Rīgas ostā noslēdzās kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi. Tagad galvaspilsētas osta var uzņemt arī tādus milzīgus kuģus kā AFRAMAX (tankkuģi ar kravnesību virs 80 tūkstošiem tonnu) un BABYCAPE (tankkuģi ar kravnesību virs 80 tūkstošiem tonnu). No kurienes tie uzrādīsies, Rīgas brīvostas pārvaldē nepaskaidro. Lai gan tas ir svarīgākais jautājums: iepriekš minētie kuģi specializējas tieši to kravu pārkraušanā, kurus Rīga pēdējos gados strauji zaudē.
Latvijas galvenā kuģošanas kanāla padziļināšanas darbus veica beļģu uzņēmums "Jan De Nul NV" – viens no vadošajiem uzņēmumiem šajā sektorā. Padziļināšanas darbi tika veikti arī Rīgas ostas piestātnēs. Ideja, kā liekas, ir pareiza un lietderīga. Kravas kuģu izmēri aug visos parametros – tie kļūst platāki, garāki un daudz ietilpīgāki.
"Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts, – atzīmēja Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits. – Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)."
Viņam piekrīt Ansis Zeltiņš – Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Jebkuram uzņēmumam ir jāinvestē savā nākotnē, lai saglabātu konkurētspējīgumu.
Latvijas ostām šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo pagājušo gadu viņi noslēdza ar katastrofāliem rādītājiem.
Gan Rīga, gan Ventspils, gan Liepāja saskarās ar kravu apgrozījuma katastrofālu kritumu. Šī gada tendences arī nepriecē.
Šogad pirmo sešu mēnešu laikā tranzīta plūsmas caur Latviju saruka vēl uz pāris miljoniem tonnu. Konkrēti Rīgas osta – lielākā osta valstī – apkalpoja par 14,5% mazāk kravu, nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Plusā palika tikai termināļi, kuri specializējas graudu (+40%) un kokmateriālu apstrādē (+24,5%). Pēdējiem palīdz pasaules konjuktūra.
"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu nekā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi," – atzīmē Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Tomēr citos segmentos Rīgas ostai nav ar ko lepoties.
Ogles un koksa pārkraušana samazinājās par 175,9 tūkstošiem tonnu (lai gan iepriekš tieši ogle tika uzskatīta par galveno galvaspilsētas ostas apgādnieku), naftas produktu skaits samazinājās par 22,6%, konteineru kravu apgrozījums samazinājās par 10,2%. Ar koksni un graudiem ir nereāli kompensēt šos zaudējumus.
Bet runa ir par salīdzinājumu ar 2020. gadu, kurš kļuva par smagāko gadu Latvijas tranzīta nozarē visas neatkarības laikā! Šķita, ka sliktāk vairs nevar būt. Uz to cerēja arī valdības ierēdņi un ostu administrāciju pārstāvji.
"Gada sākumā mēs prognozējam, ka kravu pārvadājumu apmērs caur Latviju saglabāsies pagājušā gada līmenī, kad tas samazinājās ogles un naftas produktu dēļ, kuri aizgāja uz Krievijas ostām. Tomēr mēs redzam, ka pēdējo mēnešu notikumi Baltkrievijā ir atstājuši savas pēdas. Tranzītkravas no Baltkrievijas vēl var samazināties," – atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Kravu plūsmas apjoms no Baltkrievijas var samazināties, bet kravu plūsmai no Krievijas – ir jāsamazinās.
Krievijas tranzīta pārorientācijas process vēl nav pabeigts, Ļeņingradas apgabala ostās turpinās jaunu termināļu būvēšanas darbi, ņemot vērā iekšzemes ražotāja vajadzību apmierināšanu. Piemēram, pagājušajā gadā lauksaimniecības nozarē manāmi pieauga Krievijas graudaugu eksports caur Baltijas republiku ostām. Arī caur Rīgu. Bet pavisam drīz Krievijas Baltijas jūras piekrastē parādīsies jaudīgi specializētie termināļi graudu kravu apstrādei.
Šajā kontekstā Daugavgrīvas kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi izskatās absurdi.
Rīgas ostu modernizē kuģiem, kuri visdrīzāk ies tai garām.
Šeit kuģošanas kanāla tīrīšanas darbi sākās pagājušā gada oktobrī. Toreiz Ansis Zeltiņš apgalvoja, ka Rīga gatavojas pacīnīties par kuģiem ar kravnesību virs 150 tūkstošiem tonnu: "Spēja uzņemt ostā Capesize klases kuģus sekmē pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar tagadējām iespējām, izmantojot "Panamax" izmēra kuģus, tas sekmēs kravu apgrozījuma pieaugumu."
Paradokss ir tāds, ka Capesize tipa kuģi specializējas ogles un rūdas pārvadājumos. Ogli Rīga ir praktiski pilnībā zaudējusi. Rūda vēl ir palikusi, bet ne tādos apjomos, lai tās pārkraušanai izmantotu gigantiskos balkerus.
Tikmēr Arnis Šmits aizrunājas par AFRAMAX tankkuģiem un BABYCAPE sauskravu tipa kuģiem. Pirmos parasti izmanto, lai pārvadātu naftu, kura arī aiziet no Latvijas ostās. Šogad sešu mēnešu laikā Rīga apstrādāja nedaudz vairāk par miljonu tonnu naftas produktu (2014. gadā – vairāk nekā 10 miljonus). BABYCAPE kuģi pārvadā ogli un graudus.
Sanāk, ka Rīgas osta tiek modernizēta kuģiem, kuriem šajā ostā nav ko darīt.
Rīgas kuģošanas kanālā dziļums, diemžēl nepalielinās ogles, naftas un graudu pārkraušanas apjomus. Par to Latvijas ierēdņi vai nu nepadomāja, vai arī nav uzskatījuši par nepieciešamu paziņot.