Pēc AUKUS militārā bloka ar Lielbritāniju un Austrāliju izveides ASV pacēla jaunā līmēnī militāro savienību QUAD ar Indiju, Japānu un Austrāliju. Amerikas diplomātiskās aktivitātes mērķi ir skaidri – cīņa ar Ķīnu. Šobrīd saasinās situācija tā dēvētā Kosovas valstī, kas radās ASV un NATO Eiropas sabiedroto Dienvīdslāvijas bombardēšanas rezultātā. Tomēr ASV vairs neinteresē nedz Kosova, nedz NATO, nedz sabiedrotie Eiropā.
Izrādijās, ka konflikts ap Dienvīdslāvijas zemēm, kuru it kā jau sen atrisināja "demokrātiskā sabiedrība", joprojām nav beidzies. Serbija vaino Kosovu, kuru uzskata par savu teritoriju, Kosovas serbu rīkotājos grautiņos, kurus izraisīja Prištinas ultimāts pāriet uz Kosovas automašīnu numuru zīmēm, tādējādi traucējot brīvu pārvietošanos.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs draudēja pacelt virs Prištinas militāro aviāciju, ja Rietumi neiejauksies un nepiespiedīs Kosovu pārtraukt etnisko serbu grautiņus nacionālajos anklavos.
"Septiņas dienas Rietumos neuztraucās, bet satraucās, kad Serbija parādīja, ka nepieļaus grautiņus. Viņiem likās, ka es jokoju," aizkaitināti pazīņoja Vučičs nacionālajā televīzijā.
Serbijas līderis ir aizkaitināts, jo Eiropa visas eskalācijas laikā Balkānos mīdījās uz vietas un nezināja, kā reaģēt.
Aleksandrs Vučičs apgalvo, ka pat bija zvanījis NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un lūdzis novertēt situāciju. Skaidra atbilde no Stoltenberga netika saņemta, kas samulsināja prezidentu.
Kad Belgrada sāka novirzīt militāros spēkus pie Kosovas robežas un draudēt ar gaisa uzbrukumu Prištinai, Ziemeļatlantijas alianse beidzot attapās un nosūtīja NATO spēkus pie Kosovas un Serbijas robežas.
"KFOR [NATO kontingents] uzmanīgi seko situācijai Kosovā un koncentrējas uz savu pilnvaru īstenošanu, lai nodrošinātu drošu un pasargātu apkārtni visām Kosovā dzīvojošām kopienām," paziņoja NATO štābā Monsā.
Jautājums ir, kāpēc NATO uzvedās tik dīvaini eskalācijas laikā savas tiešās atbildības zonā? Kāpēc Belgrada veselu nedēļu nevarēja sazināties ar alianses sekretariātu?
Atbilde ir vienkārša. Visus lēmumus NATO pieņem viena valsts – Amerikas Savienotās Valstis, un šobrīd ASV demonstratīvi izrāda vienaldzību pret to, kas notiek bijušajā Dienvidslāvijā un Eiropā kopumā.
Tieši demonstratīvi. Amerikāņi neslēpj savu vienaldzīgo attieksmi, tieši otrādi, sutā saviem sabiedrotajiem signālus, lai paši tiek galā ar problēmām kā māk.
ASV ārlietu ministra vietnieks Eiropas un Eirāzijas jautājumos Gabriels Eskobars atteicās piedalīties pārrunās Briselē par bijušo Dienvidslāviju ar Belgrades un Prištinas pārstāvjiem. "Nē, Eskobara kungs nepiedalīsies pārrunās. Šajā dialogā piedalās Kosova, Serbija un ES. Visi pārējie atbasta dialogu no ārpuses," ASV pārstāvja nepiedalīšons darba grupā apstiprināja ES presses sekretārs ārpolitikas un drošības jautājumos Pēters Stano.
Tikai iedomājieties: piedalīties gandrīz militārā konflikta noregulēšanā Eiropā atteicās nevis ASV prezidents, valsts sekretārs vai pat viņa palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos, bet gan palīga vietnieks.
Tas nozīmē, ka amerikāņi liek skaidri saprast saviem sabiedrotajiem Eiropā, ka viņi vairs nevēlās nodarboties ar Eiropas lietām.
Interesanti, ar ko Savienotās Valstis ir tik ļoti aizņemtas? Ar iekšējām problēmām? Nē, pēc aiziešanas no Afganistānas, Vašingtona uzsāka plašu ārpolitikas darbību. Un šoreiz darbībā notiek citā pasaules malā.
Šajās dienās Baltais nams pacēla jaunā līmenī ASV, Japānas, Indijas un Austrālijas Četrpusējo drošības dialogu – QUAD. Ideju par QUAD izveidi 2007. gadā piedāvāja Japāna un Indija ar lielu entuziasmu to atbalstīja. Abas valstis atklāti baidās no Ķīnas, tāpēc jau sen lobēja ASV ideju par "Āzijas NATO" izveidi.
Vašingtona atbalstīja Āzijas biedru ideju, bet kamēr ASV cerēja uz režīma maiņu Pekinā, QUAD bija uzlikts uz pauzes. Tomēr tiklīdz ASV sāka apzināties Ķīnu kā lielāko draudu Amerikas dominējošām stāvoklim pasaulē un nosauca Ķīnu par tās lielāko ienaidnieku, interese par pretķīniešu aliansi ar aziātiem un Austrāliju manāmi pieauga.
Rezultātā ASV iniciēja QUAD pirmo samitu valdību vadītāju līmenī, piedaloties Džo Baidenam. ASV prezidentam tas neapšaubāmi ir bijis svarīgs pasākums, nevis kārtējā ierašanās saskaņā ar protokolu, kā tas bija vasaras NATO samitā.
Baltais nams uzskata QUAD aktivizāciju par svarīgu papildinājumu nesen izveidotām blokam AUKUS – vēl viena pretķīniešu militārā alianse ar ASV, Lielbritānijas un Austrālijas dalību.
AUKUS izveide kļuva par iemeslu skandālam starp ASV un NATO sabiedrotajiem.
Klāt augstiem ģeopolitiskiem mērķiem, amerikāņi atņēma Francijai zemūdeņu būvešanas kontraktu ar Austrāliju 66 miljārdu vērtībā. Francūži ilgi un nesekmīgi izrādīja sašutumu, bet ES aizvainoti paziņoja, ka Eiropai arī ir savi mērķi un iespējas Indijas un Klusā okeāna reģionā, arī viņi apsver iestāšanos AUKUS.
Tomēr amerikāņi Eiropu neuzaicināja.
Šobrīd notiek stratēģiski procesi, par kuriem starptautisko attiecību specialisti ir brīdinājuši vēl tajos laikos, kad pastāvēja Padomju Savienība, notika Aukstais karš, bet starptautiskā dzīve griezās ap Austrumeiropu. Tagad visa Eiropa, nevis tikai Austrumeiropa, aiziet uz starptautiskās politikas perifēriju, bet par politikas centru kļūst Dienvidaustrumāzija.
Visspilgtāk tās izpaužas faktā, ka Eiropa vairs nepiesaista Amerikas uzmanību straptautiskajās lietās.
ASV "ņurdošie satelīti" Polijā un Baltijas valstis daudzus gadus brīdinoši rūca uz rietumeiropiešu centieniem izveidot vienotu Eiropas armiju, jo NATO struktūru dublēšana nav pieļaujama, bet tagad ASV paši nodarbojas ar dublēšanu, liekot saprast, ka ar vien vairāk zaudē ineteresi par NATO.
Uz priekšu, lamājiet ASV par AUKUS. Šajā organizācijā ir uzreiz divas NATO dalībvalstis: ASV un Lielbritānija. ASV skatās uz Lielbritāniju kā uz AUKUS biedru cīņai ar Ķīnu, nevis kā NATO biedru cīnai ar Krieviju.
Amerikāņu NATO sabiedrotie tagad apmāna, "uzmet" un visādi liek saprast pārējiem biedriem, lai tie nelien pie ASV un netraucē nodarboties ar svarīgākām lietām.
Amerikāņi pat nevēlas pievērsties konfliktam, kuru viņi paši radīja, kad iznīcināja Dienvīdslāviju.
Lai gan Baltijas valstu "demokrātijas eksportetāji" joprojām tic, ka aizokeāna saimnieki turpinās nodarboties ar viņu fobijām un fantoma sāpēm, turpinās iesaistīties konfliktos, kurus Baltijas valstis rada ar saviem pretkrievieskiem izgājieniem postpadomju telpā.
Atskurbums izrādīsies nežēlīgs.