Latvijas jaunā valdošā koalīcija pirmajās darba nedēļās iestigusi skandālos. Vieni ir lieli un ietekmē iedzīvotāju ikdienu, citi – sīki un niecīgi, taču par visiem būtu jākaunas un jāsarkst. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru ar četriem piemēriem parādījis, ka tik kaunpilna valdība Latvijā vēl nav redzēta.
Premjerministra kandidāts mielojas ar puņķiem
Latvijas premjerministra kandidāts Aldis Gobzems Saeimas sēdē ar baudu urbināja degunu un ar saspringtu seju ēda nost izvilkto. Šajā nodarbē viņu pieķēra mediji.
Video ieraksts, kurā premjera kandidāts urbina degunu, kļuva par īstu sociālo tīklu hitu. Gobzems pat bija spiests reaģēt, kad sacēlās īsts troksnis.
Par Ministru prezidentu nekļuvušais politiķis vīrišķīgi atzinās, ka patiešām urbinājis degunu Saeimas sēdē, taču apņēmīgi noliedza jebkādas baumas par to, ka būtu ēdis puņķus.
“Patiesībā es neēdu puņķus. Patiesībā tajā konkrētajā video, kas ir Facebook, man bija garlaicīgi, man saniezējās deguns. Jā, es paurbināju degunu. Tā ir taisnība,” paziņoja politiķis un piebilda, ka pēc tam esot pamanījis aizlauztu ādas gabaliņu, ko tad nokodis: “Tā ir tā realitāte, bet izskatījās, ka es tur ēdu puņķus.”
“Labi, ka nepieķēra, kā es gāju uz labierīcībām,” piebilda Gobzems.
Par premjerministru Gobzems nekļuva. Žēl gan. Ar tādu Ministru prezidentu frāze “uz šitie cilvēki man māca neurbināt degunu” iemirdzētos jaunās krāsās.
Piekrāpuši pensionārus un budžeta apmaksātos darbiniekus
Viens no pirmajiem jaunās koalīcijas lēmumiem bija atteikšanās no cenu samazināšanas un pensiju palielināšanas. Valdošie bloķēja PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm un atteicās palielināt minimālo pensiju līdz 50% no minimālās algas valstī.
Pirms vēlēšanām tagadējo koalīciju veidojošie politiskie spēki solīja palielināt valdības sociālās saistības, taču pēc vēlēšanām piekrāpa vēlētājus kā pēdējos muļķus.
Pēc pensionāriem nolemts piekrāpt pedagogus. Viņiem solīja algas pielikumu 40 eiro apmērā, taču tagad valdība apgalvo, ka visa nauda atvēlēta “čekas maisu” publikācijai. Latvijas jaunais premjerministrs Krišjānis Kariņš, vaicāts par solījumu palielināt algu skolotājiem, atzina, ka vajadzību valstī esot daudz vairāk nekā iespēju.
“Zelta spilveni” bijušajiem ministriem
Toties jaunā valdība neskopojas ar izmaksām saviem priekšgājējiem no Māra Kučinska komandas.
Latvijas valdību pametušie ministri saņems kompensācijas par kopējo summu 373 tūkstošu eiro apmērā.
Nedzirdētā dāsnuma šovs atstāj īpašu iespaidu, ņemot vērā to, ka vidējā alga Latvijā ir 700 eiro. Ar eksministriem, viņu palīgiem, vietniekiem, padomniekiem un sekretārēm atvēlēto naudu pietiktu, lai algu palielinātu vismaz skolotājiem. Naudu pedagogiem budžetā atrast nav izdevies, toties bijušajiem ministriem un viņu darbiniekiem izdāļāti “zelta spilveni” no “neparedzētiem izdevumiem” domātās budžeta sadaļas.
Esmu okupācijas upuris un krieviski nerunāju
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska skandalozu slavu ieguva vienā rāvienā.
Šuplinska ieradās krievvalodīgā radio Baltkom studijā un… atteicās sarunāties ar raidījuma vadītājiem un klausītājiem krievu valodā.
“Ja, piemēram, mēs būtu Lietuvā, es pārietu un sarunātos ar jums krievu valodā. Taču Latvijā, tas ir mans personīgais viedoklis, situācija ar valsts valodu nav tik labā līmenī, kā to gribētos,” pateica Šuplinska un piezīmēja, ka iedzīvotāji nepievērš pietiekamu uzmanību latviešu valodai Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas brīža.
Šuplinska pauda pārliecību, ka Krievijas mediji ir propagandiski, taču nepaskaidroja, kāpēc tad īsti viņa ieradusies krievvalodīgā radio studijā. Toties ministres kundze pastāstīja, kā Latvijā pēc 1945. gada sabraukuši “padomju krievi” un gluži taisnīgi palikuši bez pilsonības, jo viņi neesot lojāli Latvijas tautai.
Taujāta par krievu skolām Latvijā, izglītības ministre izklāstīja, ka dzimtā valoda krievu bērniem esot jāapgūst svētdienas skolās, kā to darījuši latvieši izsūtījumā Sibīrijā.
Šuplinska bija sašutusi par raidījuma vadītāju jautājumiem un vaicāja, kāpēc viņi pastāvīgi lūdz padomāt, kā jūtas krievu kopiena Latvijā, kāpēc viņi ne mirkli nepadomā, kā justos, piemēram, latvieši izsūtījumā, kā jūtas šodien aizbraukušie? Viņa sprieda par to, vai emigranti svešumā lolo cerības uz skolu dzimtajā valodā, kāda tā būšot – svētdienas skola vai sabiedrisko aktīvistu organizēts pulciņš. Viņa bija pārsteigta, ka krievvalodīgie nedomājot par tādiem jautājumiem.
Jaunā koalīcija gari un plaši runā par “krievu jautājumu”, par “agresīvo austrumu kaimiņu”. “Krievijas draudu” tēma Latvijā parasti atdzīvojas pirms vēlēšanām, un aizejošā valdība, kas izgāzusies visos aspektos, noslēdz darbu ar runām par “krievu piektās kolonnas ļaunprātībām”.
Taču Krišjāņa Kariņa jaunā valdība ir tik nepopulāra, bezjēdzīga un vietumis apkaunojoša, ka tā sāk no latviešu un krievu sarīdīšanas.