Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības departamenti pieņēma lēmumu par kopīgā "Baltijas bataljona" BALTBAT izformēšanu 2021. gadā. Turpmāk viņi plāno koncentrēties uz sadarbību izlūkošanas jomā un dalību nekinētiskajās operācijās. Tomēr jautājums pa to, kas kļuva par iemeslu kopīgā bataljona izformēšanai, palika atklāts.
BALTLAT stāsts aizsākās pirms ceturtdaļgadsimta. Latvija, Lietuva un Igaunija izveidoja bataljonu "deviņdesmito" vidū — toreiz to sauca par Baltijas miera uzturēšanas bataljonu. Vienības nosaukums liek saprast, ka ar bataljona palīdzību Baltijas valstis vēlējās iegūt sev vietu starptautiskajās operācijās NATO paspārnē un izpelnīties jaunu aizokeāna kuratoru cieņu.
Laiks bija piemērots: bijušās Dienvidslāvijas teritorijā brieda milzīgs bruņotais konflikts. Uz turieni uzreiz arī devās BALTBAT. Dienējot Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā, bataljona kareivji patrulēja ielas, konvojēja humanitārās kravas mašīnas u.t.t. Īsāk sakot, uzturēja mieru.
Tomēr bataljona komandieri Gunti Porieti šī operācija nesajūsmināja: "Kosovā uzturas NATO vienības, kuru tehniskais aprīkojums ir daudz labāks par mūsu. Ar ko mēs varam uz turieni doties? Ar parasto kājnieku, kuram ir tikai automāts M-16 un bruņuveste. Bez bruņu aizsega un praktiskām kara mijiedarbības iemaņām mēs kļūsim par "lielgabala gaļu". Latvija var nosūtīt Kosovā tikai specialistus — sapierus, policistus, mediķus".
Tolaik par spilgtu "Baltijas vienotības" piemēru kļuva incidents ar kapteini Ivaru Auziņu no Latvijas miera uzturēšanas spēku sastāva, kurš urinēja uz guļošu leitnantu Kapperu no Igaunijas.
Drīz pēc tam Auziņš saņēma majora pakāpi, bet vēlāk tika atlaists par automobiļa vadīšanu alkohola reibumā. Pēc diviem gadiem notika vēl viens skandāls ar latviešu bataljona kaujiniekiem. Būdami alkohola reibumā, ar diviem automobiļiem viņi devās pakaļ vēl vienai alkohola devai un nokļuva autoavārijā. Vienu no kareivjiem nogādāja slimnīcā ar galvas satricinājumu.
Kopš 2001. gada kopīgā bataljona projekts faktiski tika iesaldēts. Visas trīs Baltijas republikas pievērsās militārai sadarbībai ar citam valstīm.
Lietuva reformēja dižkunigaiša Aļģirda mehanizēto kājnieku bataljonu Dānijas militāro instruktoru uzraudzībā. Latvija ar Zviedriju realizēja LATBAT projektu, bet Igaunija piesaistīja Somijas atbalstu.
Paies vairāk par desmit gadiem un Baltijas valstu aizsardzības dienesti vēlēsies atjaunot apvienotu bataljonu. Kāpēc? Lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešams paskatīties uz datumu, ar kuru tika parakstīts memorands par bataljona atkārtotu formēšanu. 2014. gada 18. marts — divas dienas pēc Krimas referenduma.
Toreiz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības sagaidīja, ka nākamais "Krievijas agresijas" žests tiks vērsts pret viņiem. Pats Dievs vēlēja atjaunot kopīgo militāro vienību!
Diez vai tas atstāja ietekmi uz Baltijas valstu kara gatavību, bet tāds arī nebija uzdevums. Svarīgs bija pats “kustēšanas” fakts, ar kura palīdzību Rīga, Viļņa un Tallina mēģināja piesaistīt savu rietumu partneru uzmanību.
Pēc "reanimācijas" BALTBAT bija jauns konkrēts uzdevums: kļūt par daļu no NATO ātrās reaģēšanas spēkiem (NATO Response Force — NRF). Bet nezināmu iemeslu dēļ process ievilkās. 2017. gadā "Baltijas bataljons" vēl nebija integrēts NRF. Triju valstu aizsardzības departamenti secināja, ka projekts ir jāturpina.
"Papildus ātrās reaģēšanas spēku pieņemšanai un integrēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai stiprinātu NATO drošību, mums ir jāturpina padziļināt savstarpējo sadarbību, turpinot kopīgo kājnieku bataljona projektu", — sacīja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terras.Un beidzot tas piepildījās! Pirms gada Ādažu militārajā bāzē notika BALTBAT sertifikācijas dokumentu parakstīšana par dalību NATO Reaģēšanas spēkos. Ziņas par to izplatīja informācijas aģentūra LETA. Bet Rīgas, Viļņas un Tallinas oficiālie pārstāvji klusēja.
Lai gan tas ir ļoti zīmīgs notikums. Baltijas valstu pārstāvji ieguva tiesības piedalīties NRF operācijās — NATO elitārajā vienībā, kas izceļas ar augstu tehnisko aprīkojumu un kaujas gatavību. Kāpēc tā?Iespējams, pirms gada Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jau saprata, ka BALTBAT projekta mūžs nebūs ilgs.Tādā gadījumā, kāpēc to nolēma "apglabāt"? Pastāv viedoklis, ka Baltijas republikām trūkst līdzekļu bataljona uzturēšanai un modernizācijai. Bet diez vai tas kalpoja par izformēšanas iemeslu.
Daudz ticamāk izklausās Latvijas militārā eksperta Jurija Melkonova vārdi: "Tas ir amerikāņu projekts. Tur nav nekā no Baltijas valstīm.
Baltijas valstu karavīri vienkārši nespēja sadzīvot vienā bataljonā — tas arī viss.
Mēģinājums atjaunot BALTBAT noteikti tika pavadīts ar segas vilkšanu uz savu pusi. Lietuva, Latvija un Igaunija cīnījās par līderību apvienotajā bataljonā, gluži tāpat, ka viņi cīnās par tiesībām vadīt kopuzņēmumu dzelzceļa Rail Baltica būvēšanai. Viņi cīnījās, līdz nolēma, ka BALTBAT nu ir jākļūst par vēsturi. Tas ir vienīgais veids, kā izskaidrot notikušo.\
Oficiāli par bataljona likvidēšanas cēloņiem netiek ziņots. Tas ir saprotams: kāpēc gan publiski mazgāt netīro veļu? Trīs valstu aizsardzības departamenti slēdza šo jautājumu tā, lai nesabojātu "Baltijas vienotības" koncepciju. Viņiem gandrīz izdevās.