Gāzes rezerves Baltijas lielakājā pazemes gāzes krātuvē Inčukalnā var beigties apkures sezonas vidū. Par to paziņo vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Latvijā AS "Conexus Baltic Grid" pārstāvji. Ja gaidāmā ziema būs auksta, Baltijas valstīm nāksies meklēt alternatīvus enerģijas avotus, turklāt visi iespējamie varianti jebkurā gadījumā būs saistīti ar "agresīvo kaimiņu" – Krieviju.
Inčukalna dabasgāzes krātuvi var dēvēt par vienu no Baltijas valstu "enerģētiskās neatkarības" simboliem. Pēc PSRS sabrukuma trešdaļu akciju ieguva "Gazprom", kas netaupija naudu sava īpašuma uzturēšanai ārvalstīs. Tomēr kopš pagajušā gada Krievijas monopoluzņēmums vairs nav Latvijas PGK valdes loceklis, tas bija nepieciešams, lai izpildītu ES Trešās energopaķetes prasības.
"Gazprom" akciju daļu izpirka uzņēmums "Augstsprieguma tīkls". Papildus uzņēmums iegādājās arī "Uniper" un "Itera Latvija akcijas, izveidojot kontroli pār "Conexus Baltic Grid" – Latvijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora.
Tādā veidā tika izpildīts uzņēmuma galvenais sertificēšanas nosacījums, kuru noformulēja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija: "Gazprom" nedrīkst tieši vai netieši kontrolēt Conexus darbību.
Krievijas puse nolēma nestridēties. Tieši otrādi, tā izmantoja iespēju saņemt labu atlīdzību. Darījuma summa bija 77 miljoni dolāru. Uniper un Itera Latvija savas akcija pārdeva lētāk.
"Tas nav tirgum vai patērētājiem domātās ziņas, bet tas ir svarīgs psiholoģisks aspekts valdībai. Jo visi kaimiņi, protams, jautā: "Kas jums tur notiek? Jums tur ir tik svarīgs elements, un dividendus no uzņēmuma pataismo saņem "Gazprom", apgalvoja specialists enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš.
Tagad "Gazprom" neko nesaņem un neko neiegulda Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Bet kuram no tā palika vieglāk?
Pirmā ziema pēc Conexus atzīšanās par Latvijas neatkarīgo gāzes transporta sistēmas operatoru var kļūt par nopietnu izaicinājumu uzņēmumam.
"Zilās degvielas" krājumi Inčukalnā var beigties jau nākamā gada janvārī. Apkures sezonas vidū.
Ar analoģisku problēmu Baltijas valstis saskārās 2018. gadā. Toreiz problēmas izraisīja nevis dabas gāzes trūkums, bet gan nepietiekams spiediens krātuvē. Arī ziema toreiz iepriecināja ar maigiem laika apstākļiem.
"Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze," skaidroja Kalvītis.
Par kārtējās potenciālās krīzes vēstnešiem kļuva anomālas salnas šā gada pirmajos trijos mēnešos.
Tirgus dalībnieki sāka aktīvi ņemt gāzi no Inčukalna krātuves. Ļoti lielas plūsmas, piemēram, nāca no Latvijas uz Lietuvu: 2,4 TWh triju mēnešu laikā. Tas ir vēsturisks rekords.
2020.-2021. gada apkures sezonu Inčukalna dabasgāzes krātuve noslēdza labi iztukšota. Tad sekoja problēmas ar uzpildīšanu: sašķidrinātas dabasgāzes deficīts, kuras piegādātāji devās uz Āziju, "Gazprom" atteikšanās rezervēt papildus jaudas ukraiņu GTS, paaugstināts elektroenerģijas pieprasījums karstuma dēļ u.t.t.
Lietuvā gāzes patēriņš saglabājās 2020. gada līmenī, bet gāzes transportēšana uz citām valstīm samazinājās.
No janvāra līdz jūnijam Lātvijā tika piegādāts 0,6 TWh – par 78% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvas uzņēmuma "Amber Grid" ģenerāldirektors Nemunas Biknius nāca ar loģisku skaidrojumu: "Aukstās ziemas, kas skāra Eiropu un citus pasaules reģionus, iztukšoja gāzes krātuves, kuras piegādātāji cer piepildīt līdz nākamajai apkures sezonai, neskatoties uz dabas gāzes straujo cenu kāpumu fondu biržās. Bez tam, sakarā ar straujo emisijas kvotu cenu pieaugumu, Eiropas rūpniecības nozare cenšas aizvietot ogli ar dabasgāzi ar mazākiem CO2 izmešiem. Gāzes pieprasījums pieaug arī sakarā ar Āzijas tirgu atveseļošanos pēc pandēmijas, tāpēc gāzes piegādātāji arvien vairāk novirza kravas Āzijas patērētājiem."
Rezultātā jauno apkures sezonu Inčukalna dabasgāzes krātuve sagaida nelabākajā formā.
Conexus ir bažas, ka treideri iztukšos krātuvi līdz 2022. gada janvārim – paliks tikai nelielas stratēģiskās rezerves, ko nosaka valdības noteikumi par kārtību, kādā apgādā patērētājus un pārdod gāzi enerģētiskās krīzes un valsts apdraudējuma laikā.
Pēc uzņēmuma korporatīvās stratēģijas nodaļas vadītāja Jāņa Eisaka vārdiem, sūknēt gāzi pazemes krātuvēs šobrīd nav izdevīgi – treideri cenšās to pārdot, izmantojot labvēlīgo cenu konjuktūru.
"Tas nozīmē, ka jebkura megavatsunda, ko tirgotājs iegādāsies lieki un noglabās Inčukalnā, draud ar potenciālu 30 eiro zaudējumu nākamā gada pavasarī. (…) Pieņemsim, ka šī ziema izrādās līdzīga pagājušajai. Ņemot vērā lielo cenu risku jeb cenu starpību risku, var būt arī situācija, ka Inčukalns ir iztukšots līdz janvārim," brīdina Eisaks.
Šādos apstākļos Baltijas valstīm nāksies steidzīgi meklēt alternatīvus enerģijas avotus.
Visvienkāršākais variants – palielināt elektrības importu. Latvija tā rīkojās pagājušajā ziemā: janvāra mēnesī Latvija importēja no Krievijas 473,4 TWh elektroenerģijas (tas ir 2,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).
Tomēr brīvai stravas kustībai BRELL energosistemā traucē Lietuvas sistēmas operātors Litgrid, kurš 15. septembrī vienpusēji ierobežoja LEP maksimālo caurlaidspēju uz robežas ar Baltkrieviju. Šādi Viļņa grasās "boikotēt" Baltkrievijas ātomelekrostaciju (BelAES).
Latvijā Litgrib rīcību nosauca par tehniski nepamatotu un apsolīja vērsties ar sūdzību Eirokomisijā.
Latviešu raizes ir saprotamas, tuvojas smaga apkures sezona.
Ja laika apstākļi Baltijas valstīm nebūs labvēlīgi, tiem neiztikt bez lieliem apjomiem importa elektrības.
Līdz ar to Lietuvas kārtējā BelAES boikotēšanas "lēkme" ir neīstā laikā. Iespējams, pēc trīs-četriem mēnešiem Lietuvai atkal nāksies kapitulēt Baltkrevijas kodolbriesmoņa priekšā.
Bet pavasarī viss sāksies no jauna.