Parīzē starpvaldību organizācijas FATF plenārsēdē par vienotu standartu izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā tika pieņemts, pēc Latvijas valdības apliecinājumiem, liktenīgs lēmums: neiekļaut Latviju to valstu “pelēkajā sarakstā”, kurās tiek veikti nepietiekami naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumi. Kā Baltijas republikai ar sliktu finanšu reputāciju izdevās nopelnīt šādu uzticēšanos? Ar Krievijas kapitālā izraidīšanu no valsts. Pateicībā ASV izveidotā starptautisku finanšu institūtu sistēma tagad piešķir Latvijai “viltus” kredītreitingus, kuriem Latvijas pirmskrīzes ekonomika nemaz neatbilst.
21. februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja “Moneyval” nolēma nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai. Atzīts, ka Latvijas Republika ir apmierinoši izpildījusi visas 40 rekomendācijas cīņai ar “netīro naudu”. Neskatoties uz to, protams, Rīgā saglabāsies Moneyval misijas uzraudzības režīms.
Sestdien, 22. februārī, viena no vadošajām starptautiskajām reitingu aģentūrām “Standart&Poor’s” (S&P) piešķīra Latvijai jaunu kredītreitingu, paceļot to uz A+ pakāpi ar prognozi “stabils”. Latvijai tas ir visaugtākais kredītreitings kopš 1997. gada.
Apstākļi un ātrums, ar kuru Latvijai izdevās gūt panākumus, liek no jauna pārdomāt lomu sadalīšanu ASV izveidotajā finanšu institūtu mehānismā: PVF, Pasaules Banka, starptautisko reitingu aģentūru sistēma.
Kredītreitinga nozīme ir ļoti vienkārša. Valstis, kurām ir zems reitings – B vai, vēl zemāk, C (pastāv variācijas no B+ līdz BBB+, vai otrādi, ar mīnus zīmi, ar prognozēm “pozitīvs”, “stabils”, “negatīvs”) aizdevums izrādīsies dārgāks, nekā valstīm ar augstu kredītreitingu. Valstis aizņemas lielos apjomos. Aizņemoties miljardu un vairāk, starpība pat procentu daļā ir būtiska.
Apskatīsimies, cik Latvijai izmaksāja teorētiskā iespēja saņemt kredītu “par brīvu”.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors (LIAA) Kaspars Rožkalns atzina, ka Latvijas bankas faktiski neatver kontus Krievijas uzņēmējiem, pat ja šie cilvēki nav saistīti ar jebkādiem sankciju ierobežojumiem.
Tas nozīmē, ka faktiski, pēc nerakstītā likuma Krievijas kapitāls Latvijā ir kļuvis par persona non grata.
Vēl viens piemērs – kādas valsts vēstniekam liedza atvērt personīgo kontu Latvijas komercbankā. Kas samulsināja Latvijas baņķierus? Kas var būt caurspīdīgāks par augsta diplomātiska ranga ierēdņa ienākumiem svešā valstī? Rezultātā vēstniekam nācās vērsties Latvijas Ārlietu ministrijā un atsaukties uz Vīnes konvenciju šīs sadzīves problēmas risināšanai. Negribot kontu tomēr atvēra.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka bankas ir pārāk koncentrējušās risku novērtēšanā un samazina kreditēšanas apjomus, kas traucē valsts attīstībai. Fiskālas disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka šodien Latvijas baņķieri baidās pat no savas ēnas.
Jāatgādina, ka piektdien, 20. februārī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) paziņoja, ka pērn 2019. gadā bankas kontos tika arestēti 345,98 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu, arestēto līdzekļu summa ir pieaugusi trīskārt!
Protams, runa ir par nerezidentu kapitālu. Par to pašu, kuru Latvija raida, kopš 1994. gada un uz kā lielākoties dzīvoja. Skaidrs, ka nerezidentu kapitāla lielākai daļai ir Krievijas izcelsme. Aplūkojiet karti un novērtējiet iespējamo preču un naudas plūsmas loģiku.
Tagad, protams, ir jābūt īpaši apdāvinātam, lai turētu noguldījumus valstī, kura no visiem spēkiem cenšas tos konfiscēt.
Interesanti ir tas, ka nekas nav dzirdēts par totāliem aizliegumiem apkalpot nerezidentu kapitālu, tai skaitā arī Krievijas kapitālu, lielās amerikāņu vai Lielbritānijas bankās. Visatļautības laiki ir pagājuši, tomēr rietumos nevienam nav vēlēšanās atteikties no Krievijas naudas. Tas ir muļķīgi, jau tāpēc vien, ka jebkurā rietumu bankā arestēt naudu ir ļoti vienkārši. Par to jums var pastāstīt, piemēram, Venecuēlas valdība.
Daudz ērtāk ir visus, kurus sauc par ienaidniekiem “turēt aiz kapitāla”, nekā aicināt pie pārrunu galda. Tā ir bagāto rietumu loģika. Nabagam atliek vien uzmest cilpu sev ap kaklu.
Pēc bijušā ekonomikas ministra Valda Dombrovska teiktā, pāris gadu laikā, kamēr notika “kapitālais finanšu remonts”, valsts pazaudēja 9 miljardus nerezidentu kapitāla.
Atgādināsim, ka 2020. gada Latvijas budžets paredz 9,89 miljardus eiro ienākumus, bet izdevumus – 10 miljardus eiro.
Acīmredzami tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja Santa Purgaile paziņoja, ka Latvijas kapitalizācijas līmenis nav pietiekams, lai atjaunotu valsts ekonomikas kreditēšanu tās attīstībai nepieciešamos apjomos.
Piešķirot reitingu, S&P atzīmēja, ka Latvija neskatoties uz ekonomikas mēreno izaugsmi – 2,7% 2020. gadā, – veic stingru fiskālu politiku, kas nākotnē ļaus samazināt valsts parādu, kas jau šobrīd nav liels. Tāpat, eksperti nosauca Latvijas finanšu sistēmu par stabilu.
Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Latvija neplāno finansēt attīstības projektus nozīmīgā apjomā. Bet 2-2,2% lielā inflācija apēdīs prognozējamo “ekonomikas pieaugumu”.
Vai to ir domājusi S&P ar terminu “mērena ekonomikas izaugsme”? Jo, ja teiktu kā ir realitātē – Latvijas ekonomika atradīsies stagnācijā, – un piešķirto A+ reitingu ar prognozi “stabils” ir grūti izskaidrot. Vai tā bija S&P problēma?
Te nevar nepiebilst vienu svarīgu lietu. Sākot ar 1991. gadu, Latvija tiek reģistrēta dabiska iedzīvotāju skaita samazināšanās mirstības dēļ.
Esoša demogrāfiska situācija, kurai klāt nāk augsta ekonomiska emigrācija, nozīmē, ka jau pēc trīs gadiem Latvija nevarēs izmaksāt pensijas.
Pēc ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska vārdiem, lai pirmā līmeņa pensiju sistēma (valsts pensijas) turpinātu pastāvēt, 2023. gadā Latvijai ir nepieciešams atrast papildus 100 tūkstošus darba roku.
Ļoti krasi šo situāciju demonstrē Rīga. 1989. gadā Latvijas galvaspilsētā dzīvoja 910,4 tūkstoši cilvēku, šobrīd 633 tūkstoši, bet 2030. gadā pēc dažām prognozēm Rīgā paliks vien 600 tūkstoši.
Vai par to ir informēti S&P eksperti? Neapstrīdēsim viņu profesionalitāti un atbildēsim: jā.
Galu galā, kā liecina visu starptautisko institūciju receptes, kuras līdz šim bija ieviestas un tiek ieviestas bijušās PSRS valstīs, šo prasību ievērošana beidzas tikai ar vienu: nacionālās rūpniecības un līdz ar to arī nacionālā kapitāla likvidēšanu. Tālāk pēc scenārija – demogrāfiskais kritums, kuru izraisa iedzīvotāju nabadzība un cilvēkresursu kapitāla bēgšana no valsts.
Tam Latvijai, Ukrainai, Moldovai, Lietuvai, Čīlei, Urugvajai un pārējiem ir nepieciešams mazs valsts parāds, augsts kredītreitings un maz naudas, lai kreditētu un attīstītu savu ekonomiku.
Tikai ASV šajā koordinātu sistēmā var atļauties jebkāda līmeņa valsts parādu un būt bagāta.
A+ reitings nerisina galveno Latvijas problēmu – kā aizstāt Krievijas kapitālu valsts ekonomikā laikā, kad Eiropas subsīdijas samazinās pēc Brexit? Tieši šo problēmu parādīja ES valstu vadītāju pēdējā sesija Briselē un viņu mēģinājums vienoties par jauno Eiropas Savienības budžetu 2021. -2027. gadam.
Tik tiešām ir interesanta atbilde uz šo jautājumu no Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta. Bet reitings ir kā māja – uzzīmēsim, dzīvosim.