Krievijas Aizsardzības ministrija evakuēja no Afganistānas Ukrainas pilsoņus kopā ar Krievijas un Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībvalstu pilsoņiem. Šo ziņu iespaidīgi papildina iepriekšējā un sekojošā ziņa: Ukraina savu pilsoņu evakuāciju norāva, pārdodot lidmašīnu, bet daži ukraiņi atteicās pamest Kabulu ar Krievijas lidmašīnām. Situācija sāk līdzināties Krievijas jaunās ārpolitikas modelim: atbalstīt prokrievijas ārzemju pilsoņus, bet rusofobi, lai izdzīvo, kā māk ar savām rīcībnespējīgām valstīm.
"25. augustā ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu Krievijas aizsardzības ministrs ģenerālis Sergejs Šoigu organizēja vairāk nekā 500 Krievijas Federācijas, KDLO dalībvalstu (Baltkrievijas, Kirgīzijas, Tadžikistānas, Uzbekistānas) un Ukrainas pilsoņu evakuāciju no Afganistānas Islāma Republikas ar militārās aviācijas lidmašīnām", - trešdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka visiem evakuētajiem cilvēkiem, tostarp ukraiņiem, tika nodrošināts dzeramais ūdens, karstā ēdināšana, segas un medicīniskā palīdzība.
Šīs ziņas aizēnoja skandālu par ukraiņu lidmašīnas "aizdzīšanu", kuru patiesībā neaizdzina, bet pārpirka, lai tā pārvadātu nevis ukraiņus uz Ukrainu, bet gan irāņus uz Irānu.
24. augusta rītā Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka 22. augustā, Ukrainas pilsoņu evakuēšanai paredzēto lidmašīnu, "faktiski nozaga" bruņotie laupītāji, un tas aizlidoja uz Irānu ar " ar nezināmu pasažieru grupu uz kuģa, nevis devās evakuēt ukraiņus".
Pēc pāris stundām Ukrainas Ārlietu ministrija pati atsauca savus vārdus. Ukrainas Ārlietu ministrija melo – teica Ukrainas Ārlietu ministrija.
"Nolaupītās ukraiņu lidmašīnas Kabulā vai jebkur citur nav. Informācija par aizdzīto lidmašīnu, ko tiražē daži mediji, neatbilst patiesībai," – paziņoja Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Oļegs Nikolajenko, komentējot sava priekšnieka, Ukrainas ārlietu ministra vietnieka Jevgēnija Jeņina vārdus.
Pēc dažām stundām beidzot noskaidrojās apkaunojošā patiesība. Lidmašīna patiešām nebija nolaupīta – to pārpirka. Vietējie uzņēmēji no bagātas islāma hazareju kopienas uzpirka ekipāžu, un ukraiņu lidmašīna, tā vietā, lai evakuētu ukraiņus uz Kijevu, aizveda šiītus uz Teherānu.
Pilnai bildei atliek piebilst, ka visa šī izgāšanās atklājās 24. augustā, Ukrainas netkarības proklamēšanas 30. gada dienā.
Gan Ukrainas Ārlietu ministrijas meli, gan viņu vārdu atsaukšana, un arī fakts, ka patieso eliti – aviācijas virsniekus Ukrainā kritiskajā momentā var vienkārši pārpirkt. Sarunāsi cenu – un viņi atmetīs ar roku tautiešu glābšanai.
Šādos apstākļos Krievijas palīdzībai ukraiņiem Kabulā ir pavisam īpaša nozīme. Ukrainas pilsoņus pametušās "mammītes" vietā, glābj "valsts-agresors", ar kuru Ukraina, pēc tās vārdiem, jau septiņus gadus cīnās nevis uz dzīvību, bet uz nāvi.
Viss iepriekšējais Kijevas kauns palika blāvs uz šī "megakauna" fona. Ne velti nākamajā dienā mēdijos parādījās informācija, ka patiesībā ukraiņi atteicās bēgt no Afganistānas ar Krievijas lidmašīnām. Labāk, lai talibi (Krievijā aizliegtā teroristiskā organizācija – piez. RuBaltic.Ru) pārgriež viņiem rīkles, nekā būt pateicīgiem moskaļiem!
Pēc kāda laika parādījās informācija, ka daļa ukraiņu uz Krievijas reisiem tomēr ir atnākusi, bet pārējie, galvenokārt valsts un diplomātiskā dienesta pārstāvji palika cerēt, ka Dzimtene tomēr atsūtīs pēc viņiem bortu, pirms viņus uzspridzinās.
Situācija, kas šobrīd veidojās ir tik interesanta, ka rodas plaši secinājumi.
Afganistānā faktiski tika atklāts optimālais Krievijas ārpolitikas modelis: atbalstīt prokrievijas ārzemju pilsoņus, kuri lūdz Maskavai palīdzību, bet rusofobi, lai izdzīvo, kā māk ar savām rīcībnespējīgām valstīm.
Jaunā starptautiskā realitāte arvien skaidrāk saprot, ka pastāv valstis, kuras pilda visas valsts funkcijas, tostarp primārās – savu pavalstnieku dzīvības un drošības nodrošināšana.
Un ir ģeopolitiskās plukatas, fikcijas, kurām ir ģerbonis, karogs, himna, armija, diplomāti, ministri un citi valstiskuma atribūti, tomēr faktiski tās nav valstis.
Tie ir postpadomju limitrofi, kas atdala Krieviju no Rietumiem. Šo valstu pseidoelite nespēj atbildēt ne uz vienu nopietnu vēsturisku izaicinājumu. Pārvarēt migrācijas krīzi, aprīkot valsts robežu, uzvarēt epidēmiju – lai to visu izdarītu, viņi lūdz palīdzību Rietumeiropai un ASV, jo paši nevar tikt galā.
Tikai palīdzība visu laiku kavējas, ja vispār atnāk, jo "vecākajiem brāļiem" savu problēmu ne trūkst.
Un, jo tālāk, jo vairāk vēl neemigrējuši limitrofu iedzīvotāji saprot, ka viņu rotaļu valstis nav īstas.
Pie varas ir lelles, kuras var tikai bez apstājas atkārtot, par "Krievijas noturēšanu" un pacelt rokas ANO un Eiropas Savienības samitos par pretkrievijas rezolūcijām.
Tikmēr, pārmaiņu laikmetā, kāda, bez šaubām, ir mūsdienu globālā turbulence, par izdzīvošanas faktoru kļūst īstās, nevis kartona valsts esamība aiz muguras. Tādas valsts, kura atsutis pēc saviem pilsoņiem lidmašīnu, kuras kapteini nepārpirks lidojuma laikā.
Krievija, lai ko par to nesaka, ir tāda valsts. Tai ir pietiekami daudz resursu, lai pasargātu ne tikai savus pilsoņus, bet arī citu valstu pilsoņus, ja viņi lūdz glābt viņu dzīvību.
Bet tikai, ja palūdz. Tomēr, ja tur ir tādi pilsoņi, kuri labāk nosmāk, nekā prasīs "Mordoram" palīdzību, tad kā vēlās – lai aizrijas.