Krievijas "Gazprom" nemanipulē ar gāzes cenām un pilnībā izpilda savas līgumsaistības. Par to paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss. Tomēr viņa viedoklim nepiekrīt daudzi rietumu politiķi, kuri joprojām vaino Krieviju "enerģētisko ieroču" izmantošanā. Par to, kurš izprovocēja gāzes krīzi Eiropā, kā Vladimirs Putins nobiedēja spekulantus, un kāpēc "Gazprom" jāattīsta sava birža, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja Krievijas energoeksperts Aleksandrs SOBKO.
- Aleksandrs, mēs redzējām, ka gāzes biržas cenas Eiropā ir tuvu 2000 dolāru par tūkstoš kubikmetriem. Bet vēlāk cenas strauji samazinājās līdz 1000-1200 dolāriem. Turklāt tas notika pēc Krievijas prezidenta darba sanāksmes enerģētikas jautājumos. Vai mēs varam to dēvēt par "Putina efektu"?
- Gāzes cenu pieaugumu līdz 2000 dolāru par tūkstoš kubikmetriem izraisīja noteiktas spekulatīvās darbības. Bet spekulētājus vienmēr ietekmē verbālās intervences. Šajā gadījumā runa ir par Putina darba sanāksmi, kad viņš pieļāva iespēju palielināt gāzes piegādes uz Eiropu.
2000 dolāru – tas jau ir aiz vesela saprāta robežām.
Arī "Gazprom" šādas cenas nav izdevīgas, jo tās izraisa pieprasījuma samazināšanos, tai skaitā slāpekļa mēslu ražošanas rūpnīcu darbības apturēšanu.
Ja situācija Eiropas enerģētikas tirgū būtu normāla, Putina vārdiem nebūtu tik iespaidīgs efekts. Tie izskanēja brīdī, kad spekulanti uzkarsēja cenas līdz nenormālām līmenim. Tā bija sakritība. Kaut gan, iespējams, cenas nokristu pašas.
- Eiropas gāzes krīzes kontekstā bieži tiek dzirdēts vārds "spekulanti". Tomēr maz, kas saprot, kas ir šie noslēpumainie cilvēki un kā tieši viņi darbojās. Vai varat paskaidrot?
- Patiesībā tā ir tradicionāli konfidenciālā informācija. Bet kaut ko mēs varam saprast no masu medijiem. Ziņots, ka Eiropas treideri cieta zaudējumus, jo bija atvēruši nākotnes līgumu īsās pozīcijas (vienkārši sakot, pārdeva gāzi, kuras viņiem fiziski nebija). Viņiem tas bija nepieciešams hedž stratēģiju ietvaros, kuras viņi rīkoja globālajā tirgū.
Piezīme: Hedžēšana – investīciju pasargāšanas instruments, darījumu atvēršana vienā tirgū cenu risku ietekmes kompensēšanai citā tirgū.
Kad cenas sāka augt, treideri cieta zaudējumus. Jā, viņiem ir nodrošinājums. Viņi bija gatavi cenu kāpumam, cenas var krist un kāpt (galvenais – nogaidīt kāpuma momentu). Tomēr, kad kāpums kļūst kritisks, treideru finansiālais nodrošinājums izsīkst. Rezultātā banku struktūras, kuras izpilda šos līgums, ir spiestas slēgt pozīciju un atpirkt nākotnes kontraktus. Tādēļ cenas aug vēl straujāk, jo nākotnes kontrakts kaut kur ir jāiegādājas – aug pieprasījums. Notiek tā saucamais short squeeze.
Kad visas nākotnes līgumu īsās pozīcijas ir slēgtas, tirgus nomierinās. Ar lielu varbūtības daļu tieši tas notika Eiropas gāzes tirgū.
Vienlaikus parādās Krievijas valdības paziņojumi, kas nobiedē, uz cenu kāpumu spēlējošos, spekulantus.
Tā arī notika nosacīta cenu normalizācija. Lai gan šādas cenas, protams, ir tālu no normālām.
- Pēdējā laikā parādījās versija, ka Krievijai elementāri var nebūt lieko gāzes apjomu eksportam uz Eiropu. Kaut ko var nosūtīt pa "Ziemeļu plūsmu – 2" pēc tā palaišanas. Tomēr nav obligāti, ka "kaut kas" atbildīs eiropiešu cerībām. Varbūt mēs nedaudz pārspīlējam ar "Ziemeļu plūsmas – 2" nozīmi?
- Tā ir pamatota piezīmē. Principā viss ir atkarīgs no tā, pie kāda situācijas redzējuma mēs pieturamies.
Pēdējā laikā, kad gāzes cenas kāpa (jūlijā – augustā tās turējās pie 500 dolāru atzīmes par tūkstoš kubikmetriem), "Gazprom" nepalielināja eksporta piegāžu apjomu. Cenas ir pieņemamas, kontrakti tiek izpildīti, viss ir kārtībā.
Varēja pieņemt, ka tas ir tāds mēģinājums ietekmēt Eiropu – pārliecināt "Ziemeļu plūsmas – 2" ātrākas nodošanas ekspluatācijā nepieciešamībā.
Bet, kad cenas pārkāpa 1000 dolāru atzīmi, es domāju, ka "Gazprom" bija gatavs ar atbilstošo rezervju esamību, apmierināt pieaugošo pieprasījumu Eiropā.
Vēlreiz atzīmēšu: "Gazprom" tas nav izdevīgi. Augstās cenas rada nevajadzīgu saspringumu, noved pie pieprasījuma degradācijas, veicina alternatīvo enerģijas avotu meklēšanu u.t.t. Krievija piesaista nepamatotus apvainojumus manipulācijās.
Vai "Gazprom" bija iespēja palielināt eksportu uz Eiropu? Dažās autoritāro izdevumu publikācijās teikts, ka šāda iespēja nav bijusi. Krievijai bija uzdevums aizpildīt savas pazemes gāzes krātuves pirms jaunās apkures sezonas sākuma.
Mēs vienkārši esam pieraduši, ka "Gazprom" vienmēr ir daudz liekā kurināmā.
Tomēr pārpalikumi pakāpeniski tikai iztērēti, jo Eiropa bija deklarējusi, pareju uz atjaunīgo enerģētiku. Un "Gazprom" nodomāja: "Kāpēc, mums būtu jāiegulda ražošanas jauda pārpalikumos? Mēs stingri pieturēsimies pie kontraktiem (iespējams, iegūsim nedaudz vairāk)".
Turklāt pēdējie gadi "Gazprom" bija smagi. Pagājušais 2020. gads vispār ir atsevišķs stāsts, bet arī 2019. gadā gāzes vidējā cena biržā Eiropas tirgū bija vien 160 ASV dolāri par tūkstoš kubikmetriem. Protams, šādos apstākļos uzņēmums ir spiests ekonomēt un izvairīties no liekām investīcijām.
Jebkurā gadījumā, "Ziemeļu plūsmas – 2" palaišana nav ātrs stāsts. Jābūt izpildītam noteiktām tehniskām procedūrām, tas aizņems laiku (ne dienu un ne divas).
Sūknēt gāzi Ukrainas maršrutā var kaut šodien, tomēr tas nenotiek. Iespējams pie vainas ir ģeogrāfija. Mums, protams, nav visas informācijas. Ukrainas "zars" – ir viens stāsts, ziemeļu "zars" – cits. Iespējams, no ziemeļu maršrutam orientētām atradnēm ir vieglāk palielināt piegāžu apjomu. Bet tās jau ir spekulācijas.
Nesen Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka, tiklīdz "Gazprom" piepildīs savas krātuves, uzņēmums atgriezīsies pie gāzes tirdzniecības Eiropā.
Es nebrīnīšos, ja šis moments sakritīs ar "Ziemeļu plūsmas – 2" palaišanu.
Redzēsim.
- Sanāksmes laikā ar prezidentu Novaks piedāvāja piegādāt papildus gāzes apjomus tirdzniecībai caur Sanktpēterburgas biržu, bet Putins atbalstīja viņa ideju. Reti kurš pievērsa tam uzmanību. Kāpēc tieši Sanktpēterburgas birža?
- Tas ir ļoti pareizs jautājums. Patiesībā ir Sanktpēterburgas birža, bet ir arī "Gazprom" elektroniskā tirdzniecības sistēma, caur kuru Krievijas gāze tiek pārdota ar piegādes punktu ārvalstīs. Tā ir gandrīz birža. Bet tirgotājs tur ir tikai viens – "Gazprom".
Sanktpēterburgas Starptautiskajā preču un izejvielu biržā tiek pārdota gāze iekšzemes tirgum. Par ko bija runa Putina darba sanāksmē, līdz galam nav saprotams, bet detaļas šeit nav īpaši svarīgas.
Jēgu mēs saprotam: pārcelt uz Krieviju ar Krievijas gāzes piegādēm saistītās tirdzniecības procedūras. Ilgtermiņa perspektīvā tā varbūt tirdzniecība par rubļiem (precedenti ir bijuši).
Kopumā ir labi, kad ir savs gāzes sadales centrs un sava birža. Eiropā uz to tiecās daudzas valstis. Kāpēc tādā gadījumā Krievijai un "Gazprom" būtu jāattīsta svešās struktūras? Gribat vairāk mūsu gāzes – pērciet to mūsu tirdzniecības platformās.
Tāds bija mājiens.