Lietuva vienpusēji samazina elektrotīklu caurlaides spēju uz robežas ar Baltkrieviju. Ar šo apšaubāmo varas rīku Lietuva cenšas bloķēt "nedrošo" Baltkrievijas AES. Realizēt šo uzdevumu vienalga neizdosies, tomēr Lietuvas valdība riskē nokļūt nopietnā konfliktā ar Latviju, Igauniju un saviem iedzīvotājiem.
"Latvija savā starpsavienojumā vairs neparedzētu mūsu pašreizējās jaudas, tā palielinot komerciālo tirdzniecību. (…) Tirdzniecībai būtu jāsamazinās aptuveni līdz tādam līmenim, kāds pašlaik tehniski iespējams tirdzniecībai starp Krieviju un Latviju pa šo savienojumu - aptuveni 320 megavatiem", – sacījis Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes priekšsēdētājs Renāts Pocjus.
Ko tas nozīmē? Iespējams, atšifrēt šo paziņojumu spēj tikai šaura profila speciālisti, tomēr arī tas nav fakts. Lietuvas BelAES elektroenerģijas boikotēšanas stāsts ir tik sarežģīts, ka pat Lietuvas pārstāvji diez vai spēs atbildēt, ko viņi vēlas panākt.
No vienas puses, viņi apgalvo, ka nav iespējams organizēt pilnvērtīgu BelAES boikotu pirms Baltijas valstu izstāšanās no BRELL elektroenerģētiskā gredzena (Baltkrievija – Krievija – Igaunija – Lietuva – Latvija). No otras puses, Lietuvā joprojām darbojas tā dēvētais Antiastravjecas likums, kas liedz iepirkt elektrību no valstīm, kuras ekspluatē "nedrošas" AES.
Zināms ir viens: pēc "atombriesmoņa" palaišanas Astravjecā, Lietuvai bija jāpārtrauc elektroenerģijas imports no Baltkrievijas. To paredz Lietuvas Saeimas pieņemtais likums. Tomēr "nedrošo" elektronu fiziskā plūsma pērn netika pārtraukta – lietuvieši joprojām saņem baltkrievu elektrību, tikai tagad to dara caur Latvijas biržu.
Tādējādi pie visā vainīgi ir latvieši. Tieši viņi gandrīz vai liek Lietuvai iepirkt BelAES produkciju!
Vairāku mēnešu garumā Viļņa, Rīga un Tallina centās noslēgt jaunu vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm. Pārrunas norisinājās neveikli (latvieši un igauņi nevēlējās atteikties no Baltkrievijas elektrības importa). Lietuva apsūdzēja kaimiņus "aklumā" attiecībā pret BelAES, tie savukārt skaidroja, ka ir nākuši pretī Ingrīdas Šimonītes valdībai.
"Mēs diezgan tālu nācām pretī Lietuvai, lai ierobežotu baltkrievu elektrības nokļūšanu mūsu tirgū. Mēs esam gatavi doties vēl tālāk, bet jautājums ir par to, kur ir robeža, jo Krievija var zaudēt interesi [pārdot elektrību Baltijas valstīm], un tad līniju ekspluatācija var tikt pārtraukta," – apgalvo Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Tāvi Āss.
Lai nu kā, bet abām pusēm neizdevās rast abpusēji izdevīgu risinājumu.
Lietuva izvēlējās vienpusēji apstiprināt noteikumus, kas ierobežo baltkrievu elektrības piegādi uz Baltijas valstu energonesēju tirgu. Lai gan par pilnīgu importa aizliegumu runas nav – to vienkārši samazina no 1250 līdz 400 MW. Attiecīgo lēmumu Lietuvas elektrotīklu operators Litgrid pieņēma jau šī gada jūlijā, bet paturēja to kā "trumpi" pret Lietuvu un Latviju. Doma izrādījās neperspektīva.
"Šis vienpusējs risinājums nozīmē, ka jauda, kas tiek atjaunota Lietuvas-Baltkrievijas teritorijā, ir tehniskā jauda, kas nodrošina stabilu un drošu sistēmas darbību. Iespējams, tas ir viens no galvenajiem jautājumiem šeit, jo Latvijai un Igaunijai radās jautājums par to, vai mūsu metodoloģija nodrošinās stabilu un drošu elektroenerģijas apgādi," – atzīmē Pocjus.
Viņa apgalvojums izraisa virkni jautājumu. Pirmkārt, kāpēc viņš runā par tehniskās jaudas atjaunošanu Lietuvas-Baltkrievijas robežā? Tur nav ko atjaunot, jo lietuvieši to nav nobloķējuši (vai arī nevēlējās to darīt, paredzot nopietnas problēmas enerģētikā).
Otrkārt, kā var "nedroša" baltkrievu elektroenerģija nodrošināt "stabilu un drošu sistēmas darbību"? Tas ir absurds, kas ir pretrunā ar Antiastravjecas likuma būtību.
Visbeidzot, kāpēc Lietuva pieņem šo lēmumu bez saskaņošanas ar Latviju un Igauniju?
Pirms gada valdošie konservatori radīja ilūziju, ka viss būs citādi. Toreiz viņi atradās opozīcijā un kritizēja Lietuvas enerģētikas ministru Žigimantu Vaičunu par neprasmi (vai nevēlēšanos) aizstāvēt nacionālās intereses sarunās ar Rīgu un Tallinu. Republikā notika parlamenta vēlēšanas, "pretlenberģisti" atgriezās pie varas, par jauno enerģētikas ministru kļuva Daiņus Kreivis. Šķita, ka viņa zvaigžņu stunda ir klāt – lieliska iespēja parādīt, kā ir jācīnās ar BelAES!
Bet Kreivja darba rezultāti izradījās vēl bēdīgāki. Vaičūnam izdevās saskaņot ar Latviju un Igauniju vismaz kādu līgumu. Savukārt konservatīvie vienpusēji pieņēma lēmumu, kas nošķeļ Baltijas valstis no baltkrievu elektroenerģijas.
Landsberģis vecākais var būt apmierināts: viņa politiskā filozofija Lietuvā plaukst un zeļ.
Viļņa cenšas patstāvīgi noteikt elektroenerģijas tirdzniecības vispārīgos noteikumus ar trešajām valstīm, nerēķinoties ar kaimiņu viedokli. Turklāt ir skaidrs, ka tas nepalīdzēs atrisināt BelAES problēmu: lēta baltkrievu elektrība turpinās nonākt Baltijas valstīs.
Minskai šīs ziņas nebija nekāds pārsteigums. Drīzāk otrādi.
"Lietuvas pieņemtie pasākumi skar elektroenerģijas komercattiecības ar trešajām valstīm, – paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā. – Par saviem nodomiem ierobežot elektroenerģijas komercpiegādi caur pārrobežu elektropārvades līnijām ar Baltkrieviju Lietuvas puse bija vairākkārt ziņojusi, tāpēc vakardienas lēmums bija sagaidāms."
Tomēr oficiālus paziņojumus no Lietuvas Lukašenko komanda vēl nav saņēmusi. Un nav fakts, ka saņems: ne visi Lietuvas valdības paziņojumi piepildās reālajā dzīvē.
Nav jāaizmirst, ka Baltijas valstīs (kā visā ES) triecientempā aug elektroenerģijas cenas. Zemo gāzes krājumu dēļ pazemes krātuvēs apkures sezona sola Eiropas valstīm nopietnas problēmas.
Tieši šajā brīdī – pirms aukstuma sākuma – Lietuva pēkšņi nolemj ierobežot Baltkrievijas elektrības importu. Kā ir jāreaģē Latvijai un Igaunijai?
Tomēr pirmām kārtām Lietuvas valdība kaitē saviem iedzīvotājiem un rūpniecības uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no elektroenerģijas (savu jaudu Lietuvai nepietiek) importa. Šķiet, ka viņiem tas kļūst par labu tradīciju.