"Latvijas dzelzceļš" paziņoja par kārtējo masveida darbinieku atlaišanu. Ar nopietnām problēmām saskarās arī Lietuvas dzelzceļa nozare. Paralēli šiem procesiem "Baltijas māsas" var palikt bez pasažieru pārvadājumiem: Latvijā un Lietuvā trūkst autobusu vadītāju, tikmēr nodarbinātie autovadītāji draud ar streiku. Baltijas valstīm draud kompleksā krīze transporta nozarē.
"Latvijas dzelzceļš" paziņojis Nodarbinātības valsts aģentūrai par plāniem līdz gada beigām atbrīvot no darba 684 darbiniekus. Pēdējā laikā tā jau ir trešā lielā darbinieku skaita samazināšana.
Augustā LDz atbrīvoja no darba 700 darbiniekus, bet gada sākumā paziņoja par plāniem atlaist katru sesto darbinieku – pusotru tūkstoti cilvēku. Pēdējo trīs gadu laikā "Latvijas dzelzceļa" darbinieku skaits samazinājās par trešdaļu: no desmit līdz septiņiem tūkstošiem nodarbināto.
Un tās vēl nav beigas, jo kravu pārvadātāji turpina aiziet, LDz kravu apgrozījums turpina sarūkt, respektīvi, turpināsies arī darbinieku atlaišana.
Līdzīgā situācijā ir nonākusi arī kaimiņu Lietuva, kura gada sākumā pazaudēja Baltkrievijas naftas tranzītu, bet gada beigās, iespējams, pazaudēs Baltkrievijas kālija tranzītu. Baltkrievijas kravas ir trešdaļa no "Lietuvas dzelzceļa" kravu plūsmas, to zaudēšana draud Lietuvai ar procesiem, kuri jau vairākus gadus notiek Latvijā.
Principā, Lietuvā šie procesi jau ir sākušies. Tiek pārtraukta infrastruktūras atjaunošana un attīstība. Piemēram, uz nenoteiktu laiku ir apturēti būvniecības darbi uz Pluņģes – Šateiku dzelzceļa posma, kuru budžets ir 56,5 miljoni eiro.
Kolektīvā darbinieku atlaišana "Lietuvas dzelzceļā" ir laika jautājums, tāpat kā inventāra, sliežu, gulšņu un vagonu izpārdošana pēc Latvijas piemēra.
Tikmēr Latvijas un Lietuvas autopārvadātāju nozarē veidojas krīze.
Kritiskā situācija kravu pārvadājumu nozarē Lietuvā jau ir praktiski norma. Nacionālā autopārvadātāju asociācija "Linava" regulāri ziņo par tālbraucēju deficītu un transporta uzņēmumu aiziešanu uz Poliju un citām ES valstīm ar labvēlīgākiem uzņēmējdarbības apstākļiem.
Kopš pagājušā mēneša trauksmes signāli nāk arī no Lietuvas pasažieru pārvadājumu sfēras.
Viļņas sabiedriskā transporta darbinieku arodbiedrība paziņoja, ka nākošnedēļ uzsāks beztermiņa streiku, kā rezultātā Viļņa tiks paralizēta.
Iemesls ir neapmierinošie darba apstākļi, kas radās autovadītāju deficīta dēļ. Galvaspilsētas pašvaldībai trūkst 200 šoferu.
"Šoferi ir spiesti strādāt pa sešām dienām nedēļā, viņi ir noguruši, dusmīgi. Vai nu mēs uzsāksim streiku, vai arī uzņēmums apstāsies pats darbinieku trūkuma dēļ," – situāciju skaidroja Viļņas sabiedriskā transporta darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Aļģirds Markjavičs.
Analoģiskā situācija veidojas arī Latvijā. Autovadītāju trūkst, jo daudzi nevēlas vakcinēties pret koronavīrusu (šoferiem pote ir obligāta), aiziet no darba un pārceļas strādāt uz Rietumeiropu.
Tādejādi Baltijas valstis ir jaunās kompleksās transporta nozares krīzes priekšā.
Krīze var vienlaikus skart gan kravu, gan pasažieru dzelzceļa pārvadājumus un autopārvadājumus. Baltijas ostas jau vairākus gadus atrodas dziļā krīzē. Vēl nesen izņēmums bija Klaipēda, tomēr arī tam ir pienācis gals. Arī aviopārvadājumu sfēra atrodas neparastā situācijā pandēmijas, regulārās robežu slēgšanas un visdažādāko kontaktu ierobežojumu dēļ.
Kā izskatīsies pilnvērtīga transporta krīze praksē, parāda Lielbritānijas pieredze. Apvienotajā Karalistē rudenī tika iztukšoti pārtikas veikalu plaukti un izveidojās kilometrus garas rindas pie supermārketiem, jo nebija, kam atvest pārtiku. Lielbritānija pietrūkst vairāk nekā 100 tūkstošu kravas autovadītāju.
Krīze Lielbritānija radās sistemātisko iemeslu dēļ. Lielbritānijā pēdējos 15 gadus kravas mašīnās strādāja tā saucamie "anglotadžiķi". Viesstrādnieki no Austrumeiropas: poļi, bulgāri un cilvēki no Baltijas valstīm. Pēc breksita un pandēmijas viņi atgriezās dzimtenē, bet vietējiem angļiem un skotiem braukt pie stūres ir nerespektabls un mazapmaksāts darbs.
Transporta nozares krīze Baltijas valstīs, ja tā notiks, arī būs sistemātisko iemeslu sekas.
Galvenokārt, tā ir attiecību bojāšana ar kaimiņiem – Krieviju un Baltkrievijas Republiku, kuri bija galvenie, bet daudzās jomās vienīgie lielās loģistiskās infrastruktūras – ostu un dzelzceļa, klienti.
Kā arī neapmierinošie uzņēmējdarbības apstākļi un kopumā dzīves apstākļi Baltijas valstīs, kādēļ no Baltijas emigrē gan šoferi, gan pārvadātāju organizācijas.
Galu galā par galveno iemeslu kļūs pagrimuma attīstības modelis, kuru pēc 1991. gada izvēlējās Baltijas valstis, un kas rada neparejošās krīzes.
Šis gads Baltijas valstīs ir krīžu gads. Sanitāri epidemioloģiskā, migrācijas, enerģētiskā… Tagad tuvojas transporta krīze. Un atkal būs jāizdomā, kāpēc pie vainas ir Krievija.