Latvijas autovadītājiem nāksies ieguldīt savus līdzekļus, lai turpmāk uzturētu Latvijas ceļu fondu — vienu no sliktākajiem Eiropā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits brīdināja par iespējamo akcīzes nodokļa paaugstināšanu dīzeļdegvielai. Līdz šim ceļu nozare, saņēma vislielākās dotācijas no Eiropas struktūrfondiem, kas paredzēti nabadzīgajām Austrumeiropas valstīm. Bet tagad Eiropas piešķirtā nauda iet uz beigām, un pa “otrās neatkarības” gadiem novesta līdz katastrofālam stāvoklim infrastruktūra, tagad būs jāfinansē Latvijas iedzīvotājiem.
“Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai, — intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, runājot par autoceļu uzturēšanas finansējumu. — Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus”.
Ceļi ir mūžīgā Latvijas problēma, un tā ir tikpat sistemātiska un nerisināma, kā muļķi. Latvijas ceļu bēdīgais stāvoklis ir atzīts pasaules līmenī. Šī gada sākumā Starptautiskā ekonomikas forumā ietvaros, Rīgā tika veikta starpvalstu aptauja apdrošinātāju un autovadītāju vidū. Saskaņā ar rezultātiem Latvijas ceļi pēc stāvokļa ieņem 109. vietu pasaulē.
Latvijas ceļi ieguva trīs punktus skalā no viena līdz septiņiem un ierindojās starp sliktākajiem Eiropā.
Sliktākie ceļi Eiropas Savienībā ir tikai Rumānijā un Maltā. Iesniegumu skaits par transportlīdzekļu bojājumiem slikta ceļu stāvokļa dēļ, nelielā valstī ar mazāk nekā divu miljonu iedzīvotāju skaitu, ik mēnesi sasniedz simtus.
Lai uzlabotu apkaunojošo Latvijas — ES dalībvalsts ceļu stāvokli, remontam ik gadu ir nepieciešami 636 miljoni eiro. Tādas naudas Latvijai nav pat tuvu: Valsts ceļu fonda deficīts ir 4 miljardi eiro.
Par to, ka ceļu remontu nāksies apmaksāt iedzīvotājiem, līdz pēdējam brīdim netika runāts. Infrastruktūra ir joma, kuras attīstībai ES piešķir vislielākos līdzekļus. Lielākos ES struktūrfondus, kas paredzēti nabadzīgajam Austrumeiropas valstīm, tāpēc arī sauc par struktūrfondiem, jo nauda tiek piešķirta infrastruktūrai, t.i., lidostām, vilcienu stacijām, tiltiem un galvenokārt — ceļiem.
Tomēr tagad Eiropas finansējums vairs netiks saņemts.
ES ik gadu samazina finansiālo palīdzību Latvijai. Bet pēdējos gados Briseles dotācijas ceļu uzturēšanai samazinājās trīskārt.
Ja 2015. gadā autoceļu remontam ES piešķīra 125 miljonus eiro, tad 2020. gadā Latvija šim mērķim saņems vien 23 miljonus eiro. Bet, kā atceramies, ir nepieciešami 636 miljoni eiro gadā.
Kāpēc kārtējais impērijas centrs, kas paņēma Latviju savā apgādībā, pēkšņi palika tik bargs, var apspriest ļoti ilgi. Iemeslu, kāpēc Brisele palika tik taupīga un pēdējos gados skaita katra centu, ir ļoti daudz.
Tā ir gan Eiropas Savienības sistemātiskā krīze, ka tāda. Gan aizkaitinājums, ko izraisa jaunas Eiropas dalībvalstis, kurām no bagātajam ES dibinātājvalstīm ir vajadzīga tikai nauda, bet par migrantu izvietošanu lai rūpējas vācieši un francūži. Gan “Breksita” konflikts ar angļiem, kas turpina uzņemt apgriezienus, gan tā saucamo “populistu” popularitāte bagāto Eiropas valstu vēlētāju vidū un viņu lozungs: “Pietiks barot Austrumeiropu”.
Tomēr viens no nozīmīgākajiem iemesliem ir elementāras korupcijas saprašanas fakts tādās valstīs kā Latvija, kur valdība vienkārši izzog ES piešķirtās dotācijas.
Kamēr satiksmes ministrs uzmanīgi gatavoja iedzīvotājus nodokļu paaugstinājumam, Valsts kontrole nāca klājā ar skandalozu paziņojumu par iespējamo korupciju lauksaimniecībā. Paziņojumā tiek apgalvots, ka lauksaimniecības finansējums, kas tiek īstenots par valsts budžeta līdzekļiem un ES fondu palīdzību, “nav caurspīdīgs”.
Piemērām, Zemkopības ministrijas organizētā konsultatīvā padome pēdējo četru gadu laikā izsniedza 60 miljonus eiro ārkārtas situācijās cietušo lauksaimnieku atbalstam. Tomēr sēžu protokoli nekad netika publicēti, tāpēc nav skaidrs, kā tika pieņemti lēmumi un kam tika novirzīta nauda.
Lai secinātu par korupciju autoceļu uzturēšanas sfērā, nav nepieciešamas Valsts kontroles atskaites. Pietiek vien izbraukāt pa Latvijas nelīdzeniem un bedrainiem ceļiem, pēc kā nodot mašīnu autoservisā, lai kļūtu skaidrs: nauda Latvijas ceļu uzturēšanai tiek izzagta.
Kā savādāk var izskaidrot to, ka 15 gadu laikā kamēr Latvija bija ES dalībvalsts, Eiropa piešķīra līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai, bet ceļi joprojām ir vieni no sliktākajiem Eiropa? Acīmredzami ES saprot, ka nauda tiek izzagta, ja katru gadu tiek samazināts Latvijai piešķirtais finansējums.
Pavisam drīz Latvija paliks bez Eiropas finansējuma un valdībai nāksies zagt nodokļu maksātāju naudu.
Iedzīvotājus jau pamazām sāk gatavot. Šodien dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis ir 372 eiro par tūkstoš litriem. Nākamgad tas paaugstināsies līdz 414 eiro. Tikmēr satiksmes ministrs liek saprast vēlētājiem, ka nodokļa celšana notiks daudz straujāk, nekā plānots.
Un tas vel nav viss. Korupcijas dēļ Eiropas Savienība pārtrauks arī citu Latvijas ekonomikas nozaru finansēšanu. Citi finansējuma avoti (Krievijas kompensācija par “padomju okupāciju”, nauda no ASV “Krievijas agresijas novēršanai”) nav paredzēti, tāpēc nāksies pacelt arī citus nodokļus.
Kā tik latvieši kopā ar Latvijas krieviem neizdomā apvienoties politiskajā nācijā, kuru vieno naids pret zagļu valdību, un neņem rokās dakšas.