Maskava ir ieinteresēta pasaules enerģijas tirgus stabilizēšanā un ir gatava panākt pretī Eiropai, vadoties pēc savām interesēm. Par to darba sanāksmes laikā paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. No viņa teiktā izriet, ka "Gazprom" negrasās noslogot ukraiņu maršrutu, papildus gāzes apjomus eiropieši varēs saņemt pa "Ziemeļu plūsmu – 2". Bet ilgtermiņa perspektīvā eiropiešiem nāksies aizdomāties par attiecību veidošanu ar Krievijas monopoluzņēmumu, ja viņi nevēlās saskarties ar jaunām enerģētiskām krīzēm.
Putins varēja abstrahēties no situācijas Eiropas gāzes tirgū, tomēr viņš nolēma panākt Eiropai pretī un izteikties. Tieši tā ir jāuztver viņa runa sanāksmē par enerģētikas attīstības jautājumiem.
Kosmiskās gāzes cenas sāk biedēt pat Krievijas valdību.
Neskatoties uz to, ka īstermiņa periodā tas ļauj labi nopelnīt tam pašam "Gazpomam", kuram Eiropas Savienība pati lika "piesiet" kontraktus tūlītēju darījumu tirgum.
Tas notika pagājušogad, koronavīrusa pandēmijas vidū. Toreiz pieprasījums pēc energoresursiem stipri samazinājās karantīnas ierobežojumu dēļ. Biržā gāzes cena bija zemāka, nekā ilgtermiņa līgumos. Atcerēsimies, cik neapmierināts bija Aleksandrs Lukašenko: Uzvaras gada dienā baltkrievi pirka Krievijas gāzi pa 127 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem, bet vācieši – pa 70 dolāriem.
Eiropā toreiz domāja, ka viņi ir satvēruši Dievu aiz bārdas. Pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu izrādījās par ilgtermiņa trendu.
Brisele to centās panākt vairākus gadus. Kā atzīmē energoeksperts Igors Juškovs, eiropieši pie sevis būvēja "patērētāju tirgu". Tirgu, par kuru ir jākonkurē dažādiem energoresursu piegādātājiem – "Gazprom", sašķidrinātās dabasgāzes treideriem, "zaļās" elektrības ražotājiem u.t.t.
Bet vēlāk Eiropa gluži kā Puškina “Pasakas par Zelta Zivtiņu” varone palika pie saplēstās siles.
Sašķidrinātas dabasgāzes piegādātāji devās uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu un Dienvidameriku, kur viņu produkcijas cenas ir vēl augstākas. Ar vēja enerģētiku nepietiek sliktu laika apstākļu dēļ. Iekšēja gāzes ieguve Eiropas valstīs turpina kristies.
Klāt nāk vēl virkne faktoru: pasaules ekonomikas atjaunošana, 2020.-2021. gada ekstremāli aukstā ziema un karsta vasara, kura radīja lielu elektroenerģijas patēriņu kondicionēšanai…
Šodien "Gazprom" izmanto Eiropas Savienības nepārdomātas enerģētiskās politikas augļus.
Tomēr pārāk augstas "zilās degvielas" cenas "Gazpromam" arī nav vajadzīgas.
Pirmkārt, tās sit pa rūpniecības uzņēmumiem, kurus Krievijas monopoluzņēmums apgādā ar degvielu. Otrkārt, Eiropa iegūst stimulu turpmākiem alternatīvo elektroenerģijas avotu meklējumiem. Gāze pārstāj būt par konkurētspējīgu preci.
"Vairs nav intereses to iepirkt pēc tādām cenām, tas atspoguļojās arī uz mūsu piegādēm. (…) Mēs sakārāmies ar pieprasījuma degradācijas situāciju: no visurienes tiek saņemta informācija par rūpnīcu slēgšanu Eiropā, piemēram, mēslojumu ražošanas rūpnīcu. Bankrotēja dabasgāzes piegādātāji galapatērētājiem," apgalvo "Gazprom" līgumu strukturēšanas un cenu noteikšanas pārvaldes priekšnieks Sergejs Komļevs.
Analoģiskus argumentus sanāksmē ar Vladimiru Putinu nosauca Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks: "Protams, šobrīd pelna uzņēmumi, kas ir gāzes piegādātāji, bet fundamentāli daudzas ražotnes šādos apstākļos, īpaši gāzes un ķīmijas uzņēmumi, var tikt slēgti, kas jau notiek, mēs to redzam tajā pašā Lielbritānijā, Eiropas un citās valstīs. Ar šādām cenām notiek intensīvāka pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, un, protams, rodas vēlme investēt daudz neefektīvākos ieguves projektos. Tāpēc, protams, tirgus ir pēc iespējas ātrāk jāstabilizē."
Deklarējot gatavību palīdzēt eiropiešiem atrisināt gāzes krīzi, Putins nemaz nemelo. Jo shēma "patērētāju zaudējumi=piegādātāju peļņa" vairs nedarbojās. Energoresursu neadekvātas cenas kaitē visiem tirgus dalībniekiem.
Krievijas intereses pamatā ir negūt peļņu no Eiropas problēmām šeit un tagad – tai ir nepieciešamas ilgtermiņa, stabilas un prognozējamas sadarbības garantijas.
Tomēr pastāv arī otrā medaļas puse: pēc Putina vārdiem, mazināt milzīgo gāzes pieprasījumu Krievija ir gatava "tikai nekaitējot sev". Šajā kontekstā Krievijas prezidents runāja par valsts iekšējām vajadzībām rudens-ziemas sezonas pārvarēšanai.
Izskatās, ka "Gazprom" krājumos elementāri nav lieko 20-30 miljardu kubikmetru degvielas, kuras uzņēmums ir gatavs operatīvi eksportēt. Pieticīgākus papildus apjomus Eiropa var iegūt, ja savu darbību uzsāks "Ziemeļu plūsma – 2".
Uz jautājumu, kāpēc Krievija nenoslogo Ukrainas gāzes transporta sistēmu, Putins atbildēja diezgan izsmeļoši. Realitātē tranzīts palielinās: šā gada deviņu mēnešu laikā "Gazprom" pārpildījis savas līgumsaistības ar Ukrainu par vairāk nekā 8%. Turpmāko pieaugumu Kremlī uzskata par nelietderīgu.
"Tik tiešām varētu palielināt piegādes pa Ukrainas GTS, tomēr "Gazprom" tas radīs zaudējumus. Kā jau es teicu, ar jaunām cauruļvadu sistēmām "Gazprom" ietaupa ap 3 miljardiem dolāru gadā, ņemot vērā, ka tiek izmantots mūsdienīgs gāzes sūknēšanas aprīkojums un jauni cauruļvadi, ir iespēja palielināt spiedienu, ko nav iespējams izdarīt Ukrainas gāzes sistēmā, jo tā nav remontēta jau vairākas desmitgades, un jebkurā mirklī tur kaut kas var pārplīst, notikt. Un tad pienāks visiem nelabvēlīgi apstākļi: gan tranzīta pusei, gan patērētājiem," atzīmēja Putins.
"Ziemeļu plūsmas – 2" ekspluatācijas sākuma termiņi ir atkarīgi tikai no Eiropas – tai jāsertificē Nord Stream 2 AG kā cauruļvadu operatoru.
Pati sertificēšanas procedūra palīdzēs stabilizēt cenas biržā. Tomēr runa nav tikai par pirmo palīdzību Eiropas energotirgum.
Lai nākotne pasargātu sevi no atkārtotām krīzēm šajā jomā, ES ir jāpārskata savu attiecību raksturs ar "Gazprom".
Jāizlīdzina sānsvere uz biržas pusi, jāatgriežas pie ilgtermiņa kontraktu prakses, kura ir radīta, lai pasargātu piegādātājus un patērētājus no satricinājumiem.
"Mēs esam runājuši arī ar iepriekšējo Eiropas Komisijas sastāvu, un visa tās darbība tika virzīta uz tā saucamo ilgtermiņa kontraktu izbeigšanu, tika virzīta pārejai uz biržas gāzes tirdzniecību. Izradījās, šodien tas ir kļuvis absolūti skaidrs, ka šāda politika ir kļūdaina, jo tā neiekļauj gāzes tirgus specifiku lielā skaita nenoteiktības faktoru dēļ," paziņoja Putins.
Rietumu žurnālisti, politiķi un energoeksperti nesteidzas noliegt Krievijas prezidenta vārdus. Bet droši vien arī neieklausīsies.
Drīzāk otrādi: krīzes beigās ES atkal secinās, ka ir nepieciešams samazināt enerģētisko atkarību no "Gazprom", diversificēt gāzes piegādes avotus, attīstīt alternatīvo enerģētiku un tā tālāk.
Turpināt darīt to, kas noveda pie "zilās degvielas" cenu kāpuma rekorda.