Turpmāko piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijai ir jāatgūst Eiropas Savienībai 250 miljonus eiro, kas tika piešķirti nacionālā aviopārvadātāja airBaltic atbalstam. Par to paziņoja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gadījumā, ja ar aizdevuma atgūšanu radīsies problēmas, ES ir paredzējusi noteikt pret Latviju “nosacītas sankcijas”. Lai gan procedūras detaļas netiek atklātas, no teiktā var secināt, ka Baltijas valstu un Briseles attiecību raksturs ir mainījies.
Lēmums par atbalstu uzņēmumam airBaltic, kurš stipri cietis koronavīrusa epidēmijas dēļ, tika pieņemts Latvijas valdības sēdē vēl 7. maijā. Sākumā plāns bijis pavisam vienkāršs, valdība grasījās palielināt uzņēmuma kapitālu par 250 miljoniem eiro un kļūt par tā 91% finanšu aktīvu īpašnieku.
Tomēr ne visi politiskie spēki novērtēja šo iniciatīvu. Dažiem investīciju summa šķita pārāk liela. Diskusiju laikā par PVN likmes samazināšanu restorānu biznesam deputāts Aldis Gobzems izteica neapmierinātību, ka airBaltic paredzētie 250 miljoni — ir gandrīz trīs gadu darbs ēdināšanas un viesnīcu sfērās, kurām valsts palīdzēt nesteidzās.
Arī uzņēmuma kapitalizācijas shēma radīja daudz jautājumu. Budžeta un finanšu komisijas sēdē deputāti vienojās, ka airBaltic ir nepieciešams atbalsts — Eiropā tā ir normālā prakse. Tomēr tur aviopārvadātāji parasti var paļauties tikai uz aizņemto līdzekļu saņemšanu ar valsts garantijām. Tas nozīmē, ka pēc kāda laika nauda būs jāatgūst.
Un tikai Latvijas valdība nez kāpēc iedomājās no sevis mecenātu.
“Es iepazinos ar situāciju Lufthnsa, tur atbalsta summa ir 9 miljardi, bet tas ir organizēts savādāk. Tur valdība pērk obligācijas, bet aviokompānijai pēc noteikta laika perioda šie papīri būs jāizpērk atpakaļ. Vēl viens piemērs — Tallink, kuru pārvalda Igaunija: tur situācija ir vēl drūmāka nekā airBaltic, bet Igaunijas valdība piešķir aizdevumu un Tallink pēc kāda laika to atmaksās. Vai satiksmes ministrs nedomā, ka gadījuma ar airBaltic valdībai arī ir jāprasa atgriezt naudu?”, — paziņoja Nacionālā bloka Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Par šķīrējtiesu kļuva Eiropas Komisija.Tā konceptuāli atbalstīja valdības lēmumu par 250 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic vajadzībām — uzņēmumam, kas ir viens no Latvijas ekonomikas pamatakmeņiem. Lai gan Latvijas valdība vēlējas izpildīt šo operāciju trijos etapos, EK lika izpildīt visu reizē.
Šajās dienās parādījās jaunas detaļas par nacionālā aviopārvadātāja glābšanas plānu. Tās atklāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc viņa teiktā, piecu līdz septiņu gadu laika Latvijai tomēr nāksies atgūt 250 miljonus, kuri tika ieguldīti airBaltic pamatkapitālā.
Tas arī bija gaidāms, lieka ceturtdaļmiljarda Latvijas budžetā nav, tāpēc, lai izglābtu aviācijas nozari nākas stāvēt ar izstieptu roku.
Nauda aizdevuma veidā tiks piešķirta ar Eiropas Komisijas starpniecību. Valdība to ieguldīs airBaltic un pēc tam atgūs atpakaļ. Vai arī neatgūs — tās ir viņu problēmas. Bet ar EK jebkurā gadījumā būs jārēķinās.
Lēmuma detaļas, pēc Linkaita vārdiem, ir uzrakstītas “’ļoti biezā dokumentā”. Eiropas Komisija ļoti piesardzīgi vēršas pret atbalsta sniegšanu Latvijas uzņēmumam un pat draud valdībai ar nopietnām sekām, ja aizdevums netiks atmaksāts.
“Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi laicīgi netiks atgūti. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijai ir jāiesniedz konkrēts plāns tam, kā valsts atmaksās ieguldītos līdzekļus. Mēs vienojāmies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā sniegs detalizētu vīziju, kā ir jāstrādā tālāk, lai samazinātu valsts ieguldījumus airBaltic,” — atzīmē Linkaits.
Brisele acīmredzami šaubās par Latvijas spējām atmaksāt saņemto naudu. Un pareizi dara.
Satiksmes ministrs jau ir izteicis diezgan apšaubāmu aizdevuma dzēšanas stratēģiju: airBaltic vadība strādās pie akciju starptautiskā publiskā piedāvājuma. Proti, privātajiem investoriem būs jānopērk daļa aktīvu, kas pēc “koronakrīzes” nonāca valdības rokās. Bet vai būs gribētāji? Ja tomēr atradīsies, tad cik lielu naudu būs gatavi piedāvāt?
“airBaltic no valdības saņem 250 miljonus eiro — bet tas ir mazāk rentabls aktīvs, ņemot vērā, ka gaisa ceļojumi un tūrisms nekad vairs nebūs tik veiksmīgi kā pirms koronavīrusa krīzes. Vai uzņēmums būs spējīgs noturēties pēc krīzes, es pat baidos teikt”, — atzīmē Latvijas uzņē[DT1] mējs, bijušais Rīgas domes deputāts Jurijs Žuravļovs.
Vēl viens nebanāls jautājums: vai līdzekļi tiks izmantoti paredzētajiem mērķiem?
Šaubas šajā sakarā izteica Saeimas deputāte no partijas “Saskaņa” Ļubova Švecova. Viņasprāt, airBaltic tik tiešam ir nepieciešams atbalsts, bet ir svarīgi pārliecināties, ka nauda tiek tērēta pareizajiem mērķiem, nevis “politiķu un viņu līdzgaitnieku pagrīdes finansēšanai”.
Eiropas Komisiju noteikti ir ietekmējusi arī situācija ar Latvijas dzelzceļu elektrifikāciju. Šim projektam izdevās saņemt 300 miljonus eiro no ES Kohēzijas fonda. Bet vēlāk izrādījās, ka elektrifikācija kļuva bezjēdzīga, radikāli samazinoties dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomam.
“Izskatot jaunus Baltijas republikas pieteikumus, Eiropas Komisija būs uzmanīgāka, paturot prātā, ka svarīgi projekti šajā valstī mēdz kļūt par nelietderīgiem”, — rakstīja analītiskais portāls RuBaltic.Ru šī gada martā. Situācija ar airBaltic apliecina mūsu vārdus.
Tagad Latvijas iniciatīvas par 250 miljoniem — priekš Eiropas Savienības niecīga summa — prasa “ļoti biezu dokumentu” parakstīšanu un draudus ar sankcijām.
Iespējams, tas ir karsto debašu atbalss par jauno septiņgadīgo finanšu perspektīvu un ES ekonomikas atveseļošanas fondu “Taupīgais četrinieks” (Austrija, Dānija, Zviedrija un Nīderlandes) uzstāja uz stingras kontroles par līdzekļu izlietojumu, kas tiek piešķirti no Eiropas kopējā katla.
Acīmredzami šī diskusija ir atstājusi pēdas.
Vismaz Baltijas valstis ir saņēmušas skaidru signālu.
Eiropas līdzekļu neefektīva izmantošana tagad draud ar sekām.