Latvijas valdība akceptēja skandalozo ostu pārvaldības reformu. Saeimas izskatīšanai tika nodoti Ministru kabineta izstrādātie likuma grozījumi. "Reformēšanas" process ir izpildvaras mēģinājums pārņemt pilnīgu kontroli pār Baltijas jūras ostām. Latvijas ostu pārstāvjiem būtu jāsatraucas par šo reformu: izpostītās Latvijas rūpniecības pieredze parāda, ka jezga ar īpašnieku maiņu bieži noved pie bankrotēšanas, kā arī inventāra sadales un nodošanas metāllūžņos. Tas ir process, ko Latvijā kopš 1990. gadiem sauc par "optimizāciju" un "reformām".
Jauninājumus izraisīja amerikāņu sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ar viņu saistītiem uzņēmumiem. To skaitā bija arī Ventspils osta. Lai izglābtu ostu, Latvijas valdība steidzamā kārtā atbrīvoja no ostas valdes visus pašvaldības pārstāvjus.
To pašu izdarīja arī ar Rīgas ostu, lai gan ASV pret to nebija pretenziju.
Steidzamiem pasākumiem sekoja pilnvērtīgas reformas izstrāde. Pēc Tāļa Linkaita domām, tās mērķis ir atbrīvot ostas valdi no politiskās ietekmēs. Lai to īstenotu, valdība piedāvā izveidot kapitālsabiedrības uz Rīgas un Ventspils ostas bāzes, bet to akcijas sadalīt starp dažādām institūcijām.
Par valsts kapitāldaļu turētajiem kļūs Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Tādējādi valdības struktūras kontrolēs divas trešdaļās akciju.
Dažas daļas tiks arī pašvaldībām, tomēr viņu ietekme uz ostām, visdrīzāk būs minimālā.
"Kapitālsabiedrībai, ko vada profesionāla, konkursa kārtībā atlasīta valde un padome ar skaidri noteiktām tiesībām un atbildību, ir lielākas iespējas jaunu klientu piesaistīšanā, kopuzņēmumu dibināšanā un ostu darbības attīstīšanā", — apgalvo Tālis Linkaits.
Tomēr neviens konkrēts arguments šos apgalvojumus neapstiprina. Kāpēc jaunā padome būs labāka par veco? Vai tāpēc ka valdības amatpersonas ir gudrākās par pašvaldību amatpersonām? Strīdīgs jautājums.
Kādā veidā, pēc reformas īstenošanas, radīsies "lielākas iespējas jaunu klientu piesaistīšanā"? Likuma grozījumi neskar uzņēmumu finanšu un saimnieciskās darbības jautājumus.
Par to runāja arī pats satiksmes ministrs: "Nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus".
Linkaits uzsver, ka ostu padomēm būs strikti noteiktas tiesības un pienākumi. It kā pirms tam Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldība nebija reglamentēta un tai nebija nekādu tiesisko rāmju.
Apgalvojums, ka jauna pārvaldīšanas sistēma būs depolitizēta, neiztur nekādu kritiku.
Ja agrāk cīņa par ietekmi ostās norisinājās starp centrālo un vietējo valdību, tad tagad ar to nodarbosies koalīcijas partijas. Katrai no tām ir savas biznesa intereses.
Vēl viena interesanta tēze: Lembergs bija tagadējās Latvijas ostu pārvaldīšanas sistēmas "arhitekts", bet tagad viņš ir aiz restēm. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams ieviest jaunus noteikumus. Tā vismaz uzskata Linkaits. Tomēr viņa oponentiem ir loģisks arguments: viens negodīgs ierēdnis nevar diskreditēt visu sistēmu.
Kur valdība grasās meklēt "īstus profesionāļus"? Kāpēc viņi joprojām neķeras pie darba?
Valdībai arī agrāk bija iespēja piesaistīt viņus Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldīšanā.
"Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies. Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus — mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši", — aizvadītā gada rudenī teica KST termināla padomes priekšsēdētājs Aivars Kimenis.
Viņa skepsi atbalsta Riga Universal Terminal izpilddirektors Jānis Kasalis. Liepājas ostas nomnieku asociācijas pārstāvis norāda uz reformas netaisnīgumu: "90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā, tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldība. Šobrīd valsts faktiski saka: maurs savu ir padarījis, maurs var iet, tagad mēs paši saimniekosim".
Liepājai tomēr paveicās. Osta tiks pārveidota par kapitālsabiedrību tikai 2023. gadā. Kāpēc ne tagad? Skaidru atbildi uz šo jautājumu neviens nesniedz.
Pavisam nesen Ministru kabinets atlika Ostu likuma grozījumu izskatīšanu, lai vēlreiz apspriestu strīdīgus momentus ar visam ieinteresētajām pusēm.
Tomēr strīdīgākais moments nekur nav palicis: viena valdonīgā grupa vēlas aizbīdīt prom no ostu pārvaldīšanas citu valdonīgu grupu un ar to saistītus biznesmeņus. Šim nolūkam arī bija paredzēta "reforma".
Zīmīgi, ka šī cīņa Latvijā saasinājās uz smagas krīzes tranzīta nozarē fona. Jo mazāk ostas pelna, jo vairāk pār tam konkurē.
"Ir mums viena uzņēmēju grupa, kas ir paudusi neapmierinātību ar šīm pārmaiņām — Ventspilī tā ir tā sauktā Meroni grupa, kurā faktiski ir cilvēki, kuri atbild par tiesas noteiktas mantas saglabāšanu. Protams, viņi ir ļoti satraukušies par situāciju, kāda var būt, mainoties vadībai ostā un kā, iespējams, mainīsies arī ietekmes sfēras. Līdz ar to es arī pilnīgi saprotu, ka visu laiku ir mēģinājumi bremzēt šīs reformas," — apgalvo Linkaits.
Patiesībā satiksmes ministrs neslēpj, ka runa ir par banālu īpašumu sadali. Līdzīgas “reformas” Latvijas jau rīkoja 90. gados, kad valstī notika totālā deindustrializācija.
Lai gan skanēja viss ļoti skaisti: tūlīt neefektīvus pārvaldītājus nomainīs efektīvie (varbūt pat ārzemnieki), un dzīve uzlabosies...
Latvijas ostu pārstāvjiem būtu jāuztraucas.
Baltijas valstu izpostītu rūpnīcu piemērs parāda, ka jezga ar īpašnieku maiņu noved pie bankrotēšanas, aprīkojuma sadales un nodošanas metāllūžņos.
Savādāk reformēt svarīgas ekonomikas nozares Latvijā nemāk.