Latvijā pauž bažas par apdraudējumu nacionālai aviosatiksmei, kura piedzīvo Eiropas integrācijas un latviešu nacionālisma divkāršo spiedienu. Augstākas klases gaisa satiksmes speciālisti no Latvijas dodas strādāt uz Rietumeiropu, kur ir daudz lielākas algas. Tikmēr prasības pārvaldīt latviešu valodu augstākajā līmenī neļauj Latvijai pieaicināt ārzemju speciālistus. Kārtējo reizi nacionālisms nenāk Latvijai par labu: tas izpostījis civilās aviācijas skolu, bet tagad atņem valstij drošu aviosatiksmi.
“Vairāk nekā 60% lidojumu kavējumu saistīti ar cilvēkresursu trūkumu gaisa satiksmes nozarē, un tikai 25% saistīti ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem”, — nacionālkonservatīvajā laikrakstā Latvijas Avīzē raksta Jānis Grasis.
Problēma ir aktuāla vairākām valstīm, tai skaita arī Latvijai — nacionālā aviokompānija AirBaltic plāno strauji palielināt lidojumu un pasažieru skaitu lidostā Rīga.
Tomēr AirBaltic ambiciozus plānus kavē elementārais cilvēkresursu trūkums.
Gaisa tranzīta pieauguma vietā Latvija riskē iegūt nopietnas problēmas aviācijas drošības jomā, kuru galvenais iemesls ir — Latvijas gaisa satiksmes (GSV) prasības pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.
“Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” pieteicējam ir jāiegūst augstākā valsts valodas prasmju pakāpe (C1)’’, — raksta Jānis Grasis.
C1 — tas ir valsts valodas zināšanas latviešu filoloģijas profesora līmenī. Latviešu valodas zināšanām C1 līmenī neatbilst absolūts vairākums latviešu, nerunājot par tiem, kuriem šī nav dzimta valoda. Šis apstāklis piešķir Valsts valodas centram, ko tautā dēvē par Valodas policiju, neierobežotas iespējas visatļautībai. Valodas pārbaudes var traucēt normālo darba režīmu un nomocīt jebkuru uzņēmumu, sodīt un pacelt jautājumu par jebkura darbinieka turpmāko nodarbināšanu.
Amizanti ir tas, ka Valsts valodas centram pret aviodispečeriem būtu jāizrada vismazākā interese. Latvijas aviodispečeriem vispār nav jārunā latviski.
Starptautiskā aviodispečeru darba valoda ir angļu un Latvijas gaisa satiksmes darbinieki pārsvara komunicē ar ārzemju kolēģiem, kuri vispār nepārvalda latviešu valodu. Vienīga prasība gaisa satiksmes drošībai — brīvi pārvaldīt angļu valodu.
Absurdās valodas likumdošanas prasības noved pie profesionālu aviodispečeru trūkuma, kādēļ lidot virs Baltijas valstīm vairs nav droši.
Latvijas gaisa satiksme piedzīvo divkāršo spiedienu no Eiropas integrācijas un latviešu nacionālisma puses.
Vairumā ES dalībvalstu nepastāv prasība aviodispečeriem zināt valsts valodu augstākajā līmenī, tāpēc izglītoti dispečeri dodas prom no Latvijas uz bagātām Rietumeiropas valstīm, kurās ir piecreiz lielākas algas. Savukārt viņu vietā pieaicināt ārzemniekus nevar dēļ valsts prasībām pārvaldīt latviešu valodu profesionālu filologu līmenī.
Rezultātā “latviskās Latvijas” cīņa par vienīgas valsts valodas saglabāšanu noved pie lidojumu aizkavēšanas un paaugstina aviokatastrofu iespējamību virs Baltijas valstīm.
Situācijas bīstamību raksturo jau tas, ka par to ir uzrakstījusi “Latvijas Avīze”, kas jebkurā situācijā reaģē uz visrepresīvākajiem pasākumiem latviešu valodas atbalstam. Situācijā ar Latvijas gaisa satiksmi arī “Latvijas Avīze” norāda, ka problēmas sakne slēpjas valsts valodas politikā, un piedāvā priekšlikumu atcelt prasību par augstākās kategorijas latviešu valodas prasmēm gaisa satiksmes dispečeriem.
Šim stāstam ir priekšvēsture. Latvijas aviācijas konflikts ar nacionālistisko ideoloģiju ilgst jau gadu desmitiem.
Šogad aprit 20 gadi, kopš tika slēgts Rīgas civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII), kurš ir izveidojis Latvijas gaisa satiksmes skolu un tika slēgts tieši cīņas dēļ par latviešu valodas pārākumu.
Latvijas valstiskuma vienaudzis, Rīgas civilās aviācijas inženieru institūts tika slēgts ne tikai tāpēc, ka profesoru un pasniedzēju sastāvs slikti runāja latviski, bet arī tāpēc ka latviešu valodā nebija tādu vārdu, ar kuriem var iemācīt aviokonstruktoru būvēt un remontēt lidmašīnas.
Tā bija visu tehnisko augstskolu problēma Latvijā. Lielāka daļa vairs nevarēja pastāvēt, jo valdība aizliedza pasniegt krievu valodā, bet sniegt labu tehnisko izglītību latviešu valodā nebija iespējams. Latviešu valodā vienkārši nepastāv speciālā terminoloģija.
Tas bija jāņem vērā RCAII un citu augstskolu saglabāšanai un jāmīkstina prasības pret valsts valodas zināšanām. Tomēr Latvijas valdība nolēma: vai nu Latvijas universitātēs runās latviski, vai nerunās vispār.
Rezultātā valstī tika likvidēta augstākā tehniskā izglītība.
Šodienas situācija ar aviodispečeru trūkumu ir Latvijas aviācijas lielās traģēdijas atskaņas. Un pamatproblēma ir nacionālisms, kas principā nav savienojams ar tehnoloģiskā procesa ideju.
Ja iet līdz galam cīņa par “latvisku Latviju”, valstī ir pilnībā jāslēdz gaisa satiksme, jo šajā nozarē strādājošie cilvēki darbā nelieto latviešu valodu, nerunājot par tās lietošanu augstākajā līmenī.
Pēc tam, kad virs Baltijas valstīm notiks pāris aviokatastrofas darbinieku trūkuma dēļ, tas būs sagaidāms scenārijs.
Lietuviešu kaimiņi skaidroja latviešiem, ka dzelzceļš Baltijas valstīs nav uzticams, jo ir Kremļa ģeopolitiskās ietekmes pavadonis. Tomēr ideoloģijas ziņā arī lidmašīnas rada šaubas.
Rati — “latviskās Latvijas” patiesais simbols. Tas būs vienīgais, kas paliks, kad transporta nozare būs pabeigta.