Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” uzsāk jaunizveidotā biznesa modeļa ieviešanu. Par to paziņoja LDz priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Saskaņā ar viņa ieceri, kravas plūsmu samazinājumu kompensēs sniegto pakalpojumu spektra paplašināšana: Latvijas dzelzceļu operators ienāk jūras un auto ekspedīcijas tirgū. Šādi Kleinbergs vēlas glābt savu uzņēmumu, bet ar dzelzceļa nozares glābšanu tam nav nekāda sakara.
Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau vairākkārt ir stāstījis, kādā stāvoklī nonāca Latvijas dzelzceļš un uzņēmums ar analoģisku nosaukumu.
Straujš kravas apgrozījuma samazinājums, kas aizsākās pagājušajā gadā, šodien uzņem katastrofas apjomus.
Ja ne nacionālās katastrofas, tad vismaz atsevišķās transporta nozares.
LDz atsakās no elektrifikācijas projekta, samazina darbinieku skaitu, izpārdot ritošo sastāvu, un lūdzas par atbalstu no valsts budžeta.
Tajā pašā laikā uzņēmumā neslēpj, ka visu problēmu galvenais iemesls ir nevis koronavīrusa epidēmija, bet gan Krievijas Federācijas lēmums par tranzīta pārorientēšanu uz savām ostām Ļeņingradas apgabalā. Par vēl vienu ilgtermiņa tendenci kļūst Krievijas ogles pārkraušanas apjoma samazināšanās, no kura Eiropa pamazām atsakās “zaļā darījuma” realizācijas ietvaros.
Tādejādi LDz grūtības nevar nosaukt par neparedzētiem apstākļiem.
Tā ir jauna realitāte. Ar to ir jāsamierinās, un pēc iespējas ātrāk ir jāaizmirst par laikiem, kad Krievijas tranzīts ļāva Latvijas dzelzceļam ar pārliecību skatīties rītdienā.
Par to bez ierunām paziņo satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš piedāvā likt uzsvaru uz aviopārvadājumu attīstību. AirBaltic — tā ir republikas attīstības lokomotīve! Bet dzelzceļš lai tiek galā, kā grib. Izdzīvos — labi, neizdzīvos — tāda ir Dieva griba...
Protams, apglabāt savu uzņēmumu nav LDz vadītāju plānos. Nesen Māris Kleinbergs iepriecināja kolektīvu ar labām ziņām: “Latvijas dzelzceļam” ir izstrādāts jauns biznesa modelis. Tā detaļas pagaidām nav zināmas, bet no tā, ko Kleinbergs ir teicis jau var izdarīt dažus secinājumus.
Pēc LDz vadītāja vārdiem, viņš un viņa kolēģi jau kādu laiku domā par to, kā pielāgoties jaunai realitātei. “Jau pagājušajā gadā kravu pārvadājumu rezultāti bija viszemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērnā gadā, samazinājums ir vēl 52%”, — konstatē Kleinbergs. Un uzreiz piebilst, ka tuvākajos gados tik straujš kravas apgrozījuma kritums nav gaidāms.
Tam var piekrist: šāda liktenīga apstākļu sakritība, kā 2020. gada pirmajā pusgadā, tuvākajā nākotnē diez vai atkārtosies. Tomēr krievu tranzīta pārorientācija turpināsies gan nākošgad, gan 2022. gadā.
Būtu interesanti uzzināt, vai Kleinberga kungs ņem to vērā un uz kādiem kravu pārvadājumu apjomiem kopumā orientējas LDz. Pārmērīgs optimisms jau ir kļuvis par nopietnu problēmu uzņēmumā.
Neiedziļināsimies detaļās, vienkārši atgādināsim: Latvijas dzelzceļu elektrifikācijas plāni tika izstrādāti, pamatojoties uz to, ka katru gadu tās apstrādās 45 –55 miljonus tonnu kravu. Bet 2019. gadā LDz nesasniedza pat zemāko gaidāmo rezultātu. Tādejādi nācās atteikties no projekta, kuram jau tika piešķirts Eiropas finansējums.
“Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” ir neizskaidrojamā veidā plānojis finanšu līdzsvara mehānismu, ņemot vērā tirgus situācijas pretējo attīstību. Proti, tas uzskatīja, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka “Latvijas dzelzceļš” strādās ar peļņu,” — atzīmē Valsts kontrole.
Iespējams, ka jaunajam LDz biznesa modelim Latvijas valdība pievērsīsies uzmanīgāk. Tomēr šo modeli nevar saukt par optimistisku vai pesimistisku. No pirmā acu uzmetienā tā izskatās dīvaina.
Loģiski būtu uzskatīt, ka kravu apgrozījuma samazināšanas gadījumā, dzelzceļu operatoram, ciešā koordinācijā ar valdību un citām institūcijām, ir jāstrādā pie jaunu klientu meklēšanas. Kleinbergs piedāvā citu ceļu: kompensēt zaudējumus, paplašinot piedāvāto pakalpojumu apjomu. Ja iepriekš LDz nodarbojās tikai ar dzelzceļa transportu, tad tagad tas ienāk... jūras un auto ekspedīcijas tirgū.
Tas nozīmē, ka “Latvijas dzelzceļš” grasās iekarot jūru! No Krievijas kravu trūkuma vēl ne tādas domas ienāks prātā.
Tomēr nebūsim tik sarkastiski. Ja iedziļināties, tad te nav nekas dīvainais. Kā atzīmē Kleinbergs, LDz Group koncerns ietver kompānijas LDz Cargo un LDz loģistika, kurām jau ir pieredze ekspeditoru un loģistikas pakalpojumu sniegšanā.
Tādēļ nekas netraucē dzelzceļu operatoram nodarboties ar iekraušanas un izkraušanas darbiem ostās, kravu pavadību ceļā, muitas dokumentu noformēšanu u.t.t. Specializācija ir līdzīga.
Jaunais biznesa modelis paredz, ka drīzumā LDz sniegs saviem klientiem termināļu un noliktavu pakalpojumus. Ja pirms tam uzņēmums vienkārši izvadāja pa sliedēm piekrautus vagonus, tad tagad tas apgūs pilnu transporta un loģistikas operāciju klāstu.
To var saukt par intensīvu attīstības metodi — pretstatu ekstensīvajam, kad priekšplānā izvirzās ekonomiskās izaugsmes kvantitatīvie faktori. Šajā gadījumā kvantitatīvais faktors ir kravas apgrozījuma apjoms.
Līdz ar to samazinājumu, LDZ vadībai nākas meklēt risinājumus un atbildes uz jautājumu, kā iegūt pēc iespējas vairāk peļņas no tām kravām, kuras joprojām ved caur Latvijas teritoriju.
Vienkārši sakot, Kleinbergs piedāvā divreiz izmantot vienu tējas paciņu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai kā valstij un tās transporta nozarei jaunais LDz biznesa plāns nesola nekādu labumu, jo tas neparedz kravas pārvadājumu pieaugumu. Un, patiesībā, pats Kleinbergs to neslēpj.
Viņš runā tikai par uzņēmuma glābšanu, kuram būs jāpastumj malā citi uzņēmumi ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu tirgū.
“Izstrādājot jaunu biznesa modeli, mēs izvēlējamies starp diviem virzieniem — viens no variantiem bija pilnīgā atteikšanās no dzelzceļa pārvadājumiem un pārkvalifikācija uz infrastruktūras uzņēmumu,” — stāsta LDz valdes priekšsēdētājs. — Otrais variants — tāda uzņēmuma izveidošana, kas koncentrējas uz uzņēmējdarbību un attīstību. Mēs izvēlējāmies otro un šobrīd strādājam, lai rīkotos šajā virzienā.”
Vēlreiz: aprakstītais biznesa modelis teorētiski var glābt uzņēmumu ar nosaukumu “Latvijas dzelzceļš”, nevis Latvijas dzelzceļu kā tādu.
Kleinberga plāns tikai apstiprina to, par ko atklāti runā satiksmes ministrs Linkaits: Latvijai ir pienācis laiks atvadīties no ilūzijām. Krievijas kravas ir pazaudētas. Bet gaidīt jaunas nav no kurienes.