ideālā gadījumā dzelzceļa būvniecībai ir jābūt mūžīgai, tad arī naudas plūsma būs mūžīga.
Baltijas valstu taktika bija skaidra jau sen, tomēr tagad tā ir saprotama pat bērnam. Baltijas darboņu uzvedība ir tik nekaunīga, bet viņu nodomi tik pārredzami.
Rail Baltica ir Rietumeiropas bagātnieku "apmuļķošanas mehānisms", kuriem tiek uzlikts pienākums mūžīgi barot Baltijas valstis pēc skaistām prezentācijām par mūsdienīgu Eiropas šaursliežu dzelzceļu, kuru būvē par viņu naudu.
Bet dzelzceļa kā nav tā nav. Nauda nāk, bet dzelzceļa nav. Un jebkuram cilvēkam, kurš ir spējīgs izprast situāciju, kļūst skaidrs, ka dzelzceļa nav tāpēc, lai nauda turpinātu plūst.
Ja tas nav skaidrs Eiropas Savienībai, kura daudzus gadus novirza naudu bezdibenī, tad šī situācija vislabāk parāda šīs organizācijas pārvaldīšanas kvalitāti, kuru paši eiropieši bez viltus pieticības ir pieraduši saukt par "visveiksmīgāko integrācijas projektu vēsturē".