Par jauno ASV vēstnieku Latvijā kļūs ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks Leslijs Kārvails. Uzstājoties Senāta Starptautisko attiecību komitejā, diplomāts solīja, ka gadījumā, ja tiks iecelts vēstnieka amatā, uzsāks cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvijas banku sfērā un centīsies panākt ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Realitātē tas nozīmē, ka pateicībā par paklausību ASV atņems Latvijai pēdējo grasi.
Kārvailam būs jānomaina Nensija Baikofa Petita, kura Rīgā nostrādāja gandrīz četrus gadus. Topošais amerikāņu vēstnieks Latvijā — ir karjeras diplomāts ar bagātu darba pieredzi. Viņa darbu augsti novērtēja Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš un bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Pēdējais uzsvēra, ka savas runas laikā Kārvails “faktiski ļoti pozitīvi izteicās par Latviju”.
Būtu dīvaini, ja vēstnieka amata kandidāts negatīvi izteiktos par valsti, kurā grasās strādāt. Ja nu tikai viņš vairs nevēlas šo amatu. Tomēr acīmredzami Kārvailam nav iebildumu pret savu nozīmēšanu amatā, tāpēc noklausīšanas laikā Senātā viņš dāsni uzslavēja latviešus. Pēc viņa vārdiem, Latvija ir viens no uzticīgākajiem ASV sabiedrotajiem: abu valstu draudzīgas attiecības ilgst jau gandrīz simts gadus.
Tomēr medus mucā neiztika bez darvas karotes. Pat divām.
“Stiprināt mūsu attiecības, nozīmē aktualizēt grūtus un sarežģītus jautājumus Latvijā, — atzīmēja Kārvails. — Gadījumā, ja es tikšu norīkots šim amatam, es pieprasīšu Latvijas valdībai izstrādāt, pieņemt un īstenot reformas, kas vērstas pret nopietniem korupcijas riskiem un naudas atmazgāšanu, kas pastāv valstī. Tāpat es atbalstīšu centienus, kas vērsti uz holokausta mantojuma pārvarēšanu, tādiem kā ebreju kopienas īpašumu restitūcija”.
Šādu tulkojuma versiju izplatīja krievvalodīgie masu mēdiji. Salīdzinājumā ar oriģinālu tā pazaudēja savu “šarmu”: patiesībā Kārvails runāja nevis par prasībām, bet par spiedienu (press the Latvian government — izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību). Valdis Birkavs, kurš priecājās par tik lielisku jaunu vēstnieku, saskatīja viņa vārdos... modernas tendences.
“Var apgalvot, ka šodienas mode politikā ir kļuvusi mazāk politiski korekta, — teica bijušais Latvijas ārlietu ministrs. — Bet, tas, ka aiz politiskā korektuma ik pa laikam slēpjas spiediens, nav nekāds noslēpums”.
Tas nozīmē, ka ne Birkavu, ne citus lepnas Baltijas republikas politiķus nemulsina tas, ka amerikāņu vēstnieks brauc “izdarīt spiedienu” (un pat nekautrējas par to atklāti runāt).
Neviens nav mēģinājis viņam paskaidrot, ka cīņa ar korupciju un ebreju kopienas īpašuma restitūcijas jautājums Latvijā nav ārvalstu vēstnieka kompetencē.
No otras puses, kāpēc jāizceļas? Visās Austrumeiropas valstīs ASV pārstāvji uzvedās vienādi. Piemēram, Herro Mustafa, kura tika nominēta vēstnieka amatam Bulgārijā, jaunā vietā arī grasās cīnīties ar korupciju. Arī viņai neviens nav aizradījis. Protams, tas ir pats par sevi saprotams: tā nav Vācija, kur amerikāņu vēstnieks Ričards Grenels pēc draudu izteikšanas Vācijas kompānijām kļuva par personu non grata.
Bet kam tiešam būtu “jāparada zobi”, tā ir Latvija. Tāpēc ka Latvijai Kārvaila spiediens var nozīmēt finansiālus zaudējumus.
Vēstnieka runas par ebreju kopienas īpašuma restitūciju nav nejaušība. Latvijai jau ilgus gadus neizdodas nokārtot šo jautājumu, un tieši Vašingtonas pozīcija neļauj Latvijas valdībai to ignorēt. Bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons vēl 2008. gadā atklāti runāja, ka ASV mudina Latvijas valdību izmaksāt kompensācijas ebreju kopienai par kara laikā zaudēto īpašumu. “ASV stingri atbalsta kompensāciju izmaksu tiem, kam nacisti vai komunisti atņēma īpašumu,” — vizītes laikā Rīgā teica bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Tagadējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps aizgāja vēl tālāk un parakstīja likumu, tā saucamo “JUST act 447”, saskaņā ar kuru, valstis, kurās notika ebreju tautas genocīds, ir spiestas izmaksāt materiālas kompensācijas. Tā izpildi arī centīsies panākt Kārvails.
Politiskā apvienība “Attīstībai/Par!” nolēma rīkoties pirmā. Ar partijas iniciatīvu nesen Saeimā tika iesniegts priekšlikums izmaksāt ebreju kopienai 40 milj. eiro, lai slēgtu šo jautājumu uz visiem laikiem. Pēc likuma tika plānots, ka šīs izmaksas ir galējās.
Tomēr, par projekta iekļaušanu dienas pavēstē deputāti nenobalsoja. Daudzos partijas “Attīstībai/Par!” priekšlikums izraisīja sašutumu. Daži vadās pēc ideoloģiskā rakstura apsvērumiem un uzskata par neētisku maksāt par “Staļina un Hitlera” parādiem. Citi domā par valsts līdzekļu taupīšanu. “Mēs vācam ziedojumus slimo bērnu ārstēšanai un vēža slimniekiem, jo valsts nevar to apmaksāt, bet tie (“Attīstībai/Par!” – RuBaltic.Ru piez.) tik viegli izsaka ideju izmaksāt 40 000 000 eiro”, — savu sašutumu neslēpj Jaunās konservatīvās partijas biedrs Indars Melzobs.
Tomēr ideju “apsver” ne tikai “tie” — to atbalstīja arī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.
Drīzumā Trampa nominētais Kārvails paskaidros saviem latviešu biedriem, ka jābeidz stiept kaķi aiz astes — tik un tā ebrejiem nāksies samaksāt.
Ievērības cienīgs ir arī viņa paziņojums par cīņu ar naudas atmazgāšanu. Pateicoties amerikāņiem, šī cīņa jau norisinās pilnā sparā. Februārī tās priekšgalā nostājās Krišjānis Kariņš, kurš nolēmis uztaisīt “kapitālo remontu” valsts finansiālajā sektorā.
Starprezultātus var nosaukt jau šodien. “Pēc maniem datiem, kas nav oficiāli, protams, naudas noplūdums no Latvijas bankām pēdējā gada laikā ir 9 miljardi eiro, — pastāstīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Andris Dēniņš. — Šis skaitlis sakrīt ar valsts budžeta summu. Aizgāja 9 miljardi! Un tā nav tikai aizdomīgo nerezidentu nauda, tā ir arī cita nauda. Ne visa nauda ir netīra”.
Tādu pašu skaitli nesen nosauca arī bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris: cīņas ar naudas atmazgāšanu ietvaros Latvijā tika “izspiesti” 9 miljardi eiro, kas pieder nerezidentiem. Pēc Babra viedokļa, trešdaļu summas varēja izmantot, kā kredītresursus ekonomikas attīstībai. Un nopelnīt, piemēram, kompensācijām ebreju kopienai.
Diemžēl! Pēc Vašingtonas pavēles Latvija iznīcina savu bankas sektoru, bet pateicības vietā saņem jaunas apgrūtinošas prasības.
Tāds ir “visuzticīgākā sabiedrotā” liktenis.