Lietuva vaino Krieviju migrācijas krīzē uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas. Turklāt Lietuvas valdība sasaistīja bēgļu krīzi Lietuvā ar ASV karaspēka aiziešanu no Afganistānas. Situāciju padara paradoksālu fakts, ka no milzīgas katastrofas, kas ir saistīta ar kārtējo ASV nodevību, Eiropu un īpaši Lietuvu glābj tieši Krievija un tās diplomātiskās attiecības ar Afganistānu. Bet, lai Baltijas valstis beidzot izprastu "agresīva kaimiņa" īsto lomu viņu drošībā, Krievijai ir jānorobežojas no Eirāzijas procesiem, kā to izdarīja ASV.
"Mums ir zināms, kā šos [migrācijas] maršrutus izmanto ne tikai Baltkrievija, bet, iespējams, arī Krievija", — pagājušajā nedēļā paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, norādot uz Maskavas vainu bēgļu krīzē uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas.
Landsberģis, protams, nepaskaidroja šīs informācijas izcelsmi, kā arī nesniedza faktus par Maskavas saistību ar migrācijas plūsmu organizēšanu uz Baltijas valstīm. Toties izrādīja Lietuvas Ārlietu ministrijai neraksturīgo informētību par aktuāliem starptautiskiem jautājumiem un sasaistīja migrācijas krīzi Lietuvā ar situāciju tālajā Afganistānā.
"Mēs zinām, kā kopš rietumu karaspēks sāka pamest Afganistānu, pastāv lielo migrācijas plūsmu iespējamība, kurus mēs vērojam Tadžikistānā un kuri arī tiek realizēti ar Krievijas atbalstu", — paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs.
Patiesībā tas ir ļoti neapdomīgs paziņojums un kārtējo reizi parāda Landsberģa jaunākā zemo kompetenci. Lietuvai šobrīd nevajadzētu piesaistīt uzmanību Afganistānai.
Šajā Centrālāzijas valstī ASV kārtējo reizi parādīja, ar kādu vieglumu viņi nodod sabiedrotos un cik ļoti viņiem ir nospļauties uz citiem — uz sabiedrotiem Eiropā, ieskaitot Lietuvu un pārējās Baltijas valstis.
Amerikāņu karaspēka aiziešana no Afganistānas ir īstā nodevība. Tikpat neapšaubāma, kā Donalda Trampa administrācijas kurdu nodevība pirms diviem gadiem.
Toreiz ASV karaspēka izvešanu no Sīrijas un amerikāņu kazarmu atbrīvošanu Krievijas kareivjiem varēja mēģināt izskaidrot ar Trampa ekscentriskumu un "marginalitāti”, un vispār viņš ir "Kremļa aģents". Bet tagad Afganistānas marionešu režīmu nodeva Džozefa Baidena administrācija, kurš ir miesa no valdības sistēmas miesas.
Īsāk sakot, ASV ir raksturīgi nodod tos, kas viņiem uzticas.
Tas ir ļoti sliktas ziņas Baltijas valstīm un Polijai, kuri cieš no mūžīgās fobijas, ka krīzes momentā NATO sabiedrotie nenāks palīgā.
Lai gan ASV rīcība Afganistānā jau ir netieša Eiropas sabiedroto nodevība. Ar amerikāņu karaspēka aiziešanu valstī veidojas vakuums, kuru neizbēgami aizpildīs "Talibānas" kustība (Krievijā aizliegtais teroristiskais grupējums — piez. RuBaltic.Ru). Bet Islāma fanātiķu nonākšana pie varas ir bīstama ar teroru, slaktiņiem, bēgļu plūsmām, ekstrēmisma uzplaukumu un narkotiku tirdzniecību visā Eirāzijā.
Vašingtonai šāda notikumu attīstības gaita ir izdevīga. ASV ir tālu, līdz viņiem afgāņu narkotikas, bēgļi un teroristi nenonāks. Tajā pašā laikā Afganistāna robežojās ar Ķīnu un Krieviju: divi galvenie draudi ASV valdošajam stāvoklim pasaulē. Ja talibi (aizliegti Krievijā — piez. RuBaltic.Ru) sarīkos Maskavai un Pekinai jautru dzīvi, tas nozīmēs, kā ASV izdarīja pareizo izvēli, aizejot no Afganistānas.
Tomēr tikpat labi afgāņu krīze var nonākt arī līdz Eiropai. Kā nekā Lietuva un Afganistāna atrodas uz viena lielā, bet ģeogrāfiski vienotā kontinenta dažādajām malām. Iespējamas sekas nav grūti iedomāties: pietiek atcerēties, kādu ietekmi uz Eiropu atstāja 2015.-2016. gadā amerikāņu izraisītais Sīrijas un Irākas valstiskuma krahs.
Tādejādi ASV izrādīja vienaldzību pret Eiropas sabiedroto interesēm, pametot ne tikai Afganistānu, bet arī eiropiešus.
Amerikāņiem svarīgākais ir tas, ka vairs nebūs lieki jātērē spēki Eirāzijā, bet Afganistānā rādītais haoss tagad ir Krievijas un Ķīnas galvassāpes. Runājot par jaunām bēgļu plūsmām un Islāma terorisma vilni, kas sagaida Eiropu, atliek tikai izteikt dziļu līdzjūtību mūsu NATO sabiedrotajiem.
Pastiprināti strādājot pie Afganistānas jautājuma, norīkojot karavīrus pie Afganistānas robežas, apspriežot palīdzību Tadžikistānai saskaņā ar Kolektīvas drošības līgumu, veicot pārrunas ar vietējiem lauka komandieriem un reliģiskiem līderiem par robežkontroli un narkotiku plūsmas apturēšanu, Krievija nodrošina ne tikai savu drošību, bet arī visas Eirāzijas drošību. Bet Baltijas valstis elementārās pateicības vietā dalās ar baisām aizdomām par Maskavas plāniem organizēt migrācijas plūsmas no Afganistānas uz Lietuvu…
Lai pietuvinātu Viļņu realitātei, Maskavai vajadzētu aiziet un atstāt Lietuvu viens pret viens ar Afganistānu, tapāt, kā to izdarīja ASV. Krievijai ir stingri jānorobežo darbs savas iekšējās drošības nodrošināšanai no uz Krievijai naidīgo valstu drošību vērstā darba. Maskavai nav jāpalīdz šīm valstīm. Tas var būt pat kaitīgi.
Paskatīsimies, kā Baltijas republika tiks galā ar bēgļiem un teroristiem pēc tam, kad "sabiedrotā" Amerika un "agresīvā" Krievija atstās viņu likteņa varā.