Gāzes cenas Eiropā sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi – 2 tūkstoši dolāru par tūkstošs kubikmetriem. Eiropieši nespēj iegādāties degvielu par šādām cenām, un Eiropai pārtrauca piegādāt gāzi. Eiropas Savienība plūc savas enerģētikas politikas laurus: atteikšanās no ilgtermiņa līgumiem ar "Gazprom", alternatīvas enerģijas veidu attīstība un saprātīgu tirgus projektu ar Krievijas dalību bloķēšana. Visas šīs darbības bija iedvesmotas ar "Krievijas atturēšanas" ideju un noveda pie enerģijas tirgus degradācijas, kā rezultātā šoziem eiropiešiem draud masveida mirstība no aukstuma savos dzīvokļos.
Nedēļas sākumā bija apturēta gāzes pārsūknēšana pa gāzesvadu "Jamala-Eiropa". "Gazprom" apturēja gāzes piegādi uz Vāciju pa gāzesvadu "Jamala-Eiropa", jo šoreiz tur pēc šīs gāzes nav pieprasījuma. Kāds ir iemesls?
Vācieši nevar atļauties pirkt gāzi par cenām, kuras šobrīd izveidojās Eiropas gāzes tirgū.
ES galvenajai ekonomikai banāli nav naudas, lai maksātu 2 tūkstošus dolāru par tūkstoš kubikmetriem – gāzes cena Eiropas biržas 21. decembrī.
"Kad par šo situāciju visi runā un rietumu mēdiji raksta, tad nezin kāpēc visi aizmirst, ka cauruļvada otrajā galā ir patērētājs un viņš nosaka gāzes daudzumu, kas tiks pārsūknēts. Bet visi iztēlojas situāciju, it kā "Gazprom" ir tāds nelietis, ņem un nepārsūknē. Tas pārsūknēs, kad gāzi pirks," RuBaltic.Ru komentēja situāciju enerģijas tirgū Krievijas Nacionālas enerģētiskās drošības vadošais analītiķis Igors Juškovs.
Radušos situāciju mikroekonomikā sauc par pieprasījuma degradāciju. Preci nepērk, jo par to nav iespējams samaksāt. Anomāli augsta cena pārdevējam ir vienlīdz kaitīga kā pircējam. Turklāt tirgus konjuktūra ir tāda, ka nosist cenu nav iespējams.
Analītiskais portāls RuBaltic.Ru vairākkārt rakstīja par rudenī radušās anomālijas iemesliem, kuras rezultātā gāzes cenas pārspēj visus vēsturiskus rekordus. 2021. gada aukstā ziema, kura iztukšoja gāzes krātuves, pasaules ekonomikas atveseļošanas izaugsme pēc "kovidkrīzes".
Tomēr tie visi ir situatīvie faktori. Bez tiem pastāv arī sistēmas iemesli, kuru dēļ tieši Eiropa kļuva par pasaules enerģētikas krīzes epicentru.
Visi šie iemesli noved pie tā, ka Eiropas vienotais enerģijas tirgus daudzus gadus tika iznīcināts, lai "atturētu Krieviju" un samazinātu tās klātbūtni ES valstu enerģētikā.
Pirmkārt, šobrīd Eiropa nebūtu saskārusies ar šādām problēmām, ja Eiropas valstis neatteiktos no ilgtermiņa līgumu slēgšanas ar "Gazprom" ar fiksētu cenu, kuru neietekmē tirgus svārstības. Tomēr profesionālie cīnītāji pret Krieviju ilgi un secīgi iestājās pret šo praksi, pierādot, ka "Gazprom" cenas ir pārāk augstas un netaisnīgas. Tās var un vajag samazināt ar gāzes iepirkumiem biržā, kur Krievijas produkcija konkurēs ar citiem piedāvājumiem.
Un rezultātā saņēma klasisko "Par ko cīnījāties, to arī dabūjāt".
Otrkārt, Krievijas klātbūtnes alternatīvām enerģijas tirgū bija ārpustirgus raksturs un tāpēc tās iznīcināja tirgu.
Ja runājam konkrēti par gāzes tirgu, tad spilgtākais piemērs ir sašķidrinātā dabasgāze, kuras cena vienmēr bija augstāka par "Gazprom" cenām, un kuru patērētājiem lika pirkt politisko motīvu dēļ – lai panāktu "enerģētisko neatkarību" no Krievijas.
Donalds Tramps piespieda Vāciju apmaksāt tankkuģus ar SDG par ASV desmit gadus ilgo bezmaksas militāro aizsardzību. Bet Lietuvas valdība piespieda Lietuvas rūpnīcas pirkt amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi no SDG termināļa "Independence" Klaipēdā "Gazprom" lētās cauruļvadu gāzes vietā.
Krīzes momentā tankkuģi ar amerikāņu SDG draudzīgi devās uz Āziju, kur par šo produkciju spēj samaksāt, bet Eiropa sēž ar tukšām rokām. Tas ir – ar pustukšam gāzes krātuvēm.
Treškārt, eiropieši pat šobrīd uz tuvojošās katastrofas fona nespēj atteikties no enerģētikas izmantošanas cīņā pret Krieviju.
Jaunā Vācijas valdība paziņo, ka "Nord Stream 2" gāzes cauruļvads bija ģeopolitiskā kļūda, ka gāzesvada palaišana ir jāatliek līdz pavasarim vai vasarai. Vācu ministri domā, ka ar šādiem paziņojumiem viņi biedē Putinu, izvirza ultimātus, šantažē un traucē "uzbrukt Ukrainai". Patiesībā viņi kaitē savai valstij, traucējot piedāvājumam pietuvināties pieprasījumam un izveidot adekvātu gāzes cenu.
Šāda politika turpinās jau vairākus gadus. Visiem enerģētiskiem projektiem ar Krievijas dalību tika traucēts, rezultātā ierobežojot piedāvājumu enerģijas tirgū.
Neļāva būvēt pirmo "Nord Stream", "TurkStream", traucēja "South Stream 2" palaišanu, tagad spekulē ar "Nord Stream 2". Tautā šādu uzvedību sauc "Izduršu sev aci, lai sievasmātei akls znots!".
Rezultātā "atturot Krieviju" enerģētikas sfērā, eiropiešiem šoziem draud masveida mirstība no aukstuma savos dzīvokļos.
Gāzes krājumu krātuvēs pietiks līdz janvārim, bet, ja būs stiprs sals, gāze beigsies ātrāk. Pat Vācija nevar atļauties iegādāties gāzi par pašreizējām cenām.
ES valstīs rūpnīcas aptur darbību, bet perspektīva apsildīt mājas ar pašdarinātām krāsnīm eiropiešiem kļūst arvien reālāka.
Eiropa ir soļa attālumā no enerģētiskās katastrofas.
"Krievijas atturēšanas" bumerangs atgriežas pie tiem, kas viņu palaida.