Baltijas valstis plāno bloķēt Krievijas kuģu ienākšanu to jūras ostās un mudināt citas ES dalībvalstis sekot šim piemēram. ES tradicionāli nav gatava atbalstīt Austrumeiropas radikālās pretkrieviskās iniciatīvas, tāpēc lietas virzās uz kārtējo "paššaušanu" - simbolisku Baltijas valstu aktu, kas kaitē viņu pašu spēkiem. Galu galā šīs sankcijas neko nemainīs, jo lielākā daļa Krievijas uzņēmumu jau sen pameta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ostas.
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits solīja slēgt valsts jūras ostas kuģiem ar Krievijas karogu.
“Mēs cerējām, ka būs kopīgs Eiropas Savienības lēmums. Redzam, ka ir valstis, kas pret to asi iebilst, tāpēc ir skaidrs, ka lēmums būs reģionāls,” piebilda Linkaits.
Piebilde ir būtiska. Baltijas valstis ir sev uzticīgas. Viņi vienmēr uzņemas radikālākas pret Krieviju vērstās iniciatīvas un rāda bezkompromisa un izlēmīgas rīcības piemēru saviem lielajiem, ietekmīgajiem un piesardzīgajiem “vecākajiem biedriem” NATO un Eiropas Savienībā, veicot pirmos atbilstošos pasākumus. Tā tas ir kopš 2014. gada ar ieroču piegādi Kijevai un tagad ar Krievijas kuģu blokādi.
Tā kā Eiropas Savienība, kā atzīst Latvijas ministrs, nav gatava bloķēt kuģus no Krievijas, runa ir par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ostu izmantošanas aizliegumu.
Atbilstoši pasākumi jau tiek veikti. Proti kopš marta sākuma Klaipēdas ostā ir aizliegts ienākt kuģiem ar Krievijas karogu. Ņemot vērā šo lēmumu, kā arī sankcijas pret Baltkrieviju un Baltkrievijas kravu aiziešanu, ostas vadība prognozēja kravu apgrozījuma kritumu gandrīz trīs reizēs.
Savukārt Latvijā sagaida Rīgas ostas kravu apgrozījuma samazināšanos gandrīz uz pusi, bet Ventspils - par divām trešdaļām. Tas ir neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados tas jau ir kritis bez apstājas. Līdz ar šo lietu stāvokli jūras ostās nav līdz galam skaidrs, kāpēc Latvijai un Lietuvai dzelzceļi ir vajadzīgi un par kādiem līdzekļiem tie turpinās pastāvēt.
Taču Baltiju, kā jau varētu nojaust, tas neapturēs. Jo lielāku upuri viņi nes, jo pārliecinošāka izskatās viņu principu ievērošana un lojalitāte «vērtību politikai».
Cits jautājums, ka Krievijai šīs Baltijas sankcijas nozīmē pat mazāk nekā moskītu kodums, jo galvenās Krievijas kompānijas lielākoties jau sen ir atteikušās sadarboties ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ostām.
Kursu uz pārorientāciju no Baltijas transporta jaudām uz iekšzemes transporta jaudām Krievijas Federācijas vadība oficiāli paziņoja tālajā 2016. gadā, un kopš tā laika Krievijas tranzīts stabili atstāj Baltijas valstis. Tas izskaidro kraso kravu apgrozījuma kritumu Baltijas ostās pēdējos gados.
Šobrīd ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ostām saistīti tikai daži mazie uzņēmumi, kas nav ņēmuši vērā vairākkārtējus aicinājumus iekšzemes alternatīvas gadījumā nesadarboties ar pret Krievijai ārkārtīgi naidīgām valstīm, kad ir vietēja alternatīva, un pārcelt tranzītu uz dzimteni. Tā tiem arī vajag!
Krievijai kopumā Baltijas valstu regulārie uzbrukumi ir “tīrais nieks”. Viņa tos pat nepamanīs. Kārtējais Baltijas “šāviens kājā” ir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas standarta simboliska akcija, kas ir tīri politiska demonstrācija un neko neietekmē.
Vai tas nozīmē, ka šai absurdajai darbībai vispār nevajadzētu pievērst uzmanību? Nē, šeit ir kāda nianse.
Pēdējos 15 gadus Baltija ir izmantota, lai «izmēģinātu» radikālākos pretkrieviskos lēmumus, kas Rietumos sākotnēji tiek uztverti kā neiedomājami un pēc dažiem gadiem kļūst par normu arī tur.
Šajā sakarā ievērības cienīga ir nesenā pilnīgas Krievijas tirdzniecības blokādes pieļaušana no ASV pārstāvju puses, kas cita starpā izpaudīsies kā Krievijas kuģu bloķēšana neitrālajos ūdeņos, neļaujot tiem ienākt ārvalstu ostās un to sagrābšana uz starptautiskajiem jūras ceļiem.
Baltijas valstu priekšlikums aizliegt Krievijas kuģiem ienākt ES ostās, iespējams, ir «izmēģinājuma balons», lai apgūtu šo jauno spiediena paņēmienu — uz robežas starp ekonomiku un spēka lietošanu.
Tas ir tieši tas, kas līdz šim Rietumiem nav iedomājams, Baltijas valstīm jau ir norma. Ja Krievija neaplenks savus ziemeļrietumu kaimiņus, pēc dažiem gadiem (un varbūt arī ātrāk, jo laiks tagad ir paātrinājies), tas kļūs par standartu arī Rietumiem.
Tāpēc ir pienācis laiks Krievijai beidzot pa īstam atbildēt uz Baltijas naidīgumu.