Ekonomika Ekonomika

Vienīgā izeja: Latvija atzina nepieciešamību palaist "Ziemeļu plūsmu-2"

Attēla avots: RuBaltic.Ru
 

"Ziemeļu plūsmas-2" nodošana ekspluatācijā ir vienīgais risinājums situācijas stabilizēšanai Eiropas gāzes tirgū. Ar šādu paziņojumu nāca klāja bijušais Latvijas premjerministrs, A/S "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Latvijas nacionālistiem tas ir kārtējais iemesls, lai apvainotu Kalvīti Krievijas interešu lobēšanā, tomēr skaidru kontrargumentu viņiem nav. Baltijas valstu cīņa ar "Ziemeļu plūsmu-2" ir bezjēdzīga, bet no gāzes cauruļvada palaišanas Latvija, Lietuva un Igaunija gūs konkrētu peļņu.

"Nevaru komentēt šķēršļus, kuru dēļ, tas [cauruļvads] vēl nav palaists. Bet pagaidām es redzu tikai vienu efektīvu instrumentu tirgus stabilizēšanai – "Ziemeļu plūsmai-2" ir jāsāk funkcionēt," paziņoja Kalvītis sarunas laikā ar Krievijas ziņu aģentūras TASS žurnālistu.

Pēc "Latvijas Gāzes" priekšsēdētajā domām, rekordlielām gāzes cenām Eiropā ir vairāki iemesli. Tas ir gan augsts ogļūdeņražu pieprasījums Āzijā, uz kurieni devās visi SDG piegādātāji, gan ogļu elektrostaciju masveida slēgšana Eiropā.

Par Krievijas atbildību Kalvītis neko nesaka.

Sākumā viņa paziņojums var šķist sensacionāls. "Latvijas Gāze" ir lielākais dabas gāzes tirgotājs Latvijā. Valstī, kura izmisīgi pretojas "Ziemeļu Plūsmas-2" palaišanai un dēvēja to par Putina ģeopolitisko ieroci, ka arī iestājās par Ukrainas tranzīta saglabāšanu u.t.t.

Tomēr faktiski nekas īpašs nav noticis.

Pirmkārt, gāzēs piegādātājiem Latvijā nav jābūt solidāriem ar Latvijas valdību.

Otrkārt, Aigars Kalvītis ir cilvēks, kas iestājās par konstruktīvo sadarbību ar Krieviju enerģētikas sfērā.

Pēc latviešu nacionālistu domām, Kalvītis ir īsts "Kremļa aģents".

Lūk, viens no viņa rezonanses paziņojumiem: "Latvija ne reizi nav bijusi situācijā, kad mūs šantažētu ar gāzi. Ne reizi! Viena lieta, ka ir kāds strīds par cenām, otra – šantāža. Tās ir divas dažādas lietas. Par cenām mēs vienmēr strīdamies. Atvainojos par piemēru, – kleita maksā 100 eiro vai 50, mēs par to veikalā varam strīdēties. Bet cita lieta, kad atnāk pateikt, ka tu kleitu nedabūsi, ja neizdarīsi to un to. Tā nekad nav bijis, saprotiet. "

Starp citu, tas bija 2015. gads. Pirms dažiem mēnešiem beidzās karstā kara fāze Donbasā, Eiropā nostiprinājās pasakas par Kremļa "enerģētisko ieroci". Tikmēr jaunais "Latvijas Gāzes" priekšsēdētājs attaisno "Gazprom".

Atbildot uz jautājumu, kurš Latvijā aizstāv Maskavas intereses, "Nacionālas apvienības" Saeimas deputāts Jānis Dombrava ilgi nedomājot nosauc Kalvīša vārdu. Pēc viņa domām Kalvītis ir vainīgs neizdevīgā robežlīguma ar Krieviju noslēgšanā un ieņem, "agresora" finansētus amatus.

Acīmredzami runa ir par "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētāja amatu.

Iespējams, tas izskatās dīvaini, bet par Latvijas enerģētikas tirgū dominējošā uzņēmuma lielāko akcionāru paliek Krievijas "Gazprom".

Ar Latvijas uzņēmuma starpniecību Krievijas monopoluzņēmums piegādā "zilo degvielu" galapatērētājiem Baltijas valstīs. "Latvijas Gāzes" padomes priekšsēdētājs ir Kirils Seļezņovs – viens no svarīgākajiem cilvēkiem Krievijas gāzes hierarhijā (dažos aspektos viņš pat ir svarīgāks par Aleksandru Milleru).

Kalvīša vadītais uzņēmums ir "piektā kolonā", kuru uzcēla pie Latvijas ekonomikas pamatiem. Vismaz tā to redz "Krievijas agresijas" liecinieku sektā.

Redz, tomēr lieko reizi izvēlās aizmirst, ka 34% "Latvijas gāzes" – vairāk nekā jebkam – pieder "Gazprom".

Vai tas nav apdraudējums Latvijas "enerģētiskajai drošībai"? "Jā, ir apdraudējums," – teiks valdošo partiju pārstāvji, ja tieši uzdotu jautājumu.

Tomēr pastāv mazā nianse: "draudi" notur straujo gāzes cenu kāpumu Latvijā.

Latvijas gāzei ir noslēgts ilgtermiņa kontrakts ar "Gazprom" (kā izrādījās, tas arī izglāba situāciju).

Kalvītis atzīme, ka Krievijas monopoluzņēmums precīzi izpilda savas līgumsaistības. Latvija laicīgi saņem līgumā notiktos gāzes apjomus un cer uz mierīgu apkures sezonas norisi.

"Es neceltu paniku, jo, piemēram, "Latvijas Gāze" gāzes piegādes portfeli šai ziemai ir nodrošinājusi un Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta vismaz par 80%, tāpēc tās uzkrājums pat pie aukstākiem laikapstākļiem ziemā varētu sākt izsīkt februāra beigās, marta sākumā”, apgalvo Kalvītis.

Par aktuālāko Kalvītis uzskata augsto gāzes cenu problēmu.

Sliktā scenārija gadījumā uzņēmumi pārtrauks savu darbību, bet iedzīvotāji nespēs samaksāt par savu mājokļu apkuri.

"Latvijas Gāzes" priekšsēdētāju var apkaunot par "Ziemeļu plūsmas-2" atbalstīšanu, tomēr viņa loģikai ir grūti nepiekrist. Jaunā eksporta cauruļvada palaišanai būs nomierinošā ietekme uz pasaules enerģijas tirgiem.

Gluži kā pēc Vladimira Putina darba sanāksmes enerģētikas jautājumos. Pateicoties šim pasākumam gāzes cenas paslīdēja zem 2000 dolāru par tūkstoš kubikmetriem atzīmes.

Piegādes pa "Ziemeļu plūsmu-2" visvairāk ir nepieciešamas Eiropai, nevis Krievijai.

"Gazprom" vēl padomās, vai apmierināt savu rietumu partneru augušās prasības. Vai arī labāk izdarīt tā, lai "zilā kurināmā" cenas nesamazinātos līdz apkures sezonas beigām? Eiropa pati piešķīra Krievijai šādu iespēju.

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet Kalvīša vārdus var atkārtot pat Kijevā. Nesenējā televīzijas ēterā politologs Ruslans Bortniks paziņoja, ka patiesībā Ukrainas ierēdņi sagaida "Ziemeļu plūsmas-2" palaišanu. Ar nīsto Putina cauruli ir saistītas viņu cerības par gāzes tirgus stabilizēšanos.

Bet, ja Ukrainai apejas gāzes cauruļvadi uz Eiropu draud ar tranzīta zaudēšanu, tad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām argumenti pret "Ziemeļu plūsmu-2" ir beigušies. Amerikāņi neiebilst pret palaišanu – agri vai vēlu cauruļvads tik un tā tiks nodots ekspluatācijā. Tādā gadījumā, kāda jēga vilkt garumā?

Pēc "Ziemeļu plūsmas-2" palaišanas ieguvēji būs rūpniecības un mājsaimniecības. Turklāt "vinnests" būs konkrētas naudas summas, kuras katrs patērētājs spēs ietaupīt.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdība to lieliski apzinās. Tomēr publiski viņi turpinās kritizēt "Ziemeļu plūsmu-2", un tad atviegloti izelpos, kad gāzes cauruļvads beidzot tiks palaists.

Raksts ir pieejams citās valodās: