Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Sergejs Ivanovs paziņoja, ka minerālmēslojums no Krievijas drīzumā tiks eksportēts caur Ust-Lugas ostu, nevis caur Baltijas valstīm. Ivanova paziņojumā svarīgs ir ne tikai akcents uz tranzīta pārorientēšanos uz Krievijas ostām, bet arī Baltijas valstu ostu pamešana. Vienreiz paziņotais lēmums par atteikšanos no stratēģiskās sadarbības loģistikā ar Lietuvu, Latviju un Igauniju netiks pārskatīts.
“Šobrīd “Evrohim” būvē milzīgu terminālu Krievijas Ust-Lugas ostā. Pavisam drīz minerālmēslojums, ko ražo tādi uzņēmumi kā “Evrohim”, “Uralkalij”, “Akron” un citi, pirmo reizi tiks eksportēts caur Krievijas ostu, nevis caur Baltijas valstīm”, — Sanktpēterburgas starptautiskajā ekonomikas forumā (SSEF) paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais pārstāvis dabas aizsardzības, ekoloģijas un transporta jautājumos Sergejs Ivanovs.
Runa ir par forumu, kurā šogad piedalījās Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss. Ministrs tieši norādīja tēmas, kuras interesē Igaunijas pusi. Pirmajā vietā — tranzīta atgriešana.
Papildus tranzīta kravu piesaiste — galvenā tēma, kuru Pēterburgā Tāvi Āss vēlējās apspriest ar Krievijas transporta ministru Jevgēniju Dītrihu.
Un apsprieda gan.
Nevar teikt, ka priekš Tallinas pārrunu rezultāti bija neapmierinoši. Dītrihs un Āss vienojās par Krievijas — Igaunijas transporta komisijas darba atjaunošanu. Tallina sagaida, ka šī komisija atjaunos kādreizējos tranzīta apjomus.
Igaunijā “pietiek brīvas jaudas gan dzelzceļā, gan ostās ātrai un kvalitatīvai kravu apstrādei”, — teica ekonomikas ministrs par Igaunijas tranzīta nozari un lika saprast, ka labprāt redzētu, kā šīs jaudas tiek aizpildītas ar Krievijas kravām.
Tomēr Putina īpašais pārstāvis Sanktpēterburgas ekonomikas forumā atkārtoti apstiprināja, ka Krievijas lēmums par atteikšanos no tranzīta caur Baltijas valstīm paliek nemainīgs.
Sergejs Ivanovs paziņoja ne tikai par to, ka minerālmēslojumu eksports tagad notiks caur Ust-Lugas ostu, bet arī par to, ka tas tiks pārvietots uz turieni no Baltijas valstīm. Tas nozīmē, ka līdz ar ekonomisko, tika pasvītrota arī šī procesa politiskā nozīme.
Reiz uzsāktu tranzīta pārorientāciju nav tik vienkārši apturēt, tā ir problēma Baltijas valstīm. Tas ir ilgtermiņa process, kurš var ilgt gadiem, turklāt vislielākās investīcijas infrastruktūrā iegulda sākuma etapā, kas padara šo procesu vēl grūtāk apturamu.
Ja jau Krievijā tika pieņemts lēmums būvēt pašmāju kravas transportēšanas infrastruktūru Ziemeļrietumu federālajā apgabalā un pārvietot tranzītu no Baltijas valstīm, tad lēmums par atteikšanos no Krievijas stratēģiskās sadarbības ar Latviju, Lietuvu un Igauniju ir galīgs, bet Viļņas, Rīgas un Tallinas diplomātiskie signāli par gatavību “draudzēties” ekonomikā ar krieviem ir bezjēdzīgi.
Uzbūvēt dziļūdens ostu Ust-Lugā — nav tas pats, kas aizliegt pāris rusofobiem iebraukt Krievijas Federācijā no Tallinas vai Rīgas. Pēdējo var atcelt, ja abpusējās attiecības kļūs siltākas, bet pretkrievu aktīvisti sapratīs, ka ir kļūdījušies un mainīs retoriku (piemērs — kāzuss ar latviešu dramaturgu Hērmani, kuram pēc piecu gadu ilga aizlieguma atļāva ieceļot Krievijā).
Bet kā lai atceļ Ust-Lugu? Vai Visocku? Vai jaunus dzelzceļus? Pārtraukt būvēšanu, kas rit pilnā sparā, tāpēc ka Baltijas valstis rāda signālus attiecību normalizēšanai? Atlaist cilvēkus un pamest izraktas bedres, tāpēc ka Latvijas ārlietu ministrs izrādīja interesi par abpusēji izdevīgām attiecībām ar Austrumu kaimiņu, bet ekonomikas ministrs atbrauca uz SSEF?
Ja jau tiek būvēta Ust-Lugas osta un cita infrastruktūra, Baltijas valstīm sen atmests ar roku un visas cerības, ka ar šīm valstīm kādreiz var izveidoties normālas kaimiņu attiecības, atzītas par bezperspektīvām.
Jo vairāk, gadījumā ar Ust-Lugu runa nav tikai par bedrēm. Ostas būvniecība atrodas beigu fāzē, un tranzīta pārorientēšana ilgst jau vairākus gadus.
Aizvadītajā gadā Krievijas minerālmēslu eksportieris “Akron” pārvietoja savas produkcijas tranzītu uz Krievijas ostām, pametot Baltijas valstis. Tajā pašā laikā uzņēmums “Uralhim” paziņoja par plāniem pārvietot savu minerālmēslojumu kravas plūsmu no Rīgas ostas (kurā “Uralhim” uzbūvēja atsevišķu terminālu savas kravas pārkraušanai) uz Ust-Lugas ostu, tik līdz būs uzbūvēts termināls, kas piemērots sauso mēslojumu transportēšanai.
Šāda termināla būvēšana Ust-Lugā sākta 1. jūnijā. Pēc plāna tam ir jābūt nodotam ekspluatācijā 2022. gadā. Tajā pašā laikā “Uralhim” vadība izskata arī citus Krievijas virzienus savas kravas pārorientēšanai. Tai skaitā uzņēmums ir paudis interesi par dziļūdens ostas būvniecību Kaļiņingradas apgabalā.
Variants, ka dāsna un resursiem bagāta Krievija noslogos savas tranzīta jaudas un vēl atstās mazu kravas plūsmu Baltijas valstīs, nav paredzēts: notiek 2016. gada politikas plāna strikta izpilde, pēc kura visām Krievijas kravām jāeksportējas no Krievijas, nevis no Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas.
“Mēs rēķināmies, ka, tiklīdz jaudas tiks palaistas, tās pilnīgi apmierinās mūsu vajadzības sauso kravu pārkraušanā. Šobrīd mēs piegādājam caur Baltijas valstīm ne vairāk ka 2 milj. tonnu minerālmēslu gadā”, — “Uralhim” ģenerāldirektors Sergejs Momcemlidze.
Atstāt nelielu tranzīta daļu Rīgai, netiek plānots. Tāpat, kā netiek plānots atgriezt naftas tranzītu Ventspilī vai atsaukt sadarbību ar Tallinas ostu.
Baltijas politiķu pēdējie mēģinājumi parādīt interesi par ekonomisko sadarbību ar Krieviju un pagriezt visu atpakaļ ir tikpat smieklīgi, kā nokavējušā pasažiera mēģinājumi aizķerties aiz aizbraucoša vilciena un likt tam pagriezties.
Vilciens ir aizgājis — Baltijas valstis nokavēja.