Eiropas Savienībā tiek izstrādāts slepenais "gāzes kara" plāns ar Krieviju. Par to ziņojis britu laikraksta "The Times" žurnālists Bruno Voterfīlds. Pēc viņa teiktā, iniciatīvas autori piedāvā izveidot "zilās degvielas" stratēģiskos krājumus, lai pasargātu Eiropu no svārstībām starptautiskajos enerģijas tirgos. Paradokss ir tāds, ka vēl pavisam nesen Eiropai bija šīs stratēģiskās rezerves – Krievijas gāzes patērētāji vienmēr varēja rēķināties ar papildu gāzes piegādes apjomiem. Tagad situācija ir mainījusies. "Gazprom" aizpilda savas gāzes krātuves un palielina piegādes Ķīnai izmantojot cauruļvadu "Sila Sibiri". Eiropai Krievijas gāzes nepaliek.
"Eiropas enerģētikas ministri pārrunāja ambiciozu plānu gāzes stratēģisko krājumu iepirkšanai vienotā blokā, mēģinot pretoties Krievijas centieniem samazināt piegādes un palielināt gāzes cenas, – raksta Bruno Voterfīlds. – Šodienas Eiropas Savienības sēdei vajadzēja būt veltītai klimata pārmaiņām, bet to izjauca gāzes trūkums un gaidāmie cenu lēcieni, kas draud ar enerģētisko krīzi šoziem. Galvenais krīzes faktors ir Krievijas dabasgāzes eksporta kritums uz Ziemeļeiropu, ko izraisīja krātuvju jaudu samazinājums pāgājušā gada garās ziemas dēļ.
Izsakatās, ka "The Times" žurnālists nav pietiekami informēts, vai arī mērķtiecīgi maldina savus lasītājus.
Krievijas gāzes piegādes uz Eiropu netiek samazinātas.
Tieši pretēji "Gazprom" pilda savas līgumsaistības un palielina eksporta apjomus.
Šī gada astoņos ar pusi mēnešos Krievijas gāzes monopoluzņēmums piegādāja uz tālajām ārzemēm 138,6 miljardus kubikmetru gāzes, nedaudz mazāk nekā rekordlielā 2018. gadā (141,3 miljardi kubikmetru). Piegādes uz Turciju pieauga par 157,7%, Vāciju – par 35,8%, Rumāniju – par 347,6%, Bulgāriju – par 52,3%.
Tomēr Eiropai ar to nepietiek: Eiropas gāzes krājumi ir zemākajā līmenī nekā jebkad.
Lai labotu situāciju, Spānija piedāvā izveidot kopējo degvielas "katlu" – iegādāties stratēģiskus gāzes krājumus, kas pasargās Eiropu no nestabilitātes pasaules enerģijas tirgos. Tādējādi Krievija vairs nevarēs šantažēt savus Rietumu partnerus.
Paradokss ir tāds, ka vēl pavisam nesen Eiropai bija stratēģiskās rezerves, kaut arī ne fiziskā veidā.
Krievijas gāzes patērētājiem vienmēr ir bijusi iespēja pasūtīt papildu gāzes apjomus. "Gazprom" paziņoja par gatavību apgādāt eiropiešus ar degvielu, pārsniedzot līgumā noteiktos apjomus.
"Daudzus gadus uzņēmums uzsvēra, ka ieguves jaudas pārpalikumu esamība ir kā bonuss gāzes sadarbības attīstībai starp Krieviju un Eiropas Savienību. Taču jaudas pārpalikumi izveidojās pirms daudziem gadiem, ņemot vērā pārāk optimistisku nākotnes pieprasījuma novērtējumu un ar gadiem pakāpeniski, iespējams, tika iztērēti," norāda Krievijas energoeksperts Aleksandrs Sobko.
Voterfīlda aprakstītajā "gāzes kara" ar Krieviju koncepcija ir balstīta uz novecojušiem stereotipiem.
Rietumos Krieviju joprojām uztver kā bezdibeņu aku, no kuras var smelt neierobežotus ogļūdeņražu apjomus (neaizmirstot periodiski šajā akā spļaut).
Bet kurš palīdzēja Eiropai tikt galā ar negaidītām šā gada janvāra un februāra salnām, kad tās pazemes glabātavas bija pustukšas? Tas bija "Gazprom". Kam tagad ir jānovērš gāzes deficīts Eiropā pirms jaunas apkures sezonas sākuma? Arī "Gazpromam".
Bet runa nav par to, ka Krievijas gāzes monopoluzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ ir aizturējis eksportu.
Iespējams, ka Krievijai vienkārši nav gāzes pārpalikumu, lai apmierinātu strauji augošās Eiropas vajadzības.
"Gazprom" ražošanas aktivitāte ir saistīta ar plānotiem produkcijas realizācijas rādītājiem Krievijā un ārvalstīs. Vienkāršāk sakot, uzņēmumam ir jārēķina, cik daudz gāzes tas spēs pārdot. Kāda jēga censties panākt rekordlielus ieguves apjomus, ja tie nebūs pieprasīti tirgū?
Var tikai minēt, uz kādiem skaitļiem šogad orientējās "Gazprom". Bet diez vai tika paredzēts, ka Eiropā radīsies tik ass gāzes deficīts.
Pēc provizoriskiem datiem, pēdējo astoņu ar pusi mēnešu laikā uzņēmums ir palielinājis gāzes ieguvi par 17,8% (jeb 53,9 miljardiem kubikmetru). Apmēram tikpat lielā procentu izteiksmē palielinājās eksports uz tālajām ārzemēm (17,4%). Pieaug gāzes piegādes pa cauruļvadu "Sila Sibiri" uz Ķīnu – tās regulāri pārsniedz "Gazprom" diennakts līgumsaistībās noteikto.
Visbeidzot, patēriņš Krievijas iekšzemes tirgū arī pieaug. Daudzos reģionos apkure tika pieslēgta nedēļu agrāk nekā pērn. Krievijai ir jāgatavojas ziemai, kas pēc sinoptiķu prognozēm būs ļoti barga. "Gazprom" neslēpa, ka šogad plāno iesūknēt iekšzemes gāzes krātuvēs rekordlielus degvielas apjomus.
Pēc ekspertu prognozēm šis process turpināsies līdz oktobra beigām, un tikai tad Krievija varēs palielināt gāzes piegādes Eiropai.
"Šobrīd "Gazprom" koncentrējas iekšējā tirgū, turklāt uzņēmums cenšas izvairīties no Krievijas piegāžu destabilizācijas, neraugoties uz rekordlielas peļņas perspektīvu ārvalstīs. "Gazprom" nav tik daudz papildu brīvo jaudu, lai uzreiz palielinātu ieguvi," atzīmē kompānijas "Wood & Co" analītiķis Iļdars Davletšins.
Neapmierinātā Eiropa tikmēr izdomāja sazvērestības teoriju, saskaņā ar kuru Maskava izmanto enerģētisko šantāžu ātrākai "Ziemeļu plūsmas – 2" palaišanai. Protams, šim apgalvojumam ir sava loģika. Tomēr jautājums, kādus gāzes apjomus Krievija ir gatava piedāvāt saviem rietumu partneriem paliek atklāts.
Tā ir Eiropas vaina, ka Krievijas "virtuālās rezerves" izrādījās ierobežotas.
Tas ir rezultāts cīņai par "energoneatkarību", kuru Eiropa aktīvi veic pēdējos 10-15 gadus. ES steidzīgi attīstīja atjaunojamo enerģijas avotu sektoru kā tradicionālās ģenerācijas alternatīvu un tika pie jaudīgiem SDG termināļiem. Tomēr vēja un saules baterijas neizturēja pārbaudījumu ar stipru salu, bet sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāji visatbildīgākajā brīdī devās uz Āzijas-Klusā okeāna reģionu, kur energoresursu cenas ir vēl augstākas.
Juridiskais karš ar "Gazprom" notiek kopš Trešās energopaķetes ieviešanas Eiropas tiesību aktos 2009. gadā. Par mākslīgo ierobežojumu apogeju pret Krievijas kurināmo kļuva ES Gāzes direktīvas pieņemšana, kurai ir jāierobežo "Ziemeļu plūsmas – 2" caurlaidspēju.
Šīs un citas darbības mudināja Krievijas Federāciju apzināties, ka gāzes eksporta izaugsmes plāni rietumu virzienā nav realistiski.
Uzturēt pārmērīgas ieguves jaudas nav racionāli un nav tā vērts. Bet tagad cīkstoņi par "enerģētisko neatkarību" no Krievijas ir sašutuši, ka "Gazprom" nepalielina savu daļu Eiropas gāzes tirgū. Palielina – slikti, nepalielina – arī slikti.
No bezspēkā ES piedzimst fiziskās gāzes rezerves izveidošanas plāni. Ar gaidāmo apkures sezonu tam nav nekāda sakara – runa ir par stratēģisku risinājumu. Loģisks jautājums: no kādiem avotiem Eiropa grasās piepildīt rezerves gāzes krātuves? Kā tik lai to panāktu, nebūs jāimportē Krievijas gāze?
Lai pārvarētu enerģētisko atkarību no "Gazprom", nāksies palielināt "Gazprom" produkcijas importu. Kā saka, tīšām neizdomāsi.
Visvienkāršāko risinājumu Eiropa vai nu neredz, vai nu nevēlas redzēt: vienkārši nav jāpolitizē enerģētikas sfēra, jāpārstāj likt nūjas riteņos uzticamākajam gāzes piegādātājam un neierobežot tā konkurences priekšrocības. Tas ir gadījums, kad tirgus neredzamā roka pati visu regulē.