"Latvijas dzelzceļš" (LDz) no februāra līdz maijam plāno pārdot 4300 tonnu metāllūžņu. Paziņojums tika publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar vārdu "metāllūžņi" ir domātas sliedes, pārmiju daļas un citi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras elementi, kuri izrādījās nevajadzīgi kravu pārvadājumu krituma apstākļos. Līdzīgas izsoles kļuva par labu LDz tradīciju. Godīgi var teikt, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas dēļ, Latvijai nākas izpārdot savu dzelzceļu.
Dažāda garuma sliedes, pārmiju daļas, sliežu stiprinājumi, mezgli, ritošā sastāva detaļas un vagonu palēninātāji — tas viss ar LDz vadības rīkojumu tiek pārdots izsolē pēc metāllūžņu cenas. Izsoles sākumcena ir 230 eiro par tonnu. Tas nozīmē, ka Latvijas dzelzceļu operators plāno iegūt vismaz 989 tūkstošus eiro.
Kāpēc gan ne?
Uzņēmumam, kas atrodas uz bankrotēšanas sliekšņa, tā ir solīda summa. Turklāt citu pelnīšanas iespēju vairs nav.
Mēģinājumi uzlabot attiecības ar Krieviju un atgūt vismaz daļu tranzītkravu izrādījās neveiksmīgi. Pavisam nesen Latvijas Satiksmes ministrija sūdzējās saviem Krievijas kolēģiem, ka novembrī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās nebija nevienas tonnas ogles no "valsts-agresora". Maskava atbildēja, atstājot Baltijas republiku bez tranzītā fosilā kurināmā arī decembrī.
Kā rīkoties tālāk? Vai meklēt alternatīvus partnerus aiz Krievijas robežām? Latvijas valdība ar šo jautājumu nodarbojās jau vairākus gadus. Lielas cerības tika liktas uz Ķīnu, kas varēja iekļaut Baltijas valstīs "Jaunā Zīda ceļa" projektā. Tomēr viss paliek tikai sarunu līmenī.
Nesen Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits nosauca Kīņas kravas par "reklāmas" un "atnākošiem reizi gadā", uz tām nav jāliek lielas cerības.
Tika mēģināts saņemt vairāk naudas no valsts budžeta. Tomēr, ar valdības piešķirto finansējumu nepietiek, lai glābtu LDz.
Daudz atsaucīgāk valdība atbalstīja nacionālo aviopārvadātāju airBaltic. "Aviācija ir mūsu viss. Ja mēs skatāmies uz Baltijas valstu iedalījumu, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir lielākais prāmju pasažieru uzņēmums Baltijā — Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls. airBaltic darbojās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai aviokompānija un visi ar to saistīti uzņēmumi pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā".
"Latvijas dzelzceļam" šāds prioritāšu izkārtojums neko labu nesola. Uzņēmums saņēma no valdības skaidru ziņojumu — ar savām problēmām tiekat galā paši.
Samaziniet darbinieku skaitu, samaziniet izdevumus, mācieties dzīvot "jaunās normalitātes" apstākļos — kad Krievijas kravas galvenokārt eksportē caur savām ostām.
LDz mācās. Jūlijā uzņēmums paziņoja par plāniem ienākt autotransporta un jūras pārvadājumu pakalpojumu tirgū. Uzņēmuma vadītāja Māra Kleinberga idejas pamatā ir kompensēt tranzīta samazinājuma radītos zaudējumus, paplašinot pakalpojumu klāstu. Dzelzceļu operators nodarbosies ar iekraušanas un izkraušanas darbiem ostās, kravu pavadīšanu ceļā un muitas dokumentu noformēšanu.
"Jauna biznesa modeļa izstrādes procesā mums bija izvēlē starp diviem virzieniem — viens no variantiem bija pilnīgā atteikšanās no dzelzceļa pārvadājumiem un pārkvalificēšanas par infrastruktūras uzņēmumu. Otrs variants ir izveidot uzņēmumu, kas orientējas uz uzņēmējdarbību un attīstību. Mēs izvēlējamies otru variantu un šobrīd strādājam pie tā, lai turpmāk attīstītos šajā virzienā", — paziņoja Kleinbergs.
Skan skaisti, bet, pirmkārt, aprakstītajam plānam nav nekāda sakara ar dzelzceļa glābšanu kā tādu. Glābt mēģina tikai konkrētu uzņēmumu.
Otrkārt, LDz iniciatīvu nenovērtēja privātie uzņēmumi, kuri jau sen strādā loģistikas un ekspeditoru pakalpojumu nozarē. Konkurences perspektīva ar valsts struktūru tās nepriecē.
Vai LDz ir tiesības ielauzties bez tā labi funkcionējošos tirgus segmentos? Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu tā arī nav.
Bezizejas stāvoklis liek Kleinbergam un viņa kolēģiem izpārdot mantu.
Pirmo reizi tas notika maijā, kad LDz lika izsolē nekustāmo īpašumu Jelgavā. Un tad sākās! Jūnijs: 46 automobiļu pārdošana, tai skaitā 1999. gada izlaiduma GAZ ar starta cenu 115 eiro. Jūlijs: LDz lemj atbrīvoties no stacijas ēkas Suntažos un ūdenstorņa Ozolmuižas pagastā.
Augusts: paziņojums par plāniem likt izsolē 200 kravas vagonus. Septembris: izsolē liktas dzelzceļa sliedes, pārmiju daļas, sliežu stiprinājumu daļas, vagonu palēninātāji, mezgli un ritošā sastāva detaļas (kopumā vairāk nekā 3000 tonnu metāllūžņu).
Tiekot galā ar "metāllūžņiem", novembrī "Latvijas dzelzceļš" nolēma pārdot astoņas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 704 680 eiro.
Pēc tam izsolē nokļuva 22 lietoti transportlīdzekļi, tai skaitā "Gazeļ", MAZ, ZIL, traktori un pat viens padomju motocikls!
Jaunajā gadā LDz, acīmredzami neplāno pārtraukt iesākto. Tieši otrādi, izsolē nonākušo metāllūžņu apjomi turpina pieaugt.
Analoģiski sāk rīkoties arī otrs Krievijas tranzīta pārorientācijas upuris — Ventspils osta. Pagaidām tas ir izsolījis tikai lietotu Audi A8L, ar kuru it kā personīgi braucis pats pilsētas mērs un "pēdējais Latvijas oligarhs" Aivars Lembergs. Bet tas ir tikai pagaidām. Ostā noteikti var atrasties daudz labumu, ko var pārdot izsolē.
Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi var apvienot spēkus un rīkot kopīgas izsoles.
Un vispār, kas attur viņus no tā, lai izveidotu kopīgo platformu dzelzceļa un ostu īpašuma izpārdošanai?
Darba tur būs daudz, pietiks vairākiem gadiem...