Latvija grasās atcelt Krievijas elektroenerģijas importa ierobežojumus. Par to paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes priekšsēdētājs Renāts Pocjus. Pēc viņa domām, tā ir Rīgas atbilde uz neseno Viļņas vienpusējo lēmumu samazināt starpsavienojumu caurlaidību uz robežas ar Baltkrieviju. Enerģētikas krīzes draudi gaidāmajā ziemā liek Latvijai un Igaunijai arvien vairāk pretoties Lietuvas uzspiestajām BelAES boikotam.
Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau rakstīja, ka Baltijas republikas joprojām nav saskaņojušās reģionālo elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Lietuva nolēma rīkoties savā ierastajā stilā – vienpusēji gandrīz trīsreiz samazināt elektropārvades līniju caurlaides spēju uz robežas ar Baltkrieviju.
Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes priekšsēdētājs Renāts Pocjus uzsver, ka šāds lēmums ir vērsts pret kaimiņvalsti: "Latvija savā starpsavienojumā vairs neparedzētu mūsu pašreizējās jaudas, tā palielinot komerciālo tirdzniecību".
Rīga, protams, nav apmierināra ar šādu notikumu attīstības gaitu. Šī materiāla sagatavošanas brīdī neviens no Latvijas valdības oficiālajiem pārstāvjiem nebija reaģējis uz Lietuvas rīcību. Tomēr Pocjus brīdina, ka "atbildi" nenāksies gaidīt ilgi.
Latvijas un Igaunijas operatori paredz veikt korekcijas savā divpusējā elektroenerģijas tirdzniecības metodikā un atcelt koeficientu 0,62, kas ierobežo elektroenerģijas importu no Krievijas.
Tādā gadījumā, Latvijas – Krievijas savienojuma caurlaides spēja palielināsies līdz 320 megavatiem.
Lai saprastu, par ko ir runa, jāatgriežās pie notikumiem, kas norisinājās pirms diviem gadiem. Toreiz Latvijas valdība pieņēma lēmumu atvērt tirdzniecības robežu ar Krieviju elektroenerģijas iegādei no trešajām valstīm (pirms tam visas plūsmas gāja caur Lietuvu). Krišjānis Kariņš par to runāja kā par mēģinājumu pasargāt valsti no iespējamā elektroenerģijas deficīta BelAES blokādes gadījumā. Trūkstošus enerģijas apjomus var aizstāt ar piegādēm no Krievijas, ar kuru, atšķirībā no Baltkrievijas, Latvija ir savienota ar elektropārvades līnijām.
Lietuvā baidās, ka Baltijas valstīs var nonākt "nedrošie" baltkrievu elektroni, ko uzdod par Krievijas, bet produkcijas izcelsmes sertifikāti ir izdomāti uzmanības novēršanai.
Latvija nevar (un diez vai vēlas) pārbaudīt šo sertifikātu autentiskumu. Atliek tikai paļauties uz Krievijas partneru godīgumu.
Pēc pērnā gada notikumiem Baltkrievijā Kariņš tā arī nav mainījis savu lēmumu par elektroenerģijas tirdzniecības punkta pārcelšanu uz valsts robežu. Premjers aprobežojās ar dažiem politiskiem paziņojumiem, kuriem nav nekāda sakara ar enerģētiku.
Kad Baltijas valstu līderi vienotā frontē uzstājās pret Baltkrieviju, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nozaru speciālisti turpināja veikt sarežģītas sarunas par kopējo elektroenerģijas tirdzniecības metodiku.
Rezultātā Lietuva nolēma pārmācīt savus stūrgalvīgus kaimiņus. Tikmēr kaimiņi, šķiet, grasās pārmācīt Lietuvu.
Jo vairāk Krievijas elektrības nonāks Latvijā, jo lielāka varbūtība, ka tā ir BelAES saražotā elektrība.
Pēc BNS datiem ar Lietuvas uzvedību visvairāk ir neapmierināta Igaunija. Tur uzskata, ka konservatīvi "landsberģisti" rada gāzes deficītu reģionā.
Un, maigi sakot, laiks ir izvēlēts ne tas labākais.
Gāzes cenas Eiropā ir sasniegušas jaunu fantastisku atzīmi: 966 dolāri par tūkstoš kubikmetriem.
Tas noved pie elektrības sadārdzināšanās gan rūpniecības, gan sadzīves galalietotājiem.
"Latvija jau šobrīd nesaražo pietiekami elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanai pat esošajā līmenī. Tūlīt sāksies elektroauto revolūcija. Kur ņemsim strāvu? Latvijai nav plāna elektrības ražošanas jaudu kāpināšanai, augs elektrības cenas, padarot nabagus iedzīvotājus un nekonkurētspējīgus ražotājus," raksta Jānis Ošlejs. Ar tādām pašām problēmām saskarās arī Igaunija un Lietuva (īpaši Lietuva – tā ir valsts lielāko energodeficītu Baltijā).
"Izvērtējot tirgus situāciju, ņemot vērā esošos tirgus datus par augustu, salīdzinājumā ar jūliju mēs redzam, ka cenu pārmaiņu prognoze 2022. gadam ir kļuvusi piesardzīgāka. Šobrīd finanšu tirgus instrumentu gaidīšana attiecībā pret 2022. gada 1. ceturksni norāda, ka cenas paliks pašreizējā līmenī. Galvenokārt tas saistīts ar ūdens trūkumu Skandināvijas lielajās HES ūdenskrātuvēs, kā arī ar paaugstināto elektroenerģijas pieprasījumu apkures sezonā," apstiprina Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
Visa Eiropa aizturēja elpu, sagaidot pirmo rudens vēsumu. Katrai valstij ir jābūt ieinteresētai sadarboties ar drošu elektroenerģijas piegādātāju.
Un tikai Viļņā izdomāja samazināt starpsavienojumu caurlaides spēju uz robežas ar Baltkrieviju.
Pēc neprātības šīs lēmums var sacensties ar Lietuvas nodomu atteikties no baltkrievu mēslojuma tranzīta pēc trim mēnešiem.
Lai gan kravu tranzīts ir ļoti nacionāls jautājums. Ja Klaipēdas osta zaudēs "Belaruskalij" produkciju, tad Rīgā, Ventspilī un Liepājā stipri nepārdzīvos. Savukārt jaunā lietuviešu elektroenerģijas tirdzniecības metodika var radīt problēmas citiem reģionālā tirgus dalībniekiem. Tas ir rets gadījums, kad Latvijas valdība adekvāti novērtē situāciju un cenšas mīkstināt iespējamo ekonomisko triecienu.
Var tikai brīnīties par "tēvoča" Landsberga un viņa atbalstītāju prasmēm radīt sev problēmas uz līdzenas vietas. Migrācijas krīze, "antivakseru" protesti, baltkrievu tranzīta ātrā aiziešana, strīds ar Ķīnu…
Pilnībai trūkst pašu radītās enerģētikas krīzes.
Situācijas labošanai, Lietuvai, iespējams, būs steidzami jāatjauno baltkrievu elektrības imports iepriekšējos apjomos. Bet tas būs ziemā – tādi plānošanas apvāršņi Lietuvas konservatoriem nav zināmi.
Lai nu kā, bet "Baltijas vienotība" atkal deva nopietnu plaisu.
Gada laikā Rīga, Viļņa un Tallina nespēja rast kompromisa elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Lietuvai tā ir sava, Latvijai un Igaunijai – sava.
Pārrunas plūstoši pāriet strīdos, kas var beigties ar lielu un asu konfliktu.
Tomēr daudz kas būs atkarīgs no gaidāmās ziemas.